Nacionāļiem ir iespēja pozicionēties

Nacionālajai apvienībai (NA) beidzot ir parādījusies iespēja sevi pozicionēt atbilstoši nosaukumam un parādīt sevi kā nopietnu nacionālās intereses aizstāvošu spēku. NA piedraudējusi, ka neatbalstīs 2013. gada valsts budžetu, ja tajā netiks paredzēts finansējums vairākiem demogrāfisko situāciju uzlabojošiem pasākumiem.

Runa ir par trim pozīcijām – bērnudārziem, māmiņu algām un neapliekamo minimumu par apgādībā esošajiem bērniem. Kopējā summa, kuru NA vēlas šo jautājumu risināšanai iekļaut papildus Finanšu ministrijas piedāvātajam budžeta projektam, ir 31,6 miljoni latu. Summa salīdzinoši nav liela, iepretim demogrāfiskās problēmas sasāpējušajai būtībai. Arī pats premjers agrāk ir vairākkārt izteicies, ka demogrāfija ir viena no valdības prioritātēm. Taču finanšu ministrs – knīpstanga Andris Vilks – demogrāfisko jautājumu risināšanai papildus šim nolūkam it kā paredzētajiem 37 miljoniem latu nav gatavs dot ne santīmu. NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars valdībā valdošo noskaņojumu formulē skaidri: «Ja valdībai būtu jārod līdzekļi, lai glābtu kādu banku vai ieguldītu naudu aviokompānijā, Finanšu ministrijai izdotos atrast krietni lielākus līdzekļus.»

NA savu vārdu ir teikuši ļoti stingri. Vai viņiem izdosies šo doto vārdu noturēt? Jāatceras, ka balsojums par budžetu ir vienlaikus uzticības balsojums valdībai. Tas nozīmē, ka budžeta nepieņemšanas gadījumā automātiski krīt valdība. Tieši uz abu koalīcijas partneru (NA un RP) bailēm zaudēt vietu koalīcijā, ja veidojas cita valdība, balstās Vienotības dominējošais stāvoklis šābrīža Latvijas politiskajā arēnā. NA patlaban valdībā ir ne tikai acīm redzams jaunākais brālis – pastarītis, bet arī lielā mērā nacionālkonsevatīvs svešķermenis starp liberālajiem kosmopolītiem.

NA ir neproporcionāli maz ministru valdībā, un nav noslēpjamas viņu bailes, ka jebkurā citā kombinācijā viņiem pat šie divi krēsli Ministru kabinetā var neatrasties. Līdz ar to Vienotība par NA «ultimātu» īpaši nesatraucas un pamatoti uzskata – kur gan viņi, tas ir, NA, liksies – nobalsos, kā vajag. Lai nacionāļi nezaudētu seju, kaut kādas kapeikas viņiem atmetīs, un miers mājās. Pašreizējā Vienotības pozīcija ir vienkārša – ja NA vajag naudu demogrāfijai, tad lai tā to meklē savās ministrijās – lēņu muižās. NA tādas ir divas un abas maznaudīgas – Tieslietu un Kultūras ministrijas. Skaidrs, ka šajās ministrijās neko daudz nesakasīsi, pat rūpīgi pa santīmam skaitot.

Taču demogrāfijas jautājums ir gandrīz vai vienīgais, ar ko NA var uzspodrināt savas ne pārāk dižās spalvas. Var tikai apbrīnot Vienotības tuvredzību šo jautājumu izliekoties neredzam aiz sev tik tuvās fiskālās ierobežošanas (taupības) tēmas. Vilks kā milzu pretimnākšanu pasniedz šos 37 miljonus latu, kas 2013. gada budžetā paredzēti demogrāfijas jautājumu risināšanai, un patētiski paziņo, ka jau pēc trim gadiem šī summa pieaugšot līdz 67 miljoniem latu. Pēc trim gadiem Latvijas IKP būs aptuveni 17 miljardi latu. Tātad demogrāfijas problēmu risināšanai Vilks «dāsni» atvēl 0,03% no IKP. Tas tiešām ir milzu palielinājums, jo 2013. gadā šiem jautājumiem tiks atvēlēti vien 0,02% no IKP.

Vienotības tuvredzīgā demogrāfijas problēmu ignorance NA ir gandrīz kā aklai vistai grauds. Nacionālajos jautājumos NA un Vienotība rušinās vienā dobītē. Šajā brīdī, kad Vienotība demogrāfiskos jautājumus ignorē, NA varētu plēst kreklu un sist sev pa krūtīm, apliecinot, ka ir īstie nacionālo interešu sargātāji, iepretim tiem, kas to dara vien vārdos. Taču tam vajag ne vien politisko drosmi, bet arī stingru un vienotu vadības pārliecību. Vai NA ir pietiekami monolīts savos uzskatos, lai koalīcijas partneri justu tā spēku?

Visas pazīmes liecina, ka koalīcijā NA iekšējo spēku nejūt un to īpaši nerespektē. Jo, lai gan pastāv uzskats, ka NA ir viens no ideoloģiski viskonsekventākajiem spēkiem Saeimā, manuprāt, tieši ideoloģiskā nespēja pozicionēties nosaka apvienības vājumu. Rusofobija nav ideoloģija, un ar saukli – krievi nāk – nekad neizkāpt no margināļu bedres. Demogrāfiskais jautājums ir viens no tiem, kur NA var parādīt savu pozīciju un spēku, nekrītot krievu problemātikas lamatās.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais