Prognoze: nākamgad pašvaldību ieņēmumi kāps par vairāk nekā 150 miljoniem eiro

Finanšu ministrija (FM) nākamgad prognozē pašvaldību ieņēmumu kāpumu par vairāk nekā 150 miljoniem eiro, informēja FM.

Ceturtdien, 11. septembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, pārrunājot aktuālos jautājumus saistībā ar 2026. gada valsts budžeta sagatavošanu. Puses apsprieda šā gada pašvaldību finansiālo situāciju, plānotās nodokļu ieņēmumu prognozes pašvaldībām 2026. gadā un vidējā termiņā, vietvaru aizņemšanās situāciju un iespējas, kā arī plānotās izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā nākamajam gadam.

Pašvaldību finansiālā situācija 2025. gadā vērtējama kā stabila. Izlīdzinātie ieņēmumi pieaug par vairāk nekā 10% jeb 228 miljoniem eiro, turklāt nevienai pašvaldībai pieaugums nav mazāks par 7%.

Valsts budžetā paredzēts arī 2026. gadā pilnībā kompensēt šī gada sākumā spēkā stājušās darbaspēka nodokļu politikas izmaiņu ietekmi. Iekļaujot šā gada 26. augustā valdībā apstiprināto izdevumu samazināšanu, pie nemainīgas politikas 2026. gadā ir prognozēts pašvaldību ieņēmumu kāpums par vairāk nekā 150 miljoniem eiro, kas dos iespēju pašvaldībām turpināt attīstību un nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus, skaidro FM.

Apspriežot budžeta veidošanas situāciju, finanšu ministrs norādīja, ka tas top sarežģītos apstākļos, jo ekonomikas izaugsmi turpina ietekmēt ārējie un iekšējie riski - ģeopolitiskā spriedze, tirdzniecības procesu nestabilitāte, inflācijas dinamika un investīciju ieguldīšanas temps.

Lai gan šī gada deficīta prognoze ir nedaudz labvēlīgāka nekā pavasarī, turpmākajos gados tas pieaugs, jo valstij būtiski jāpalielina izdevumi aizsardzībai un saistību izpildei, akcentēja finanšu ministrs. Tas nozīmē, ka visos pārvaldības līmeņos nepieciešama atbildīga pieeja un līdzsvaroti risinājumi, lai būtiski efektivizētu publiskā sektora darbību.

Tikšanās laikā tika analizētas arī pašvaldību aizņemšanās iespējas. FM informē, ka pašvaldībām ir pieejami ievērojami aizņēmuma resursi - atbalstīto aizņēmumu kopējais apmērs 2025. gada astoņos mēnešos pārsniedz 300 miljonus eiro. Tomēr līdz šim investīciju tempi ir bijuši nepietiekami - šī gada pirmajos astoņos mēnešos pašvaldības ieguldījušas tikai 40% no piešķirtā apjoma.

Finanšu ministrs aicināja pašvaldības aktīvāk virzīt projektus, jo īpaši tos, kuriem ir nodrošināts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums. Vienlaikus pašvaldībām ir intensīvāk jāstrādā pie investīciju projektu ieviešanas, nodrošinot aizņēmumu apguvi atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

Galvenās prioritātes nākamajā gadā būs investīcijas ES atbalstītos projektos, kā arī, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties patvertņu izveidošanai, budžeta un finanšu vadībai, domei apstiprinot izdevumu optimizācijas plānu, un finanšu stabilizācijas nodrošināšanai, informē FM. Par iespējamiem papildu aizņemšanās mērķiem citiem investīciju projektiem pieejamā aizņēmuma limita robežās tiks turpinātas diskusijas ar pašvaldībām.

Būtiska sarunu daļa bija veltīta jaunajam finanšu izlīdzināšanas modelim. FM atzinīgi novērtē pašvaldību viedokli par piedāvāto finanšu izlīdzināšanas modeli un norāda, ka diskusijas par modeļa ietekmi un pašvaldību finanšu ilgtspēju turpināsies, lai nodrošinātu, ka ieguvēji no reformas ir gan pašvaldības, gan to iedzīvotāji. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt pašvaldībām sabalansētus resursus likumā noteikto funkciju izpildei, lai katram iedzīvotājam būtu iespēja saņemt kvalitatīvus pakalpojumus neatkarīgi no dzīvesvietas.

Piedāvātais modelis ir vērsts uz taisnīgāku sadali starp pašvaldībām, skaidro FM. Daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iecerēts sadalīt atbilstoši faktiskajam maksājumam teritorijā, savukārt pārējo daļu - pēc vienotiem kritērijiem, kas balstīti uz pakalpojumu izmaksām. Tas nodrošinās, ka svarīgām iedzīvotāju grupām, īpaši bērniem, jauniešiem un senioriem, tiks garantēti līdzvērtīgi resursi.

Vienlaikus tiek samazināts administratīvais slogs, jo tiek izslēgti savstarpējie norēķini - turpmāk finansējums izglītībai tiks piešķirts pēc faktiskā skolēnu skaita, nevis deklarētās dzīvesvietas, un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi pilnā apmērā paliktu katras pašvaldības rīcībā, sniedzot lielāku rīcības brīvību nodokļu politikā un iespēju skaidrāk sasaistīt nodokļu ieņēmumus ar vietējās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību.

Savukārt, lai veicinātu pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībā, tiek plānots sākt datu uzkrāšanu, lai sadalītu iedzīvotāju ienākuma nodokli ne tikai pēc dzīves vietas, bet arī pēc darba vietas.