Iesākumā bija vārds jeb ideja. Valsts vispirms ir ideja. Ja idejas nav, tad valsts attīstība iet kā pa celmiem.
Tāpat kā tāda cilvēka mūžs, kuram nav nedz mērķa, nedz jēgas, ko un kāpēc viņš kaut ko dara un dzīvo. Lielākā daļa cilvēku par valsts ideju pat neiedomājas. Viņi vienkārši dzīvo savu dzīvi un lieki nefilozofē. Un pareizi dara. Taču tas nenozīmē, ka līdzīgi jārīkojas tiem, kuri ir pie valsts vadības stūres. Viņiem par valsts nacionālo ideju ir jādomā un ikviena sava rīcība jāsaskaņo ar šo ideju. Ja politiskajai partijai nav savas nacionālās idejas, tad tā nav nekāda partija, bet gan politbiznesmeņu klubiņš, kura dalībnieku vienīgais mērķis ir vairāk pakampt no slavenās siles. Lai šiem kampējiem kāds nepieprasītu formulēt konkrētu nacionālo ideju, tad vēlams diskreditēt pašu jēdzienu. Visdrošākais veids, kā kaut ko padarīt sīku un necilu, ir to apņirgt. Par nacionālo ideju ir stilīgi paņirgāties. Vienkārši tāpēc, ka, esot ciniķim, vieglāk dzīvot. Vēl stilīgāk, ja par kaut ko var paņirgāties, izmantojot tādu krievu kulta rakstnieku kā Viktors Peļēvins, un citēt viņa ģeniālo bandīta Vovčika monologu, kurā viņš reklāmu rakstītājam Tatarskim pasūta uzrakstīt «krievu ideju»: «Чтоб чисто реально было изложено, без зауми. И чтобы я любого импортного пидора – бизнесмена там, певицу или кого угодно – мог по ней развести. Чтоб они не думали, что мы тут в России просто денег украли и стальную дверь поставили. Чтобы такую духовность чувствовали, бляди, как в сорок пятом под Сталинградом, понял? (Lai reāli, pa tīro būtu izklāstīts. Bez pārgudrībām. Lai es katru importa pidaru – biznesmeni tur kādu, dziedātāju, da jebkuru –varētu ap pirkstu aptīt. Lai nedomā, ka mēs te Krievijā vienkārši tāpat naudu esam izzaguši un tērauda durvis uzlikuši. Lai tādu garīgumu sajustu, maukas, kā četrdesmit piektajā pie Staļingradas, saprati?) No literārā viedokļa, ģeniāli, savukārt, ja to uztver kā realitāti, tad pilnīgs marasms, taču paradoksālā kārtā Krievija tieši pēc šīs ideoloģijas dzīvo – Чтобы такую духовность чувствовали, бляди, как в сорок пятом под Сталинградом, понял? (lai tādu garīgumu...). Protams, apkārtējai pasaulei šāds «garīgums» ir vienkārši atbaidošs un Rietumu pasaule būtu gatava uz daudz ko, lai tikai Kremlī nebūtu jāpiecieš Vladimirs Putins. Nav runa, vai šī ideoloģija ir laba vai slikta. Tā vienkārši ir, lai arī mums tā pilnīgi nepieņemama. Taču tā ir krievu ideoloģija. Sava, ar ko Krievija dzīvo. Protams – tas izskatās kā absurda kino – Krievija uz savām kodolraķetēm virsū pindzelē – garīgums. Taču tas šķiet absurds tikai no nekrievu viedokļa. Pašiem krieviem šķiet, ka viņi patiešām ir vienīgie īstie garīguma nesēji pasaulē iepretim liekulīgajiem un visu pārdot gatavajiem Rietumiem. Patiesības labad līdzīgi domā arī amerikāņi, kuri gan savām raķetēm mālē virsū citu cēlvārdu – demokrātija. Vovčika penterējums kāda gangstera Bila izpildījumā varētu skanēt šādi: «Lai visas tās mullas un dvieļugalvas tāāādu demokrātiju sajustu... tāāādu kā četrdesmit piektajā Hirosimā, saprati?» Šos piemērus pieminu tikai tāpēc, lai skeptiķiem parādītu – nav tā, ka pasaules vadošās valstis dzīvotu bez savas idejas. Var iebilst – ASV, Krievijai, Ķīnai, Izraēlai – tām var būt sava ideoloģija, bet kam mums mazajiem tā? Nepaliksim smieklīgi. Ejam lielo rietumvalstu ķīļūdenī, un tas mūs pasargās no aplamas novirzīšanās no kursa. Tieši tā domā daudzi. Taču tad jāatbild uz jautājumu, kāpēc vēl vajadzīga sava valsts? Ja jau mēs mazā laiviņā ejam citas valsts ķīļudenī, tad taču labāk uz lielā lainera klāja. Gan ērtāk, gan drošāk. Tieši tāpat, kā tas notiek ar mūsu valūtu. Vispirms atteiksimies no valūtas, tad ārējās, tad iekšējās politikas un pamazām no visa pārējā. Gan ar laiku atteiksimies arī no tādas arhaikas un neērtības kā sava valoda. Galu galā visi šie nacionālie sentimenti taču tikai traucē dzīvot. Tāpat kā jebkurš cits sentiments. Vai mēs to gribam? Īsti nezinu, bet liela pretestība nudien nav jūtama. Nacionālā ideja tiek apņirgta, un valsts funkciju atdošana Briselei, SVF vai Pasaules bankai lielus iebildumus nesastop. Nupat Otto Ozols TVNET publicējis rakstu, kurā uzskaitīts, ka Latvijā viss jau pārdots skandināviem un mums pašiem vairs nekas nepieder. Nu un? Vai tas kādu uztrauc? Galvenais, ka tik ne krievam vai latvietim. Ja jau zviedram, tad viss kārtībā. Tad mums nacionālo ideju nevajag. Un arī Latvijas valsti drīz nevajadzēs.