Skandālu plosītā Pasažieru vilciena valdē notikusi pilnīga personāliju nomaiņa. Par jaunajiem valdes locekļiem kļuvuši Anrijs Brencāns, Silvija Dreimane un Aigars Štokenbergs.
Sabiedrībā pazīstamākais ir politiskā slaloma virtuozs Aigars Štokenbergs, viņš arī Štokijs. Tas pats bijušais tautpartijietis, vairākkārtējs ministrs, kurš savulaik pārorientējās uz lielākās vēlētāju grupas – pensionāru – aizstāvi un organizēja referendumu par trīskārtīgu pensiju palielināšanu. Pēdējās vēlēšanās viņš gan bija vienā partijas listē ar pensionāru žmiedzējiem Ilzi Viņķeli un Arvilu Ašeradenu. Vēlētāji Štokija veiklās piruetes novērtēja atbilstīgi – atstājot saraksta pēdējās vietās.
No kļūdām nemācās. Vienotībai nepietika ar Kristovski, kurš par varītēm gribēja kļūt par ārlietu ministru un pazīmēties par baigo valstsvīru. Vēlētāji šīs viņa ambīcijas novērtēja un aizsūtīja priekšlaicīgā politiskā pensijā. Arī miljonāram džemperītī, grūtdieņu aizstāvja lomas tēlotājam Štokijam vēlētāji neiedeva vis Lielo Kristapu, bet gan parādīja nepārpotamu melno zīmi, kuru gan Štokijs stūrgalvīgi izlikās neredzam. Savā paštaisnumā viņš palika pārliecināts, ka pret viņu vērsta speciāla nomelnošanas kampaņa, kura vēlētājiem samusinājusi prātus. Pats viņš ir ne tikai balts un pūkains, bet arī ļoti gudrs, valstiski domājošs un tāpēc neaizstājams kadrs. Savā neizmērojamā gudrībā Štokijs negribēja vai nespēja saprast, ka tikpat gudri un neaizstājami valstsvīri savās acīs ir visi politiskajā mēslainē aizslaucītie partijnieki. Visi šie gaiļi, birkavi, šķēles, kalvīši, repšes, kristovski, pulki un jaunupi. Neviens negrib saprast, ka tauta viņiem ir iedevusi tikai vienu mandātu – izmantot lielisko iespēju pastāvēt pie ratiem. Daži šo iespēju izmanto, bet citi par varītēm cenšas kaut kur ielīst un pabojāt gaisu. Štokijs skaidru vēlētāju mājienu negrib saprast. Viņam vajag ar bomi pa pieri. Tā kā Šleseram un Šķēlem, kurus no politiskās skatuves aizslaucīja kopā ar visu partiju.
Var tikai apbrīnot Vienotības pašpārliecinātību un pašapmierinātību, ar kādu tā faktiski uzspļauj vēlētāju gribai, virzot amatā savu caurkritušo politiķi. Jo nav jau runa par Štokenberga, Dreimanes vai Brencēna profesionālo varēšanu. Runa ir par principiem. Ja reiz skaļi tika nosodīta prakse politizēt uzņēmumu vadību, bez konkursa likt amatos šofera dēlus un vīna vakaru draugus, tad šie principi ir jāievēro. Protams, ja vien šie principi ir kas vairāk nekā lipīgs mušpapīrs, ar kuriem pievilināt vēlētājus. Ar šo cinisko soli Vienotība demonstrē tautai, ka vēlētāju uzskata par dumju, kurš viegli pakļaujas pret nabaga Štokiju vērstajai melnajai PR kampaņai, un mēs, Vienotības spices vīri un sievas, zinām labāk, kas ir kas. Mēs Štokija hameleona spējas protam novērtēt labāk un viņam piemeklēsim šo amatu Pasažieru vilcienā.
Taču, visticamāk, Štokijs šajā amatā tiek likts pavisam pragmatisku iemeslu dēļ. Milzīgais daudzu simtu miljonu vērtais iepirkums jau vairākus gadus kairina politiskās elites nāsi. Iepirkumā saduras ļoti daudzu pušu ļoti personiskas un naudiskā izteiksmē ļoooti iespaidīgas intereses. Pēdējo mēnešu notikumi ap šo iepirkumu liecina, ka ne visi ar jau valdībā apstiprināto iepirkuma galarezultātu ir apmierināti. Neapskaužu finanšu ministru Andri Vilku, kuram uzticēta loma stāstīt pasaciņu par pretlikumīgo iepirkumu, kuru tālāk nekritiski tiražē Vienotībai pietuvinātie mediji. Vilks izvēlēts šai lomai, jo viņam ir tai atbilstoša anturāža – pietiekami naivs un it kā nevainīgs tēls. Bet, piedodiet, Vilks, Dombrovskis un Vienotība pie varas jau ir vairāk nekā trīs gadus. Nu nav Dombrovskis atnācis vadīt Ministru kabinetu pirms mēneša vai diviem, kas dotu iespēju visos grēkos vainot Kalvīti vai Šleseru. Šie Vienotībai tik ērtie visu caurumu aizbāžņi jau vairākus gadus ir ārpus nopietnu lēmumu pieņēmēju loka. Trīs gadus premjers varēja pieprasīt jebkuru iepirkuma procedūras dokumentu. Politiskā vienošanās, kā sadalīt trekno pīrāgu, tika panākta. Taču pēdējā brīdī kāds tomēr sajutās uzmests un apdalīts. Un no politisko līķu rezervāta tika izsaukts neaizstājamais lietu sakārtošanas speciālists Aigars Štokenbergs. Jautājums vienīgi, vai Vienotība nav pārrēķinājusies. Vai vilcienu iepirkuma pārskatīšanas finansiālie ieguvumi atsvērs politiskos zaudējumus, tik ciniski amatos virzot vēlētāju diskvalificētu politiķi. Acīmredzot, summas ir tik lielas, ka ir vērts riskēt.