Vakara Ziņas

8.mai 2022
Atgādinām dažādus zināmus un varbūt aizmirstus faktus par olām.
8.mai 2022
Mūsdienās demokrātisku valstu līderu biogrāfijas ir pieejamas sabiedrībai, un, ja arī gribas noslēpt kādu faktu, tas agri vai vēlu izlien. Autoritāros režīmos vadoņi pūlas piedāvāt tautai tādu biogrāfiju, kādu to vēlas redzēt paši. Tomēr, kā smejies, no dziesmas vārdus neizmetīsi.
7.mai 2022
«Drosmīgā meitene», kura parādījās Krievijas TV ziņu raidījumā «Vremja» ar plakātu un pavēstīja: te visi melo, izplata dezinformāciju.
7.mai 2022
Stāstot par kinoteātru ārpus Rīgas vēsturi, pats galvenais stāsts noteikti ir par visu Latvijas kinoteātru kinoteātri, kurš diemžēl tika nojaukts pirms vairāk nekā 90 gadiem. Kaut arī tā arhitektūra bija vairāk nekā necila, ja ēka būtu saglabājusies līdz šodienai, tad tā, iespējams, tiktu lolota un frišināta gluži tāpat kā Nacionālais teātris Rīgā. Ja Rēzeknes kinoteātrī «Diana» nebūtu noticis tas, kas notika, tad Latvija šodien būtu pavisam citāda.
7.mai 2022
Gunas Kārkliņas, sertificētas astroloģes, prognozes
6.mai 2022
Ir kāda Krievijas prezidenta Vladimira Putina mīļākās skolotājas Veras Gurevičas uzrakstīta grāmata, kas izdota 2004. gadā Sanktpēterburgā. Esot arī izdota atkārtoti, un tiem vajadzējis būt papildinātiem un pārstrādātiem izdevumiem, bet sanākuši tikai pārstrādāti, proti, grāmatiņa ar katru atkārtotu izdošanas reizi kļuvusi arvien plānāka.
5.mai 2022
Ukrainas aktieris, trīskārtējs striptīza čempions un striptīza teātra «Strike Erotic Show» dibinātājs Aleksejs Surovcevs kļuvis slavens ar to, ka glābj pamestos suņus un kaķus Irpiņā. Šo Ukrainas pilsētu bija okupējis Krievijas karaspēks, un cilvēkiem tur uzturēties bija bīstami. Tagad Ukrainas bruņotie spēki ir atguvuši Irpiņu.
4.mai 2022
Pirmo reizi pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā Saeima piešķīra 1995. gadā. Tad par Latvijas Republikas pilsoņiem kļuva 21 cilvēks – kultūras, medicīnas, valsts iestāžu darbinieki, sportists, uzņēmēji... 2021. gadā Latvijas pilsonība piešķirta tikai uzņēmējam Džonam Martinam Tallijam un neiroķirurgam Baselam Jakubam Vahbem.
3.mai 2022
Ar pazīstamo diriģentu un jauniešu kora «Balsis» māksliniecisko vadītāju Intu Teterovskis tikšanos sarunājam kafejnīcā pie Rātslaukuma. «Man ir pusstunda laika, pēc tam jādodas atpakaļ uz Ukrainas bēgļu atbalsta centru, kur darbojos kā brīvprātīgais,» brīdina Ints. Turklāt darbs bēgļu centrā nav vienīgais darbs, jo šajā pavasarī diriģentam jādomā arī par to, kā godam nosvinēt jauniešu kora «Balsis» 35 gadu jubileju, turklāt pirmie divi koncerti plānoti jau aprīļa sākumā. «Priecājos, ka korim joprojām esmu vajadzīgs, un diriģēšu tik ilgi, kamēr mani nemetīs ārā,» Ints smejas.
2.mai 2022
«Trakums: to fotogrāfiju, ar kurām saistās kāds īpašs stāsts, ir tik ļoti daudz,» smej koncertzāles «Cēsis» mākslinieciskā direktore Inese Zagorska, pārlapojot savu bilžu albumu un paliekot pie fotogrāfijas, kurā viņa redzama kopā ar «Trim tenoriem» Miervaldi Jenču, Guntaru Ruņģi, Nauri Puntuli un komponistu Juri Kulakovu koncertturnejas laikā Skotijā 2005. gada vasarā.
1.mai 2022
«Mēs esam tie, kas mēs bijām arī pirms 30 gadiem – maksimāli patiesi pret savu klausītāju un paši pret sevi. Mēs nespēlējam to, ko nespējam nospēlēt un kas mums pašiem nepatiktu, bet to, ko spēlējam, to darām ar lielu prieku. Tieši šis prieks būt kopā uz skatuves arī ir mūsu spēks,» saka mūziķis un dzejnieks Guntars Račs.
1.mai 2022
Ja brīvdienās nolemsiet izskriet ārpus Latvijas uz dienu vai divām, tad daudziem, iespējams, joprojām nezināms būs Tītuvēnu Vissvētākās jaunavas Marijas baznīcas un bernardīniešu klostera ansamblis Lietuvā.
30.apr 2022
Šajā pavasarī tautā mīlētās šlāgergrupas «Baltie lāči» līderis Andris Baltacis kopā ar skatuves kolēģiem no trim novadiem apvienojušies akustiskā koncertprojektā «PārNovadnieki» un dodas pie saviem klausītājiem visā Latvijā. Andris Baltacis pārstāv Latgali, Māris Sloka no grupas «Klaidonis» - Zemgali, Kurzemi - Artis Šimpermanis no «Rumbas kvarteta», bet Vidzemi - Silvestrs Lorencs no grupas «Zelta kniede».
30.apr 2022
Gunas Kārkliņas, sertificētas astroloģes, prognozes
29.apr 2022
Jūras ērgliene Milda skatījumu un popularitātes ziņā apsteidz dažu labu mūsdienu sociālo tīklu zvaigzni. Mildas dzīves līkločiem seko vairāki tūkstoši skatītāju, kas ir lielisks veids, kā inovatīvā un aizraujošā veidā izglītot sabiedrību par majestātiskajiem jūras ērgļiem. Mildas dzīvesbiedrs saņēmis vārdu Voldis – par godu Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim.
28.apr 2022
Pašmāju tērpu mākslinieci Ievu Ādamsoni karš Ukrainā ietekmēja tik krasi, ka viņa saprata – ir jādara, ir jāpalīdz, cik vien iespējams. Tā aizsākās maskēšanās tīklu radīšana Latvijā, kas ir solis pretī tam, lai gaisma uzvarētu tumsu. Viņa iedvesmo citus un izmanto savas prasmes tik sūrā un sāpīgā realitātē, kas šodien ikvienu skar neglābjami tuvu.
28.apr 2022
Dzīvespriecīgā Sarmīte Kukaine-Oleksāne, kas nemitīgi ir kustībā, Latvijā kļuva pazīstama, piedaloties dažādos TV šovos. Viens no tiem bija realitātes šovs «Lauku sēta», ceturtā sezona, kas Latvijā ir aizrāvusi daudzus skatītājus.
27.apr 2022
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoram Jānim Sārtam laiks kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un asiņainā kara tepat Eiropas centrā nav bijis vienkāršs: intervijas, sapulces, konsultācijas notiek gandrīz nepārtraukti.
26.apr 2022
Kopš februāra ļoti bieži dzirdēts sauklis. Tā pirmsākumi meklējami nebūt ne šajā gadsimtā. Uzsaukums «slava Ukrainai» ir sastopams ukraiņu dzejnieka, modernās ukraiņu literatūras un ukraiņu valodas pamatlicēja Tarasa Ševčenko darbos 19. gadsimta vidū, piemēram, dzejolī «До Основ’яненка»: «Слава України!».
24.apr 2022
Dziedātāja, šova «X faktors» pirmās sezonas fināliste Adriana Miglāne Sondore apgalvo, ka sevi neuzskata par populāru. «Es nekad dzīvē sevi neesmu vērtējusi augstāk par citiem, nekad,» viņa uzsver.
24.apr 2022
Eiropas Savienības un Lielbritānijas sankcijām pakļautais Krievijas oligarhs un Latvijas pilsonis Pjotrs Avens izdevumam «Financial Times» sūkstījies, ka viņam tagad trūkstot līdzekļu ikdienas rēķinu apmaksai. Par to raksta ziņu aģentūra LETA, atsaucoties uz interneta laikrakstu «Ukrainska Pravda».
23.apr 2022
1. aprīlis šogad nāca klajā ar divām labām lietām! Pirmā: tiek atcelta lielākā daļa Covid-19 ierobežojumu. Otrā: 1. aprīlis ir diena, kas liek atcerēties par humoru un smiekliem.