Politiskajā žargonā politiķi, kuri kaut kādā veidā kļūdījušies un nonākuši plašas sabiedrības kritikas krustugunīs, tiek dēvēti par klibajām pīlēm.
Prakse liecina, ka tikai ļoti retos gadījumos ievainots politiķis – klibā pīle – atgūstas un pēc kāda laika turpina darboties tikpat veiksmīgi kā agrāk, it kā nekāda ievainojuma nebūtu bijis. Sevišķi grūti, lai neteiktu, neiespējami, ir politiski atveseļoties, ja klibā pīle savu kļūdu neatzīst un uzskata, ka pret viņa gaišo tēlu tiek vērsta nomelnošanas kampaņa.
Tieši šādu bezcerīgu taktiku izvēlējies vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Uz portāla TVNET komentētāja Otto Ozola rakstā Ministra Sprūdža karaļvalsts kuslā Dombrovska valdībā izteiktajiem pārmetumiem viņš savā emuārā paštaisni atbild: «Pats raksts man šķiet daļa no kampaņas [..], un es skaidri zinu vairākus iemeslus, kāpēc tāds varētu būt tapis.» Pat, ja tā būtu kampaņa, tad prātīgs politiķis šo atziņu paturētu pie sevis un rūpīgi, faktu pēc fakta, bez nevajadzīgas uzvilkšanās atspēkotu visus pārmetumus. Tā vietā Sprūdžs izvēlas vārgu politiķu ierasto taktiku un uzbrūk žurnālistiem, «atklāj» autora Otto Ozola īsto uzvārdu, meklē mistisko pasūtītājus utt. Līdzīgi savulaik rīkojās Kalvītis, Kampars, Zaķis, Štokenbergs un daudzi citi, tagad jau no politiskās skatuves aizslaucīti «spīdekļi». Kāds ir Sprūdža galvenais grēks?
Lielāki vai mazāki traipi savā biogrāfijā vai politiskajā darbībā ir visiem politiķiem, tāpat kā ikviena cilvēka organismā atrodas dažādas slimības izraisošas baktērijas, bet tikai no imūnsistēmas atkarīgs, vai reāli notiks saslimšana. Piemēram, kopš premjers ir Valdis Dombrovskis, ir publicēti vairāki kompromati par viņa ģimenes biznesu un ar to saistīto interešu konfliktu, bet Dombrovska politiskā imūnsistēma ir spēcīga un viņu šie kompromati pagaidām neķer. Sabiedrība izliekas tos neredzam. Ar Sprūdžu ir citādi. Viņa politiskā imūnsistēma ir vāja, un šo vājumu nosaka viens imūndeficītu veidojošs faktors. Runa ir par viņa māžošanos ap it kā esošu, tad pa pastu jau nākošu, bet beigās tā arī neatnākušu augstākās izglītības diplomu.
Civilizētā pasaulē ministram, kuram nav augstākās izglītības dokumenta, ir jābūt apveltītam ar izciliem talantiem, viņam jābūt galvastiesu pārākam par citiem un ar nevainojamu reputāciju, jo viņa «neizglītotība» jau a priori ir kaitinošs faktors visiem tiem, kuriem gan ir augstākā izglītība, bet kuri uz karjeras kāpnēm stāv vairākus pakāpienus vai pat laidienus zemāk. Līdz ar to ikviens Sprūdža nodokļu «optimizējums», neveikls izteiciens, strīdīgs lēmums izraisa sabiedrībā nepatīkamu kairinājumu. No politiskās teorijas viedokļa, Sprūdžs ar savām izglītības problēmām bija klibā pīle jau brīdī, kad tika apstiprināts par ministru. Uz to savulaik arī norādīja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Taču, no Vienotības viedokļa, tāds konkurējošās partijas ministrs, kurš turklāt arī bijis premjera amata kandidāts, bija tīrā medusmaize. Tāpēc Dombrovskis izlikās nedzirdam prezidenta iebildumus un nepieprasīja koalīcijas partneriem Sprūdža nomaiņu pret mazāk ievainojamu ministra kandidātu.
Tagad situācija ir mainījusies. Reformu partijas reitings ir tāds, ka tā ir konkurente vairs vienīgi Dinēviča sociķiem. Vienotībai vairs nav nepieciešamības gremdēt koalīcijas partnerus, jo vāji ministri sāk bojāt paša premjera pozīcijas. Dombrovska Ahilleja papēdis, uz kuru spiež viņa politiskie konkurenti, ir kuslums, neizlēmība un nespēja savaldīt apkārt «saimniekojošos» parazītus. Klibās pīles klātbūtne valdībā diskreditē ne tikai Reformu partiju, bet arī Vienotību un tās premjeru.
Krīzes periodā vēlētājs daudz ko piedeva Dombrovskim, bet tagad viņš grib redzēt valdības priekšgalā cilvēku, kurš droši gatavs sabiedrību vest uz priekšu. Taču, ja valdībā ir nodokļu shēmotājs, kurš apmaldījies trijās priedēs, meklējot savu neesošo augstākās izglītības dokumentu, un saputrojies savā uzņēmējdarbības grāmatvedībā, tad sabiedrībai nav vēlēšanās sekot šādiem saulvežiem. Pasaules prakse liecina, ka politiķis, kurš ar stingru roku atbrīvojas no klibās pīles, iegūst papildu autoritāti, bet tas, kurš ar to auklējas, iegūst aukles, tas ir, lemt un vadīt nespējīga politiķa slavu.