Misters Kilis šķiro valodas

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir nasks uz dažādām idejām. Daudzus tas sajūsmina, jo var just, ka ministrā mājo radošs nemiera gars. Cits jautājums, vai ministra amatā ar šādām īpašībām pietiek un vai nebūtu nepieciešams kaut minimāls vadītāja un administratora talants?

LNT rīta raidījumā 900” Ķīlis nācis klajā ar kārtējo pa nakti prātā ienākušo ideju – jāpalielina svešvalodu, īpaši jau angļu valodas, lietošana augstskolās. Ideja ir apspriežama. Taču Ķīlis ir cilvēks, kurš lāgā neapzinās savu atbildību par katru izteikto vārdu. Izskatās, ka viņš joprojām jūtas tādā kā prāta vētrā un sper laukā pirmo, kas iešaujas prātā. Ķīlis: «Runa ir par pasniegšanu Eiropas Savienības valodās, kas praksē galvenokārt varētu būt angļu, franču un vācu valoda, un dominējošā valoda, visticamāk, būtu angļu valoda. Jau patlaban ir augstskolas, kas māca pilnībā angļu valodā. Šo praksi varētu pārņemt arī citās augstskolās.»

Kad cilvēks nekontrolē, ko runā, tad viņa slēptākās domas pašas izlien virspusē. Ķīlis iesaka «šo praksi» pārņemt citās augstskolās. Tātad runa nav vis par svešvalodu lietošanas paplašināšanu atsevišķās programmās, bet gan stratēģisko galamērķi, kurā augstskolās mācības notiks PILNĪBĀ angļu valodā. Savu priekšlikumu Ķīlis pamato ar to, ka angļu valoda ir zinātnes valoda. Lūk, pamatakmens, uz kura Ķīlis būvē visu savu uzskatu piramīdu. Ja tā, tad kas ir latviešu valoda?

Izglītības (Sic!) un zinātnes ministra izpratnē latviešu valoda nav zinātnes valoda un tai vieta vienīgi virtuvē, etnogrāfiskā muzejā un folkloras festivālā Baltica. Tas vēl maigi teikts, jo Ķīlis ir tajā vecumā, kad vēl atceras niknos sveštautiešu uzbrēcienus Atmodas laikā, kad izvirzījās jautājums par latviešu valodas mācīšanos un lietošanu. Suņu valoda, tā daži dēvēja mūsu valodu. Tagad Ķīlis to tā gluži nenosauc, bet liek noprast, ka latviešu valoda ir nepilnvērtīga un nelietderīga valoda, kas izmantojama vien primitīvā sadzīvē.

Esot dažādās pasaules valstīs, vienmēr cenšos uzzināt, kādas ir valodu tendences turienes izglītības sistēmā. Visur vietējo valodu prestižs izglītībā uzrāda tendenci pieaugt. Marokā gandrīz visi pieaugušie brīvi prot franču valodu, taču izglītības sistēma tiek mērķtiecīgi arabizēta. Arī Indijas izglītības sistēmā arvien tiek paaugstināts ne vien hindu valodas, bet arī citu vietējo valodu statuss. Austrumāfrikā visa lietvedība notiek suahili valodā un izglītībā suahili valodas prestižs aug. Tiesa, ir pretēji piemēri. Beninā, Burkina Faso un citās Rietumāfrikas valstīs vietējo valodu dzīšana uz ķēķi ir aizgājusi tiktāl, ka cilvēki pat sadzīvē un uz ielas sazinās gandrīz vienīgi franču valodā. Ņemot vērā latviešu demogrāfiskos paradumus, nav šaubu, ka, sekojot Ķīļa ieteikumiem, mēs ātri varam sasniegt līdzīgu līmeni.

Jaunlatvieši, kas radīja latviešu nāciju, par pašu svarīgāko uzskatīja tieši latviešu valodas pacelšanu no kukņas un staļļa līmeņa līdz skolām. Tai skaitā visaugstākajām. Zinātnes popularizēšana latviešu valodā jaunlatviešiem bija galvenais uzdevums, jo viņi pamatoti sprieda: nav nākotnes valodai, kurā nevar apgūt zinātnes, tai skaitā dabas zinātnes (tagad gan progresīvāk skaitās teikt svešvārdā – eksaktās zinātnes). Nu esam nonākuši tiktāl, ka mums pašiem ir sava valsts, bet tās izglītības ministrs aizrunājas, ka «šo praksi [pilnībā mācīt angļu valodā] varētu pārņemt citas augstskolas». Alunāns, Pumpurs, Auseklis kapā apgrieztos, uzzinot, kāds izglītības ministrs ir neatkarīgajā Latvijā. Bet ne jau ministra izrunāšanās skumdina. Daudz skumjāk, ka viņa idejas gūst dedzīgu atbalstu daudzu progresīvi domājošu latviešu vidū. Jo būt par latvieti Eiropā nudien nav stilīgi.

Jāsaprot, ka ne jau Ušakovs un vēl jo mazāk marginālis Lindermans ir drauds mūsu valodai un mūsu valstij. Daudz lielāks drauds ir tie latvieši, kuriem latviešu valoda ir virtuves valoda, kura degradējot augstskolu vidi. Latviešu nākotni apdraud tie tautieši, kuri vienmēr meklējuši, kam atdot pēc iespējas lielāku daļu lemttiesību. Atkarībā no laikmeta – muižai, Maskavai, Berlīnei, Vašingtonai, Briselei, vienalga kam, tikai ne sev pašiem. Misters Kilis diemžēl ir viens no viņiem.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais