Viena no Latvijas redzamākajām bezprincipu liberālisma pārstāvēm Iveta Kažoka portālā politika.lv raksta, ka, viņasprāt, atbilde uz jautājumu – vai Latvijas politikā ir bijis progress, salīdzinot ar 2007. gadu – esot pašsaprotama. Uz ko politologs Ivars Ījabs atbild: «Nē, nav gan pašsaprotama. Es daudz labprātāk runātu par pēdējā laikā notiekošu politikas degradāciju.»
Spilgta ilustrācija Ījaba viedoklim ir jaunās saulvežu brigādes Dūle, Čižiks un Co uznāciens uz politiskās skatuves ar projektu Saulainā nākotne. Preses konferencē Dūle vienā teikumā apgalvo, ka partijas Saulainā nākotne izveide – tas ir nopietni, bet jau nākamajā – «sevi kā deputātu es neredzu». Arī cits jaundibinājuma tēvs mūziķis Gustavo atzīstas, ka no politikas neko daudz nesaprot. Bet, ja tā, turklāt «pavisam nopietni», tad atliek secināt, ka pieredzējušie «skatuves mākslinieki» vienkārši ņirgājas par Latvijas politisko kultūru un vārgo demokrātijas izpratni sabiedrības masu apziņā. Ja saucam lietas īstajos vārdos, tad Dūle, Gustavo un Čižiks pēc būtības ir atkārtojuši kaut ko līdzīgu Pussy Riot priekšnesumam uz Latvijas demokrātijas altāra. Piesmējuši Latvijas politisko sistēmu un pašreizējai politiskajai elitei (ieskaitot Dombrovska Vienotību un Zatlera reformistus) parādījuši vidējo pirkstu.
Ja uz Dūles un Co politisko pieteikumu raugāmies nopietni, tad jāpiekrīt Ījabam arī tajā, ko viņš teica dienā, kad šis veidojums tika pieteikts. «Es neredzu nevienu iemeslu, kādēļ šī «tautas glābēju kompānija» – Viesturs Dūle un Gustavo – būtu ar kaut ko principiāli sliktāka par iepriekšējo tautas glābēju kompāniju ar Zatleru un Ķīli,» toreiz raustīja plecus Ījabs. Ja jau Zatlers ar steigā salasītu kompāniju varēja savākt 22 deputātu vietas Saeimā, tad arī Dūle un Co ar labu režiju varēs savākt savus 20% vēlētāju balsu. Nav šaubu, ka Latvijā ir vismaz tik daudz cilvēku, kuriem esošā politiskā sistēma ir tā noriebusies, ka viņi ir gatavi balsot par jebko, kas vismaz sola kaut ko radikāli jaunu un neparastu.
Šajā situācijā teikt, ka politikā vērojams milzīgs progress, var vienīgi cilvēks, kurš nevis vēro politisko procesu no malas, bet gan pats ir tajā līdz ausīm iesaistīts un tādējādi ieinteresēts. Tieši to arī Ījabs diskusijā politika.lv pārmet Kažokai. Atliek secināt, ka taisnība ir Ījabam, kurš runā par politikas degradāciju pēdējā laikā. Diemžēl tā ir globāla parādība, jo, paskatoties uz patlaban notiekošo prezidenta un Kongresa vēlēšanu kampaņu ASV, mēs redzam kliedzošu intelektuālo profanāciju. Ko vērts ir kongresmeņa Toda Akina «atklājums», ka īstas, nevis iedomātas izvarošanas laikā sievietes organismā ieslēdzoties īpašs aizsargmehānisms, kurš neļaujot sievietei apaugļoties. Līdz ar to viņa piedāvātais abortu aizliegums jāattiecina arī uz izvarošanas upuriem. Šis ginekoloģijas «speciālists» uzvarēja Republikāņu partijas priekšvēlēšanu sacīkstē Misūri štatā un būs partijas oficiālais kandidāts uz vietu Senātā. Turklāt Akins uz kopējā fona nebūt neizklausās kaut kā īpaši.
Nav pamata domāt, ka Dūle un Co nesaprot, ko viņi dara. Un tam ir mazs sakars ar īstu politiku. Viņi nāk uz politiskās skatuves, ne jau lai piedalītos tajā izrādē, kuru par «kvalitatīvi pārāku nekā 2007. gadā» uzskata Kažoka. Viņi ar pārnopietniem ģīmjiem nāk šo izrādi izjaukt. Novest līdz absurdam un apņirgt, lai sabiedrība saprastu, ka tas, ko par nopietnu demokrātisko procesu uzskata Kažoka, patiesībā ir vien nožēlojama parodija par demokrātiju. Tikai provinciāls cirks, kur klauni lepni dēvējas par deputātiem. Rodas jautājums, kā mums uz šo Dūles un Co priekšnesumu reaģēt?
Tieši tāpat kā uz jebkuru provocējošu mākslas darbu, kurš var patikt un var nepatikt. Šādos absurda teātros katrs var saskatīt to, ko grib, un tas tajā ir arī tas labākais. Jo arī pašu dzīvi var uztvert kā mākslas darbu, kurā esi ierauts un tikai no tevis paša ir atkarīgs, cik aktīvi šajā mākslas darbā iesaisties un cik daudz pats esi gatavs ietekmēt notikumu attīstību. Mani Dūles performance neuzrunā un viņu iestudētajā parodijā par parodiju aktīvi piedalīties negrasos. Un neiesaku nevienam citam, kuru cienu. Bet tam, ka šajā karaļvalstī ne tuvu viss ir kārtībā, arī jāpiekrīt.