Pagājušajā nedēļā notika divu ministru krēslu kāju ļodzīšanas mēģinājums. Lielo pilsētu asociācija teicās apsvērt iespēju izteikt neuzticību vides un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam, bet Rektoru padome un Latvijas Studentu apvienība izteica neuzticību Robertam Ķīlim.
Pēdējais tviterī nekavējās izplatīt no kolēģa Sprūdža saņemto īsziņu – welcome to the club (laipni lūgti klubā). Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts abus uzmundrināja ar šādu tvītu: nebēdājos, ka neesmu vēl pievienojies klubam, bet priecājos, ka nu esat īsti čaļi! Reformu partijā šādi notikumu pavērsieni tiek uztverti ar kaujiniecisku sajūsmu. Kā dzied kādā slavenā revolucionāru dziesmā – tā būs pēdējā kauja ...
Reformu partijas darboņiem kā īstiem revolucionāriem reāli strādāt diez ko nepatīk. Daudz labāk viņi jūtas, kad var kaut ko lauzt, demolēt un huligāniski patrokšņot. Un runas par kāda demisiju viņi uztver kā iespēju kaut uz brīdi pacelt savu krītošo popularitāti, jo konfrontācija, kurā vienā pusē ir iedomātie labie, bet otrā ļaunie, ir vienīgā platforma, uz kuras tādiem kā Sprūdžs un Ķīlis ir iespējams vēl brīdi noturēties uz politiskās skatuves.
Abu šo amatpersonu darbības stils izpelnījies visdažādāko aprindu kritiku. Runa nav tikai par Lielo pilsētu asociāciju, Rektoru padomi vai Studentu apvienību. Kas abus šos cilvēkus vieno? Kādas ir tās īpašības, kuras pirmās nāk prātā, ja jāsniedz ātrs šo ministru vērtējums? Apdomība? Mērķtiecība? Sasniegumi? Nē. Haotisms, nesavāktība un runāšana par visu kaut ko, tikai ne par paša paveikto. Vāji administratori, kuri ir tendēti konfliktēt ar apkārtējiem un nespēj panākt kopīgu sadarbību iecerēto mērķu sasniegšanai. Lūk, īpašības, kuras pārmet abiem ministriem, un tās nav savietojamas ar šo augsto amatu. Iespējams, ka Ķīlis tiek respektēts noteiktās akadēmiskās aprindās un arī Sprūdžs, visticamāk, kaut ko sajēdz sev tuvajā IT nozarē. Taču ministram ir svarīgas pavisam citas īpašības. Viņam jāspēj koordinēt ļoti daudzu dažādu cilvēku, grupu, institūciju savstarpējās, bieži vien pretrunīgās intereses kopēju, sistēmisku uzdevumu veikšanai. Vai Sprūdžs un Ķīlis to spēj?
Viņiem pašiem piemīt izteikti maniheisks pasaules redzējums. Viss sadalās labajos un ļaunajos. Viņi, protams, labie, bet tie, kam cits viedoklis – ļaunie. Ja tā, tad nepieciešams precīzi definēt frontes līniju, tas ir, veicamās reformas, un jāpaskaidro, kā tās uzlabos vispārējo tautas labklājību. Tikpat precīzi arī jāparāda, kā ļaunie bremzē tautas labklājības pieaugumu. Taču ko mēs redzam? Ne vārda par iecerēto reformu būtību un iespējamo ieguvumu sabiedrībai. Tā vietā revolucionārā frazeoloģija. «Dažiem mēriem ir bail no saviem iedzīvotājiem,» skaļi paziņo Sprūdžs, pat nesaprotot, cik absurdi skan šis apgalvojums. Visi pilsētu mēri ir savus amatus ieguvuši nevis ar kādu pavēli no augšas, bet gan demokrātiskās vēlēšanās. Turklāt dažās pašvaldībās (Rīgā un Ventspilī) iedzīvotāju atbalsts šo pilsētu mēriem ir tāds, kādu Sprūdžam būtu grūti iegūt pat ielā, kur viņš dzīvo.
Runas par demisijas pieprasīšanu Sprūdžs skaidro ar to, ka «esmu aizskāris apjomīgas saimnieciskas intereses». Apjomīgas saimnieciskas intereses aizskar pilnīgi visi ministri, un tieši tāds ir viņu darbs. Sprūdžs nav nekāds izņēmums. Taču visi ministri ar nozari nekonfliktē. Prakse liecina, ka ar nozari konfliktē vāji administratori. Viņu vājumu ar muguras smadzenēm uztver apkārtējie, sākas konflikti un nozarē haoss. Tas pats Pavļuts ekonomikas ministra amatā aizskāris vēl apjomīgākas saimnieciskas intereses enerģētikas sfērā, bet viņa demisiju nepieprasa. Ļoti sarežģītu ministriju vada cits Reformu partijas ministrs – Rihards Kozlovskis, bet arī viņa demisiju neprasa. Kaut vai tāpēc vien, ka grūti iedomāties Kozlovski tviterī publicējam otra kolēģa puiciskas īsziņas vai sieviešu žurnālā spriedelējam par nukleārās ģimenes krahu, kā to dara Ķīlis. Sprūdža un Ķīļa demisiju pieprasa tieši tāpēc, ka viņi nav sapratuši, ka ir augstas valsts amatpersonas – ministri, nevis puišeļi. Attieksmi pret savu amatu viņi demonstrēja jau dienā, kad Saeima apstiprināja valdību. Sēžot vienā rindā Saeimas viesu sektorā, Reformu partijas ministri visu sēdes laiku to vien darīja kā spaidīja savu mobilo tālruņu pogas. Visi, izņemot Kozlovski.