Matricu montē jau bērnudārzā

Latvijā izdotas divas grāmatas bērniem par dzimumlīdztiesību – Diena, kad Kārlis bija Karlīna un Diena, kad Rūta bija Rihards, kuras paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem diskusiju veicināšanai par zēnu un meiteņu lomām.

Tāpat izdots arī metodiskais materiāls pedagogiem Pirmsskolas, kurās ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm, kas palīdzēs pedagogiem atteikties no iesīkstējušajiem priekšstatiem par meiteņu un zēnu spējām, prasmēm, dzimumam piedienīgu uzvedību utt. Tā ziņo Labklājības ministrija. Gan grāmatas bērniem, gan metodiskais materiāls pedagogiem adaptēts Latvijas situācijai no dāņu valodas. Grāmatu oriģināls tapis Dānijas līdztiesības ministres uzdevumā.

Latvijas iedzīvotāji jau vairāk nekā 70 gadus tiek pakļauti dažādiem sociāliem eksperimentiem. Vispirms bija padomju sociālais eksperiments, bet tagad esam uzsākuši citu sociālo eksperimentu. Strauji tiek mainīts sabiedrībā valdošais pasaules uzskats, morāle un pārliecība, kas ir labs un kas ir slikts. Tas, kas gadu simtiem un tūkstošiem kalpojis kā sabiedrības morālais satvars, tiek apšaubīts un pasludināts par nekam nederīgu. Daļa sabiedrības jaunos uzstādījumus pieņem ar sajūsmu un, kā tas bieži līdzīgos gadījumos notiek – šo sajūsmu grib uzspiest arī citiem. Pareizāk sakot, visiem. Taču cita sabiedrības daļa jauno pasaules kārtību nevēlas pieņemt un jūtas aizskarti, ka šos uzskatus viņiem uzspiež. Vēl nepatīkamāk viņi jūtas, kad šos viņiem nepieņemamos uzskatus kā vienīgos pareizos uzspiež bērniem.

Taču ar pasaules uzskatu nav gluži tā kā ar kokakolu vai hamburgeriem makdonaldā – gribu – ēdu un dzeru, negribu – virsū neskatos. Ja neesi gatavs pieņemt jaunās ideoloģiskās vēsmas, tad gatavojies, ka tiksi visādi kaunināts un pazemots. Tā sabiedrības daļa, kura nevēlas mērkaķoties pakaļ dažiem garlaicības māktiem Rietumu sociālajiem eksperimentētājiem, tiek nievīgi dēvēta par atpakaļrāpuļiem, tumsoņām. Savukārt jaunie sabiedrības pārveidotāji kā aizrautīgi komjaunieši vai hunveibini sevi pozicionē kā progresīvus, uz nākotni vērstus cilvēkus, kuriem jāseko ikvienam, kurš sevi dēvē par izglītotu. Sabiedrības spiediena ietekmē daudziem šķiet, ka dzimumu atšķirību noārdīšana ir ļoti progresīva. Sāk likties, ka nav labi oficiālos dokumentos māti saukt par māti, bet tēvu par tēvu un šie radinieki jāsauc par vecākiem, kā to, legalizējot viendzimuma laulības, piedāvā Francijas progresīvā elite. Bet kurš gan negrib būt moderns? Latvijas sabiedrība ir sociāli vēl nenobriedusi. Tas nozīmē, ka tā ir ārkārtīgi viegli iespaidojama un ir izteikti konformistiska. Pat ja vairumam šīs idejas liekas nepieņemamas, bet tās kāds autoritatīvs cilvēks atzīst par progresīvām un labām, tad vairums izliksies, ka domā tāpat.

Jo nenobriedušāks prāts, jo vieglāk viņam smadzenes iegrozīt kā vajag. Tāpēc attiecīgi ieprogrammētu matricu jāiemontē jau bērnībā. Un bērnudārzos parādās šie zēniem raudāt mācītāji un meiteņu, kas vēlas spēlēties ar lellēm un kūkas cept, kauninātāji. Šo idejisko pārprogrammēšanu valstiskā līmenī atbalsta Labklājības ministrija, kura atrodas Vienotības ministres Ilzes Viņķeles pārraudzībā. Par vecāku tiesībām pašiem noteikt, kā bērnus audzināt, var aizmirst, jo vecākiem ir vienīgi pienākumi un tie ir tādi, ka bērni jāaudzina tā, kā nosaka matricu programmētāji. Šādos apstākļos nav brīnums, ka bērni dzimst maz un tie, kas dzimst, ir nevis dabīgs cilvēka dzīves turpinājums, bet gan īpašs, rūpīgi plānots projekts.

Nevaru apgalvot, ka šis sociālais eksperiments ir kaut kas aizliedzams. Pārāk īss ir šā eksperimenta vēsturiskais ilgums, lai izdarītu nepārprotamus secinājumus. Skaidrs, ka latviešu tautai tās mazskaitliskuma dēļ jebkuri neveiksmīgi eksperimenti var beigties traģiski. Tāpēc Latvijas politiskajām partijām ir skaidri jāpozicionējas – vai tās atbalsta šo matricu iemontēšanu cilvēku galvās vai nē. Lai ikviens, vēlēšanu dienā ejot uz iecirkni, zinātu, kāda ir katras partijas ideoloģiskā nostāja. Minētās grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās labklājības ministre Ilze Viņķele no Vienotības. Katram, kurš nevēlas, lai Latvija tiktu pārvērsta kārtējā hamburgerlandē, jāatceras šīs partijas latviešiem netradicionālā orientācija.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais