Par Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretāru plānots apstiprināt ministrijas Aizsardzības plānošanas un analīzes departamenta aizsardzības padomnieku Airi Rikveili, kurš vēl nesen bija līdzšinējās premjeres Evikas Siliņas (JV) padomnieks, liecina ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts valdībai.
Demisionējusī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) plāno atgriezties darbā Saeimā, aģentūrai LETA apliecināja Siliņa pēc otrdienas valdības sēdes, kas viņai varētu būt pēdējā premjeres amatā.
Par dronu problēmām un par to, kas jādara jaunajai valdībai, par dezinformāciju un padomju laiku glorificēšanu, par mākslīgo intelektu un pienu – saruna ar vēstures doktoru, Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku Gati Krūmiņu.
Aizsardzības ministra amatam virzītais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pulkvedis Raivis Melnis "vēlas grūdienu" Ukrainas pieredzes pārņemšanai Latvijas armijas attīstībā un apņemas atbalstīt NBS komandieri Kasparu Pudānu "drošām debesīm" Latgalē.
"Jaunās vienotības" (JV) vadība pašlaik nedod skaidru redzējumu, kā iecerēts sakārtot saspringtās attiecības ar "Progresīvajiem", lai turpinātu eksistēt Evikas Siliņas (JV) valdības koalīcija, tā vietā uzsvaru cenšoties likt uz jauna aizsardzības ministra apstiprināšanu.
Viens no karstākajiem apspriežamajiem tematiem platformā "X" šodien ir nu jau bijušā aizsardzības ministra Andra Sprūda demisija. Apkopojot viedokļus, varam secināt, ka nedz Sprūds, nedz premjere Evika Siliņa, nedz situācija, kuru piedzīvojām Latvijā ar dronu ielidošanu un to nepārtveršanu, nav raisījuši cilvēkos uzticību.
Ķīnas militārā tiesa ceturtdien piespriedusi diviem bijušajiem aizsardzības ministriem nāvessodu ar soda izpildes atlikšanu uz diviem gadiem, kas pēc tam tiks aizstāts ar mūža ieslodzījumu, ziņo Ķīnas mediji.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (JV) ceturtdien vairījās atbildēt uz jautājumu, vai viņš uzticas Aizsardzības ministrijas (AM) politiskajai vadībai.
Opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV), Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" pēc dronu incidenta Rēzeknē prasīs aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju.
Aizsardzības ministra un Rīgas Stradiņa universitātes profesora Andra Sprūda (P) ienākumi pērn sasnieguši 131 095 eiro, liecina amatpersonas deklarācija par 2025. gadu.
Trešdien, 22. aprīlī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir pieņēmis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Aivara Puriņa atlūgumu un ir panākta vienošanās par darba attiecību pārtraukšanu 31. maijā.
Latvijas bruņoto spēku spēja pretdarboties apdraudējumam no gaisa nekad nebūs absolūta, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
“Dažreiz liekas, ka mēs mācāmies pārāk lēni, un tā ir tā problēma, jo iepriekšējais drons jau pirms kāda laika bija ielidojis un nokritis, un otro reizi bija jābūt labākai un efektīvākai darbībai,” TV24 atzina Saeimas deputāts (pie frakcijām nepiederošs), Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas armijas rezerves pulkvedis Igors Rajevs.
Krievija patlaban īsteno apjomīgu un koordinētu informācijas operāciju pret Latviju, Lietuvu un Igauniju, apgalvojot, ka Baltijas valstis ļauj izmantot savu teritoriju Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem pret Krieviju, aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrija (AM).
Iekšlietu resors neizsūtīja iedzīvotājiem šūnu apraides paziņojumus par Latgalē no Krievijas un Baltkrievijas ielidojušajiem droniem, jo nebija šāds pieprasījums no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), trešdien žurnālistiem teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV)
Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem, atzīmēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kopīgajā preses konferencē ar premjeri Eviku Siliņu (JV).
Līdz piektdienai Latvijā norisinās tuvā gaisa atbalsta kontroles vienības vingrinājums "Furious wolf 26-1", aģentūru LETA informēja Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).
Jau drīz pēc asiņainā iebrukuma Ukrainā Latvija nolēma straujāk palielināt armijas skaitlisko sastāvu. Un kopš 2023. gada jūlija darbojas valsts aizsardzības dienests. Šobrīd jauniešus atlasa iesaukumam jūlijā, kas būs līdz šim lielākais – ar pusotru tūkstoti. Tas nebūs vienkārši, jo trešdaļu no brīvprātīgajiem un aptuveni pusi no obligāti iesauktajiem atsijā nepiemērota veselības stāvokļa dēļ, vēsta LTV raidījums “De facto”.
Valdības vakardienas lēmums par 10 miljonu eiro piešķiršanu Ukrainas atbalstam NATO fonda "Prioritised Ukraine Requirements List" (PURL) ietvaros nācis "tieši laikā un vietā", šodien žurnālistiem izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.