Novērtējot Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa vizīti Rīgā, vispirms tomēr jāatzīst, ka cilvēka spējai skaisti un plūstoši runāt ir liela nozīme. Sevišķi tad, ja šā cilvēka, šajā gadījumā prezidenta, loma ir samērā dekoratīva.
No šāda aspekta igauņiem bez šaubām ir noveicies ar savu prezidentu, kurš ne tikai pats labi runā, bet, spriežot pēc oficiālajās vakariņās teiktā tosta, ir arī nolīdzis labus runu rakstītājus. Taču ne jau teiktās runas (lai gan tieši tās bieži tiek analizētas, lai saprastu mājienus un slēptākos mērķus) ir vizītes galvenais mērķis. Kas tad? Ilvess to neslēpj. Vizītes galvenais mērķis ir panākt lielāku Latvijas atbalstu igauņiem tik izdevīgajam Rail Baltic dzelzceļa projektam. Tieši šā iemesla dēļ Igaunijas prezidents Latvijā ieradies nevis ar lidmašīnu vai auto, bet gan ar vilcienu.
Parasti tad, kad cilvēki dodas ciemos, viņi ved namatēviem un namamātēm dāvanas un somā līdzpaņemtu ciemakukuli. Kādu pudeli vīna, torti, augļus. Kad vizītēs dodas prezidenti, tad viņiem portfelī parasti ir kādi izdevīgi piedāvājumi, no kuriem otrai pusei grūti atteikties. Tāda ir ierastā kārtība, kad kāds vēlas otra pretimnākšanu kādā konkrētā lietā. Ilvess vēlas panākt Latvijas galīgo izšķiršanos par atbalstu Rail Baltic projektam. Latvijā šim projektam nav vienprātīga atbalsta. Projekta noliedzēju un svārstīgo ir ļoti daudz. Projekta ekonomiskais izdevīgums ir vairāk nekā apšaubāms, jo dzelzceļa kravu plūsmas Latvijā iet virzienā no austrumiem uz rietumiem, nevis no ziemeļiem uz dienvidiem. No dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanas viedokļa Latvijai daudz izdevīgāk būtu elektrificēt austrumu–rietumu dzelzceļa līniju nekā būvēt no jauna ekonomiski apšaubāmo ziemeļu koridoru. Arī pats Ilvess nenoliedz, ka Rail Baltic lielā mērā ir politisks projekts. Kā tāds simbolisks nabas pārgriešanas akts ar Krieviju. Viss tas ir jauki un skan brīnišķīgi. Par to, ka Ilvess runāt prot, nevienam nerodas ne mazāko šaubu. Arī mēs smaidām pretī un neaizmirstam teikt – paldies. Taču, atbildot uz draudzīgajiem smaidiem un komplimentiem, jāskatās, ko tad bez šiem jaukajiem vārdiem viņš mums ir atvedis? Kas Ilvesam portfelī?
Tagad, kad rakstu šīs rindas, Ilvesa vizīte Latvijā vēl turpinās, un iespējams, ka iespaidīgāko dāvanu viņš ir pataupījis vizītes noslēgumam, kad paziņos par kādu Latvijai izdevīgu piedāvājumu. Igaunijas atbalsts tieši Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes termināli būtu pats mazākais, ko mums no Ilvesa vajadzētu gaidīt. Ko esam sagaidījuši līdz šim? Vienīgi jūsmīgus draudzības apliecinājumus un aicinājumus uz vienotību. Jāatzīst, Ilvess labi saprot savus dienvidu kaimiņus un zina, ko viņi vēlas dzirdēt. To, ka igauņi ir latviešu labākie draugi un mums mūžam jāturas kopā vienotā Baltijas tautu draudzības dūrē. Taču nevajadzētu uzķerties uz šiem lētajiem glaimiem. Mēs vēl labi atceramies, ka līdz šim, kad igauņiem no mums neko nevajadzēja, visi mūsu centieni stiprināt Baltijas vienotību atdūrās pret tā paša
Ilvesa augstprātīgo attieksmi – mēs, Igaunija, neesam nekāda Baltijas valsts, bet gan Ziemeļvalsts, un mums, igauņiem, ir daudz vairāk kopīga ar somiem un zviedriem nekā ar latviešiem un lietuviešiem. Ilvesa runas par draudzību un vienotību skan pat nedaudz aizskaroši, jo sanāk, ka ar tukšu vārdu stikla krellītēm pie mums jau sākuši braukt tuvākie kaimiņi. Diez vai Ilvess ar līdzīgām runām uzdrošinātos uzstāties kaut kur rietumos no Sāremā salas. Līdz šim tukšvārdu stikla krellītes uz Latviju brauca tirgot Briseles, Vašingtonas, Stokholmas un citu rietumzemju politiskie tirgoņi. Tagad tiem piepulcējies arī Stokholmā dzimušais, bet Tallinā dzīvojošais Ilvess.
Pret šādiem daiļrunātājiem ar tukšu portfeli ir tikai viena iespējamā attieksme un uzvedības kods. Uz skaistajiem vārdiem jāatbild ar vēl platākiem smaidiem un skaļākiem draudzības apliecinājumiem. Bet ar tikpat tukšu konkrēto piepildījumu. Ja Ilvess tik vien sola, kā morāli atbalstīt mūs eiro ieviešanā, tad arī mums tikai morāli jāatbalsta Igaunijas centieni attīstīt Rail Baltic projektu. Draudzība, bez šaubām, ir laba lieta, bet to nevajag pārvērst par nelietīgu izmantošanu. Tad, kad mēs gājām pie igauņiem ar saviem draudzības apliecinājumiem, viņi no mums kratījās vaļā un negribēja pat lāgā pazīt. Tagad, kad pašiem no mums vajag konkrētu atbalstu, tad pēkšņi esam kļuvuši par labākajiem draugiem. Lai igauņi šīs draudzības patiesumu pierāda ar konkrētiem darbiem. Ar piedāvājumiem, kurus var lietišķi apspriest bez tukšu komplimentu bārstīšanas.