Aizsardzības ministrs Melnis par rīcību Krievijas provokācijas gadījumā: " Ja pēc tam mani kāds sistu, es ļautu mani sist, bet mēs to izdarītu"
Latvijas aizsardzības plāni nebeidzas pie mūsu valsts robežas. Ja militārs apdraudējums rastos Igaunijā vai Lietuvā, Latvija būtu gatava doties palīgā kaimiņiem, sarunā ar politologu Filipu Rajevski uzsvēra aizsardzības ministrs Raivis Melnis.
Raidījuma “nra.lv sarunas” tikšanās šoreiz norisinājās Aizsardzības ministrijas ēkā. Rajevskis sarunā aktualizēja jautājumu, vai Latvija būtu gatava iesaistīties jau tad, ja krīze sāktos, piemēram, Igaunijas pierobežas pilsētā Narvā.
Politologs norādīja, ka iespējamais militārais apdraudējums Latvijai nav vērtējams tikai no mūsu austrumu robežas skatpunkta. Latvijas dabiskie šķēršļi - meži, purvi un ūdeņi - apgrūtina pārvietošanos, savukārt vēsture rāda, ka iebrukums var notikt arī no Lietuvas puses. Tādēļ Baltijas valstu aizsardzība jāskata kā viens veselums, ietverot gan Narvas reģionu, gan stratēģiski nozīmīgo Suvalku koridoru.
“Vai mēs esam dūres sastāvdaļa, kas aiziet un izsit viņus ārā?” vaicāja Rajevskis, aprakstot iespējamu krīzi Igaunijā.
“Mēs esam gatavi,” atbildēja aizsardzības ministrs, uzsverot, ka Baltijas valstis jau ir izstrādājušas savstarpēja atbalsta plānus.
Tie paredz, ka Igaunijas spēki krīzes gadījumā nepaliktu tikai savā valstī, bet nepieciešamības gadījumā nāktu palīgā Latvijai. Tāpat Latvija būtu gatava atbalstīt gan Igauniju, gan Lietuvu, bet kaimiņvalstu spēki - mūsu valsti.
Ministrs norādīja, ka šādi scenāriji nav tikai pārrunāti un ierakstīti dokumentos. Baltijas valstis rīko arī kopīgas pārrobežu militārās mācības, kurās savstarpējā sadarbība tiek pārbaudīta praksē.
Viņš uzsvēra, ka reālas krīzes gadījumā Latvijai būtu jārīkojas izlēmīgi, nevis jāsāk garas politiskas diskusijas par palīdzības sniegšanu kaimiņiem. Pat ja par šādu lēmumu vēlāk nāktos saņemt politiskus pārmetumus, viņš būtu gatavs tos uzņemties.
Ja es būtu ministrs, mēs ietu. Ja pēc tam mani kāds sistu, nu, es ļautu mani sist, bet mēs to izdarītu,” sacīja Melnis.
Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka neviena Baltijas valsts viena pati nespētu tik efektīvi atturēt vai atvairīt agresoru kā visas trīs, darbojoties kopā. Tieši Baltijas valstu un sabiedroto vienotību Krievija visvairāk vēlētos sašķelt.
“Tikai kopā mēs varēsim atturēt vai cīnīties pretī. Krievija noteikti vēlētos mūs sašķelt - sadalīt pa gabaliem un pēc tam apēst. Tāpēc ir jāturas kopā,” rezumēja ministrs.
