Kad caurmēra latvietis redz dažādus makroekonomiku aprakstošus grafikus un diagrammas, tad viņš automātiski meklē vienkāršus teksta skaidrojumus – ko tas viss nozīmē?
Tas ir pilnīgi saprotami, jo ne katrs var būt attiecīgās jomas eksperts. Līdz ar to ir ļoti viegli pieņemt, ka premjera Valda Dombrovska un Vienotības pasludinātais veiksmes stāsts patiešām tāds ir. Reakcija uz Pulicera balvas ieguvēja, animatora Marka Fiores izveidoto multfilmiņu, kurā ironiski aplūkots Latvijas veiksmes stāsts, liecina, ka arī šādas ilustrācijas nespēj mainīt daudzu pārliecību par līdzšinējā ekonomiskā kursa neapšaubāmo pareizumu.
Piedāvāju savu argumentāciju, kāpēc Latvijas veiksmes stāsts varbūt kādam arī ir veiksmes stāsts, taču ne pašiem latviešiem. Reiz savai meitai, kura dzimusi jau pēc Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas, ieminējos, ka 2010. gadā Krievija apsteigusi Latviju pēc IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes. Citiem vārdiem, Krievijā cilvēki caurmērā sākuši dzīvot labāk nekā Latvijā. Man par lielu izbrīnu meitai šis, manuprāt, uztraucošais fakts ne tikai nešķita kaut kas ārkārtējs, bet pat likās pats par sevi saprotams. «Krievija taču ir liela un ar dažādiem resursiem bagāta valsts,» meita atteica. Jāpiebilst, ka viņa nekad nav Krievijā bijusi un, sev par lielu apgrūtinājumu, krievu valodu neprot. Cilvēkiem, kuri dzīvojuši PSRS laikos, tas, ka Latvija pēc iedzīvotāju labklājības līmeņa noslīdējusi zem atpalikušās Krievijas, ir pietiekami liels šoks. Manuprāt, lielāks nekā skatot mucās saliktos latviešus Fiores animācijas filmiņā.
Lai nebūtu tukšvārdības – daži fakti. Ikvienam internetā ir pieejamas trīs atšķirīgu avotu (SVF, Pasaules bankas un Centrālās izlūkošanas pārvaldes) tabulas par IKP rādītājiem uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes. SVF atbilstoši 2011. gada rādītājiem Krieviju ierindo 53. vietā, bet Latviju 56. vietā. PB operē vēl ar 2010. gada skaitļiem, un tur Krievija – 46. vietā, bet Latvija 53. vietā. Savukārt CIP sarakstā (2011. gads) Krievija – 56. vieta, Latvija – 63. vieta. Atzīmēšu, ka katrā sarakstā minēto valstu skaits ir atšķirīgs, tāpēc kārtas skaitlim nav tik lielas nozīmes, cik tieši secībai. Visi trīs avoti norāda uz to, ka Krievija ir apsteigusi Latviju ekonomiskajā attīstībā. Cilvēkiem, kuri dzimuši PSRS laikos, šāda notikumu attīstība ir vairāk nekā nepatīkama, jo esam raduši uzskatīt, ka esam tikpat kā īsti eiropieši un salīdzināt mūs ar atpalikušo un nolaisto Krieviju ir milzu apvainojums. Nostāties vienā līmenī ar Krieviju – zemāk jau nav kur krist. Izrādās, ir gan, jo esam jau Krievijai iepakaļ.
Protams, nevar noliegt naftas cenu lomu Krievijas ekonomikas attīstībā, taču, ja dāņu, zviedru vai somu labklājība noslīdētu zem Krievijas iedzīvotāju labklājības, tad diez vai viņi meklētu attaisnojumu augstajās naftas cenās, kas dod Krievijai resursus ekonomikas izaugsmei. Viņi tādu valdību, kas pieļautu kaut ko tamlīdzīgu, padzītu bez vārda runas. Tāpat kā tiek padzīti to valstu futbola treneri, kas nespēja izcīnīt savu komandu iekļūšanu tālākajās kārtās pašreiz notiekošajā Eiropas čempionātā.
Kāda ir ES valstu attīstības dinamika kopš 2006. gada? Ja 2006. gadu pieņemam par atskaites punktu, tad Latvija ir vienīgā valsts Austrumeiropā, kura vēl nav sasniegusi 2006. gada IKP rādītājus. 2011. gads pret 2006. gadu 4%. Salīdzinājumam – Krievija +23%, Igaunija +3%, Lietuva +8%. Bezdarba līmenis Baltijas valstīs joprojām ir visaugstākais Austrumeiropā, bet rūpnieciskās ražošanas izaugsme vēl zemāka nekā Latvijai ir vienīgi Bulgārijai un Horvātijai. Arī šajā svarīgajā rādītājā Latvija atpaliek no Krievijas.
Samērā bieži dzirdams viedoklis – kāpēc vispār vajadzīga patiesība par esošo stāvokli, jo pārāk daudz sevi kritizējam un mums jau tā ir pārāk zems pašnovērtējums. Politiku bieži vien salīdzina ar šahu. Galvenā izcila šahista īpašība ir prasme pareizi novērtēt pozīciju. Lai izdarītu pareizus gājienus, ir precīzi jānovērtē esošais stāvoklis un jāsaprot, kādas kļūdas pieļautas. Ja pozīcijas novērtējums ir aplams, tad grūti cerēt uz sekmīgu notikumu attīstību nākotnē. Tieši tāpēc pareizs situācijas novērtējums ir visdrošākā panākumu atslēga. Plaši izplatītā vēlme uzdot vēlamo par esošo un noticēt jaukajam veiksmes stāstam nozīmē dzīvot iluzorā pasaulē, kas draud reālajā dzīvē atkal piedzīvot līdzīgu krīzi, kādu jau tikko pārcietām.