Bens Latkovskis / Viedokļi

Stambulas konvencijas denonsēšanas sāga ar 30. oktobra balsojumu Saeimā nebeigsies. Gan “Progresīvo” līderi (Andris Šuvajevs, Selma Teodora Levrence), gan “Vienotības” deputāti (Edmunds Jurevics, Gatis Liepiņš) sola turpināt cīņu. “Cīņa vēl tikai sākas,” viņi korī atkārto.

Ceturtdien Saeimas sēde izvērtās par nebeidzamu starppartiju apsaukāšanos.

“Lietuva patur tiesības slēgt tranzītu uz Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu un no tā, ja tas ir nepieciešams valsts nacionālās drošības garantēšanai,” otrdien paziņoja ārlietu ministrs Ķēstutis Budris.

Budžeta virzība Saeimas komisijās liecina, ka nekādu nepārvaramu pretrunu šajā valstiski svarīgajā jautājumā koalīcijas starpā nav.

Latvijas arodbiedrības publicējušas paziņojumu ar satraucošu virsrakstu: “LBAS ceļ trauksmi: darba devēju lobijs ķēries klāt arodbiedrību tiesību ārdīšanai”.

Šā gada sākumā ar Ministru kabineta lēmumu izveidotās birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadība piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Grupas līdzšinējo vadītāju, Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu nomaina bijušais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Turpmāk Endziņš būs galvenais birokrātijas apkarotājs. Kādus rezultātus no šīs amatu rotācijas varam sagaidīt?

Ceturtdien vēlu vakarā Saeima pēc garām, nogurdinošām un samērā bezjēdzīgām debatēm pirmajā lasījumā pieņēma lēmumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Skatoties to murgu, cirku vai teātri (kā nu kuram labāk patīk), gribētos pievienoties tiem, kuri jautā: vai tiešām jums nav nekā cita ko darīt, taču tajā pašā laikā saprotu: tieši tā arī ir politika.

Šogad Saeimā ieviesta jauna parlamentāra tradīcija – valsts valodas debates. Šīs debates notiek saskaņā ar 2025. gada 14. martā apstiprinātajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kuri paredz: “Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai.”

Šobrīd viena no populārākajām fotogrāfijām ASV tīmeklī ir bilde, kurā tiek jaukts nost ASV prezidentu oficiālās rezidences –  Baltā nama – austrumu spārns, lai tā vietā uzceltu plašāku banketu zāli saviesīgu pieņemšanu rīkošanai. Šīs fotogrāfijas popularitāte slēpjas tās simbolismā, kuru raksturo tai veltītie komentāri – šis attēls labāk nekā tūkstoš vārdu raksturo to, ko Tramps dara ar ASV.

Pagājušo sestdien pieci Latvijas politiskie aktīvisti ar režisoru Alvi Hermani priekšgalā publicēja manifestu, kurā aicināja veidot politisku partiju (kustību) “Bez partijām”. Šīs partijas/kustības mērķis ir mainīt vēlēšanu sistēmu Latvijā.

Bens Latkovskis Politiskajā vidē uzvirmojušās diskusijas par Stambulas konvencijas tēmu daudziem liek neizpratnē raustīt plecus un uzdot it kā loģisku jautājumu – vai tiešām valstī nav svarīgāku jautājumu, par kuriem lauzt šķēpus? Atbilde ir vienkārša: ja jau par kādu jautājumu notiek spraigas publiskās diskusijas, tātad tas ir sabiedrībai svarīgs. Ja kādam personiski tas liekas nenozīmīgs, mākslīgi sagudrots jautājums, tad tā ir vai nu šī indivīda personiskā neieinteresētība, vai arī vēlme iebāzt galvu smiltīs un izlikties problēmu neredzam.

Uz lielajiem ekrāniem iznākusi režisora Oskara Rupenheita jaunākā filma “Tumšzilais evaņģēlijs”. Filma pati par sevi lieliska, un, lai gan tā ir absolūti apolitiska, tā līdzīgi kā ikviens augstvērtīgs mākslas darbs cieši saslēdzas ar šodienas politisko dienaskārtību. Tiesa, visai savdabīgā veidā.

Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks LTV “Rīta panorāmā” atkārtojis kādreiz visnotaļ populāro ideju, ka autoostai jābūt decentralizētai. Starppilsētu autobusiem neesot jābrauc līdz Rīgas centram. Šai idejai piekrīt arī Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, kurš atzīst, ka Rīgas dome vēlas veidot “mobilitātes punktus”, kuros cilvēkiem būšot jāpārsēžas uz pilsētas sabiedrisko transportu. Viņaprāt, nākotnē autoostas centrā vairs nebūšot, lai gan šobrīd bez tās vēl nevarot iztikt.

“Tarifu karš”, kuru iesāka ASV prezidents Donalds Tramps ar savu šā gada 2. aprīļa “procentu saraksta” tāfeles demonstrāciju, pa vasaru šķita iegājis pamiera fāzē. Tagad tas no jauna uzliesmojis košām liesmām.

Šodien, 13. oktobrī, Ēģiptes kūrortpilsētā Šarmelšeihā paredzēts noslēgt vienošanos par karadarbības izbeigšanu Gazas joslā. Plānots, ka šajā miera līguma parakstīšanas ceremonijā piedalīsies ASV prezidents Donalds Tramps, Ēģiptes prezidents Abdels Fatahs as Sisī, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un vēl gandrīz 20 valstu vadītāji.

Šogad ikgadējā Rīgas konference notiek īpašos apstākļos. Var jau teikt, ka kopš 2022. gada visu laiku ir “īpašie apstākļi”, bet šogad tie iezīmējas ar divām jaunām, agrāk nebijušām lietām.

Vakar ar trešo piegājienu Saeimā izdevās pieņemt grozījumus likumā “Par piesārņojumu”, kas paredz “parastajam cilvēkam” maz saprotamas izmaiņas sarežģītajā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas regulējumā, bet realitātē radīs būtisku ietekmi uz katra cilvēka labklājību.

SKDS svaigākās aptaujas rezultāti par sabiedrības attieksmi pret pašreizējo Evikas Siliņas valdību ir graujoši. Lielākā sabiedrības daļa (73%), publiskajā telpā dzirdot par Latvijas valdību un tās darbu, izjūt dusmas un pesimismu.

Pēdējā laikā arvien biežāk NATO valstīs vērojamas dažādas provokatīvas izdarības, kuras, visticamāk, tiek rīkotas pēc Maskavas norādēm. Ne valstu valdību līmenī, kuru teritorijās šīs provokācijas notiek, ne NATO militārās vadības līmenī nav īstas skaidrības, kā rīkoties. Kā reaģēt?

Vācijas ilggadējās kancleres Angelas Merkeles atklāsmes, kuras viņa pauda Ungārijas interneta (“Youtube”) kanālam “Partizan”, ir nozīmīgas ar to, ka viņa iezīmē to Rietumeiropas politiskās domāšanas diskursu, kurš turienes politiskajā šķirā valdīja līdz kara sākumam un tagad atkal atgūst popularitāti.

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kaut kādām organizācijām vai uzņēmumiem (lasi: tās pārstāvošiem cilvēkiem) piešķīris zināmu naudas summu (2025. gadā 28 miljoni eiro). Summa, ar ko operē SIF, nav mazā, tāpēc sabiedrībai būtu skaidri jāsaprot, kādam nolūkam šī nauda tiek tērēta, jo dažkārt ir sajūta, ka tūkstoši un pat miljoni tiek dāsni dāļāti sava, visai šaura loka cilvēkiem.

Šaušalīgā traģēdija uz dzelzceļa pārbrauktuves pie Imantas stacijas, kad, braucot ar “Ride” elektromopēdu, bojā gāja divas 13 gadus vecas meitenes, satrauca visus. Nākamā reakcija pēc līdzjūtības bojā gājušo tuviniekiem bija neizpratne: kā tas varēja gadīties? Kā varējām kaut ko tādu pieļaut?