Gudri cilvēki atzīst, ka visnepieciešamākā lieta, lai kaut ko sasniegtu, ir mērķtiecība. Dadzpakāpju rīcības plāns un cieša sekošana šim plānam. Tiklīdz notiek atkāpšanās no nospraustā plāna, tā sākas mētāšanās un haoss.
Mērķtiecības trūkums un haotiska rīcība ir viens no mūsu nedienu iemesliem. Lai šo trūkumu novērstu, ir izveidota atsevišķa, labi apmaksāta struktūra – Pārresoru koordinācijas centrs, kura galvenais uzdevums – uzrakstīt Nacionālās attīstības plānu (NAP), kam stingri sekojot Latvija pieredzētu tādu izaugsmi, ka visi apkārtējie aiz skau
dības noelstos. NAP pirmajā rindkopā teikts – Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments.
Tātad tas ir dokuments, ar ko būtu jāsaskaņo jebkurš mūsu valsts varas un pārvaldes solis. Tā tam vajadzētu būt. Ko redzam praksē?
Plānā tieši aiz brīnišķīgajiem Imanta Ziedoņa vārdiem: «Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties» seko nākamais teikums: «Līdz 2020. gadam Latvija izveidosies par aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsti...» Jau šī teikuma konstrukcija ar darbības vārda – izveidosies – nākotnes formu ļauj mums noprast, ka pagaidām Latvija vēl nav aktīva un atbildīgu pilsoņu valsts, jo pretējā gadījumā būtu lietoti darbības vārdi – nostiprināsies, saglabāsies vai kā tamlīdzīgi. Pagaidām nav, bet līdz 2020. gadam tāda jāizveido.
Patiesi, Latvijā kā posttotalitārā sabiedrībā pilsoniskā aktivitāte ir salīdzinoši zema un līdzdarbošanās dažādās sabiedriskās struktūrās nepietiekama. Tieši sabiedrības politiskais inertums neļauj mums izmantot demokrātiskos instrumentus valsts labklājības celšanai. Rezultātā uzticība parlamentam un valsts pārvaldes sistēmai kopumā ir katastrofāli zema. Tāpat kā šīs sistēmas efektivitāte. Tieši paaugstinot sabiedrības pilsonisko aktivitāti, NAP cer šos trūkumus novērst.
Taču valdošā koalīcija, kamēr NAP vēl nav pieņemts galīgajā redakcijā, cenšas izgrūst cauri Saeimai likumprojektu, kas ir kliedzošā pretrunā ar minēto NAP punktu – «Līdz
2020. gadam Latvija izveidosies par aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsti». Runa ir par grozījumiem likumā par tautas nobalsošanas kārtību, kuru jau divkārt Saeimā atgriezis Valsts prezidents Andris Bērziņš. Šie grozījumi paredz ievērojami apgrūtināt iespēju kādai pilsoņu grupai ierosināt tautas nobalsošanu par kādu šo pilsoņu grupu interesējošu jautājumu. Atceroties šo grozījumu sākotnējo redakciju, nav ne mazāko šaubu, ka to mērķis ir maksimāli apgrūtināt, lai neteiktu – padarīt neiespējamu, referendumu rīkošanu Latvijas Republikā. Citiem vārdiem, grozījumu mērķis ir «Līdz 2020. gadam un, cerams, vēl ilgāk Latviju atstāt par NEaktīvu un ne par ko NEatbildīgu pilsoņu valsti». Un galvenā šo grozījumu bīdītāja Ilma Čepāne var runāt ko grib – acīmredzamo ne ar kādiem lindermaņiem neizdosies aizmālēt.
Var rasties jautājums, kāpēc Čepānei un Co nepieciešams šāds antidemokrātisks un pilsoniskās sabiedrības attīstību bremzējošs likumprojekts? Šeit jāatceras, ka zema sabiedriskā aktivitāte vienmēr ir izdevīga valdošajam režīmam, kamēr opozīcijai izdevīgāka ir pilsoniska aktivitāte. Valdošais režīms vienmēr redz sevi mūžīgi pie varas un dara visu, lai savu stāvokli nostiprinātu. Tieši ar šīm savtīgajām un patiesībā pavisam seklajām interesītēm ir izskaidrojama Čepānes un viņai līdzīgo demagoģija. Šie demagogi izmanto Lindermanu, lai iesmērētu tautai jebkādus nedemokrātiskus likuma grozījumus, jo ar Lindermanu var aizsegt pilnīgi jebko. Arī Nacionālās apvienības politiķi gandrīz vai iekrita uz šo Vienotības mānekli, taču pēdējā brīdī attapās, ka sasien paši sev rokas pilsoniskajai aktivitātei, jo Nacionālās apvienības elektorāts ir viens no politiski aktīvākajiem.
Čepāne bilst, ka citās ES valstīs neesot tik demokrātisks referendumu iesosināšanas mehānisms. Nu brīnišķīgi, ka esam kaut kur citiem priekšā. Vai tad tāpēc mums vajadzētu kāpties atpakaļ un «gaidīt pārējos»? Lai viņi ķer mūs.
Tautas partijas nobrauciens nebūtībā sākās ar drošības likumu grozījumiem. Vienotības līderiem būtu rūpīgāk jāpaskatās, pa kuru ceļu to cenšas ievest purvā čepānveidīgie susāņini.