Šrāders pieprasa konkrētāku informāciju, ko darīt sabiedrībai "Zapad" mācību laikā
Latvijas amatpersonām ir jāsniedz konkrētāka informācija par to, ko sabiedrībai darīt Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību "Zapad" laikā, uzskata Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Sandis Šrāders.
Sarunā ar aģentūru LETA viņš norādīja, ka šī nav pirmā reize, kad kādas NATO dalībvalsts teritorijā ir ielidojuši Krievijas droni. Šādu pieredzi ir guvusi Latvija, Igaunija un Lietuva, savukārt masveida dronu uzbrukumu Polijai, atšķirībā no citiem incidentiem, var raksturot kā uzbrukumu, kas sabiedrībā rada neizpratni un šaubas.
LĀI pētnieks akcentēja, ka šajā situācijā Latvijas amatpersonām būtu jānāk klajā ar skaidru un izsvērtu komunikāciju, tāpēc izbrīnu rada paziņojumi par Nacionālajā drošības padomē (NDP) nolemto. LATO valdes loceklis norādīja, ka, no vienas puses, NDP nosoda Krievijas agresiju, kas ir notikusi aizvadītos desmit gadus, no otras puses, svarīgākais NDP pieņemtais lēmums bija par izdienas pensijām pēc tam, kad Krievija bija veikusi apzinātu uzbrukumu NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij. Tas, Šrādera ieskatā, klaji neatbilst pašreizējai drošības situācijai.
"Drošības struktūrām, valsts augstākajām amatpersonām, Aizsardzības ministrijai vajadzētu nākt klajā ar konkrētākiem paziņojumiem ne tikai par gaisa telpas slēgšanu līdz "Zapad" beigām, bet arī par to, kam gatavoties sabiedrībai tuvākajā laikā, vidējā termiņā un nākotnē," teica eksperts.
Šrāders norādīja, ka, piemēram, Lietuva ir apstiprinājusi Viļņas evakuācijas plānus, Zviedrija būvē un atjauno patvertnes septiņiem miljoniem tās iedzīvotāju, Somijā katrs piektais iedzīvotājs ir spējīgs aizsargāt savu valsti un zina, ko darīt.
Viņaprāt, 19 Krievijas dronu ielidošana Polijas teritorijā ir apzināta provokācija, lai pārbaudītu Polijas reaģēšanas spējas un testētu NATO reakciju pret uzbrukumu. Pēc LĀI pētnieka domām, notikušo var vērtēt kā atklātu uzbrukumu NATO un ES dalībvalstij. Šrāders norādīja, ka daļa lidrobotu Polijas gaisa telpā tika iznīcināti, bet vairāki nokrita valsts teritorijā. Pēc viņa paustā, lai arī nav cilvēku upuru, incidents ir nopietns signāls par Krievijas agresīvās politikas turpinājumu.
"Par mērķiem attiecībā uz Rietumiem, tostarp uz Poliju, un Ukrainu Krievijas diktators Vladimirs Putins ir runājis kopš 2007.gada - Padomju Savienības un Krievijas impērijas atjaunošana kopš pilna mēroga kara sākšanas pret Ukrainu vada Krievijas iekšpolitiskos un ārpolitiskos procesus," sacīja eksperts.
Viņa ieskatā dronu palaišana Polijas teritorijā ir saistīta ar Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām "Zapad" un ir skaidrs signāls Krievijas kaimiņiem, ka militāri draudi ir sagaidāmi ārpus Putina spēka demonstrācijas pret Rietumiem. Turklāt tā nav pirmā reize, kad Krievija pārkāpj starptautisko gaisa telpu, taču atklāts uzbrukums Polijai vairs nav simulācija vai gaisa telpas pārkāpumu un reakcijas testēšana, ko Krievija ir izspēlējusi iepriekšējās "Zapad" mācībās, piemēram, simulējot atomuzbrukumu Stokholmai.
LATO valdes loceklis atzīmēja, ka pēc Polijas pieprasījuma NATO ir iedarbinājusi Ziemeļatlantijas līguma 4.pantu, kas paredz konsultācijas starp dalībvalstīm. Kā skaidroja Šrāders, turpmākā rīcība būs atkarīga no tā, kā Polija vērtēs incidentu un kādu reakciju ierosinās aliansei. Viņaprāt, atbilde Krievijas agresijai ir būtisks tālākās Kremļa agresijas atturēšanas pamats.
Eksperts uzsvēra, ka Ziemeļatlantijas līguma 5.panta iedarbināšana nozīmētu neatgriezenisku kolektīvu atbildi, kā tas līdz šim ir noticis tikai vienu reizi alianses vēsturē - pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem ASV.
"Lai NATO nodrošinātu atturēšanas spējas, aliansei ir jānodrošina tas, ka NATO kopā ar ASV vai Eiropas valstīm nodrošina pienācīgu atbildi, citādi NATO zaudē jebkādas atturēšanas spējas un paver durvis tālākai iespējamai Krievijas militārajai eskalācijai pret transatlantisko drošības aliansi," sacīja eksperts.
LETA jau rakstīja, ka naktī uz trešdienu Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti. Polijas premjerministrs Donalds Tusks pavēstīja, ka valsts gaisa telpa pārkāpta 19 reizes un ka notriekti vismaz trīs lidroboti.
