Labāk tirgus nekā Durgas templis

Latvijas politikas vērotājus parasti mulsina latviešu nebeidzamā ticība Laimnesim Saulvedim baltajā zirgā. Taču ko no Latvijas politikas gaida sabiedrība? Kādu ideālo politisko ainavu zīmē politiskā plenēra mākslinieki?

Jāatzīst, ka šajā žanrā visiecienītākā ir ikonu glezniecība. Ideāls politiķis ir tāls no parasta cilvēka ar miesu un asinīm. Viņš ir svētais, kurš nesavtīgi cīnās par saviem ideāliem un pretī neprasa tikpat kā neko.

Tas, ka no politiķiem gaida daudz vairāk nekā no parastiem cilvēkiem, ir pašsaprotami, un tur nav ko iebilst. Problēmas rodas, ja šiem cilvēkiem liek darboties nedabīgi izskaistinātā vidē. Latvijā nez kāpēc ir pieņemts, ka politiskā vide ir pārgaisīga un cēla, kurā politiķi dzīvojas (ne strādā) gluži kā eņģeļi Ēdenes dārzā. Jebkura politiskā vienošanās tiek nievīgi dēvēta par politisko tirgu, it kā mēs jau dzīvotu sabiedrībā, kur valda principi – no katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām. Ja šie principi ekonomikā tiek uzskatīti par utopiskiem, tad Latvijas politikā viss, kas neatbilst šim komunistiskās paradīzes ideālam, tiek nopulgots un pasludināts par nevēlamu.

Reālā politika pat visdemokrātiskākajās zemēs nozīmē nemitīgas sarunas, smagas vienošanās, amatu pārbīdes, interešu sadursmes utt. Protams, tam visam jānotiek atbilstoši likumiem un morāles normām. Tas, kas demokrātiskās valstīs tiek uzskatīts par normālu politisko procesu, pie mums nievīgi tiek dēvēts par politisko tirgu un uztverts kā apkarojams. Un tad parādās šīs prasības pēc svētbilžu tēliem ar starojošiem nimbiem virs galvām. Tiek aizmirsts, ka politiku veido cilvēki cilvēkiem, nevis kaut kādi svēti pārcilvēki ar to aplaimo mūs – parastos mirstīgos. Tiklīdz politika tiek zīmēta kā vieta, kurā darbojas svētie no ikdienas pavisam atšķirīgā vidē, tā politika pārvēršas reliģijā un politiķi kļūs par dieviem.

Ko tas nozīmē, vislabāk var saprast, ja aplūkojam Indijā piekopto praksi. Hinduismā ir ļoti daudz dažādu dievu, un praksē tas izpaužas šādi: cilvēkam ir kāda vēlme, un viņš intensīvi lūdz kādam dievam šīs vēlmes piepildījumu. Lai paskubinātu attiecīgo dievu rīkoties, viņš tam ziedo kādu upuri. Ja vēlme tiek piepildīta, tad cilvēks vēl dedzīgāk pielūdz šo dievu un gaida nākamās vēlmes piepildījumu. Taču, ja nākamā vēlme netiek piepildīta, tad lūdzējs bez sirdsapziņas pārmetumiem meklē sev citu dievu. Uzticība vienam dievam tiek saglabāta tik ilgi, kamēr cilvēkam dzīvē viss rit normāli. Tiklīdz kaut kas saiet grīstē, tā tiek mainīti pielūgsmes objekti, līdz atkal sāk paveikties. Latvijas politiskā dzīve ir ļoti līdzīga indiešu reliģiskajai praksei. Gandrīz vai dievu kārtā tiek iecelti politiķi un tad nu tiek uzmanīgi vērots, piepilda vai nepiepilda tie šā lūdzēja vēlmes. Problēma bieži vien ir tā, ka šīs vēlmes nebūt nav racionālas, bet gan imagināras. Proti, no politiķa netiek prasīts konkrēts viņa darbības rezultāts, bet gan tiek gaidīta atbilstība uzzīmētajai ikonai.

Latvijas politiķi empīriskā ceļā ir sapratuši, ka galvenais nav darīt, galvenais ir pareizi izskatīties. Paradīzē, kā zināms, neviens nestrādā, un atbilstoši latviešu politiskās ikonogrāfijas kanoniem politiķa galvenais uzdevums ir nevis kaut ko radīt, bet gan cīnīties pret visuresošo ļaunumu. Un latviešu politiķi šo mākslu labi apguvuši. Viņi varētu vēl ilgi tā cīnīties, ja vien Olimpa tuvumā neparādītos kāds nelatviešu politiķis, kurš latviešu politisko mitoloģiju nav apguvis, jo jaunībā vienkārši neprata latviešu valodu un latviešu politiskās mitoloģijas ciltsmāti viņam nesanāca palasīties. Šis nelatviešu politiķis sevi eksponē ar darbiem, dzenot latviešu politiķus gluži vai izmisumā. Viņiem draud izdzīšana no tik jaukā Ēdenes dārza, kurā varēja ērti dzīvot neko nedarot, tikai dziedot psalmus par cīņu pret ļaunajiem tumsas spēkiem. Bet ar šādu politisko žūžošanu par veiksmes stāstiem un cīņu pret sliktajiem pamazām jau esam noslīdējuši zem Krievijas ekonomiskās labklājības līmeņa. Ja negribam noslīdēt līdz Indijas līmenim, tad vienreiz ir jāizbeidz politikas mitoloģizācija un politiķiem ir jāsāk strādāt, nebaidoties, ka kādā portālā atkal tiks sacelta brēka par politisko tirgu. Labāk tirgus nekā Durgas templis.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais