Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Vakara Ziņas

VAKARA ZIŅAS. Latvijas šovu zvaigzne "nonākusi" policijā

Saņemtie ziedi vārda dienā no kolēģiem pašvaldības policijā. © Privāts arhīvs

Dzīvespriecīgā Sarmīte Kukaine-Oleksāne, kas nemitīgi ir kustībā, Latvijā kļuva pazīstama, piedaloties dažādos TV šovos. Viens no tiem bija realitātes šovs «Lauku sēta», ceturtā sezona, kas Latvijā ir aizrāvusi daudzus skatītājus.

Šajā šovā Sarmīte bija saimniece, kuras dotie uzdevumi bija daudzi un dažādi. Turklāt toreiz, kad ikviens interesents varēja televīzijā sekot šim piedzīvojumam, Sarmīte bija gādīga mājas pavarda turētāja saimniecībā «Mežkalpi» un strādāja skaistumkopšanas nozarē. Patlaban Sarmītei frizieres amats ir palicis tikai hobija līmenī, jo ikdiena aizrit Rīgas pašvaldības policijā, bet rūpes par savām mājām gan ir tikai spēcinājušās.

Krasā profesijas maiņa

Tas, ka Sarmīte ir saimnieciska, nav tikai fakts. Viņas darbaspējas, organizatores iemaņas un līderes šķautnes ir niecīga daļa no spilgtās personības. Sarmīte ir darītāja. Un, kā izrādās, arī drosmīga, izvēloties ikdienu mainīt tik krasi, ka bailes izpalika. «Pirms gandrīz četriem gadiem man piedāvāja startēt Rīgas pašvaldības policijā par saimniecības pārzini. Un, lai arī es ilgi apspriedu šo domu, beigās gan piekritu, jo sapratu, ka ir ļoti patīkami katru mēnesi saņemt konkrētā datumā algu, kā arī medicīnas apdrošināšana un citas būtiskas nianses, kas manu izvēli ietekmēja par labu profesionālajai attīstībai. Laika gaitā es apguvu no jauna daudz interesantu lietu un pierādīju sevi. Arī frizieres kurpēs es nostaigāju 30 gadus. Tas bija laiks, kad loloju šo profesiju, līdz ar to nevaru no savas dzīves izmest šo radošo un patīkamo nodarbi, pārvēršot un sakopjot cilvēkus, tāpēc frizēju tikai savējos. Par pašu saimniecību runājot, mēs ar vīru tiekam galā, kā vien varam. Tas gan ir hobija līmenī, jo vīram pašam ir savs uzņēmums un bizness. Viņš no rīta līdz vēlam vakaram melnu muti strādā, bet darbojamies un kaut kā ejam uz priekšu. Protams, man gribētos vairāk paveikt, bet diennaktī ir 24 stundas un diemžēl vēl vienas nav un nebūs.»

Šovā rastas draudzības

Lai arī TV šovi mēdz prasīt savu, nerunājot nemaz par aizkulisēm, kad kameras ir izslēgtas, Sarmītes pieredze ir braša. Viņa piedalījusies vairākos šovos, proti, «Mana mamma gatavo labāk nekā tavējā», «Mamm, brauc mājās», kā arī «La dolce vita. Ar Roberto» un pat filmējusies seriālā «Radiņi». Sarmīte atzīst, ka gūta laba pieredze un skola, kā arī - pats svarīgākais - jaunas draudzības. «Salīdzinoši nesen, proti, februāra nogalē, pie manis atbrauca ciemos Normunds Sakovičs, lai iepazīstinātu mani ar savu sieviņu un dvīnīšiem. Vēl no šova ir ciemojušies arī Intars Sarmulis, Egīls Mūrnieks un citi «Lauku sētas» dalībnieki. Es ik pa laikam sazvanos vismaz ar pusi no dalībniekiem. Visciešākā draudzība man izveidojusies ar Priedīšu ģimeni no Kalnienas. Ļoti brīnišķīga draudzība, arī Kristapa sievas vecāki ciemojas pie manis. Un nesen, kad Priedīši pie manis atbrauca, kas mazajam Erlendam pirmo reizi grieza matus? Protams, es! Man draudzība ar dalībniekiem ir ļoti patīkama un skaista. Tas ir liels gods būt blakus viņiem un turpināt citam par citu interesēties, dzīvot līdzi viņu dzīvēm, kad neesam dienu no dienas kopā.»

Jo vairāk dari, jo vairāk var izdarīt

Sarmītes ikdiena aizrit ceļā starp divām pilsētām - Rīgu un Ropažiem, bet viņa nesūkstās, jo pat sastrēgumi tiek izmantoti lietderīgi un aizvadīti darbos un sarunās. Sarmīte izjūt uz savas ādas klasisko tēzi: jo vairāk dari, jo vairāk var izdarīt. «Rītos dodoties uz darbu un vakarā uz mājām, es tik daudz tajās stundās izdaru, ka prieks. Koordinēju gan arī, lai viss, kas ir jāizdara telefoniski, tiek paveikts tad, kad esmu sastrēgumstundās. Arī mājās, braucot no Rīgas uz Ropažiem, mani vienmēr kāds pavada. Tieši tad es izrunājos ar saviem draugiem, ar kuriem bieži vien neatliek laika ikdienas skrējienā. Es allaž izmantoju laiku lietderīgi. Tāpat arī mājās, ja gatavoju vakariņas, tad fonā klausos kādu raidījumu; ja gludinu veļu, tad vienlaikus skatos filmu. Cenšos darbus apvienot. Pat tad, kad dodos mazgāt zobus, pie reizes gan izmazgāšu izlietni, gan spoguli notīrīšu, gan dušu izpucēšu. Esmu iemācījusies visu sabalansēt. Ja grib visu paspēt, tad nav variantu, ir jāžonglē. Nav jau lieku roku, līdz ar to pats visu iemācās. Nesaku, ka ir grūti, protams, brīžiem ir nogurdinoši, bet ir jau labi.»

Pandēmijas gadi dubultā slodzē

Nenoliedzami vīruss ietekmēja, un dzīve, kāda bija pirms laika, kad pasaule apstājās un pamats zem kājām krasi sagrīļojās, nebūs vairs tāda, kāda bija. Viss mainās, rit uz priekšu, bet ir vērtības, kas izkristalizējušās un paver jaunus apvāršņus. Tam piekrīt arī atraktīvā TV šovu dalībniece. «Pandēmija bija pārbaudījums. Man darbs un ikdiena ritēja savu gaitu klātienē. Man nekas nebija attālināti. Ja esmu saimniecības pārzine, tad rūpējos par visu. Līdz ar to man divi gadi bija pat dubultā, kamēr citi bija laimīgi atpūtušies, strādājot attālināti vai no jebkuras citas pasaules malas. Arī bērni ir tie, kas uz savas ādas izjutuši pandēmijas radītās un neizdzēšamās sekas. Godīgi sakot, tie gadi ir aizgājuši pa pieskari, mācoties attālināti. Man par to ir žēl un sāp sirds. Manam jaunākajam dēlam tagad ir 9. klase, eksāmenu laiks, bet šis laiks ir izkritis. Jauniešiem ir grūti skoloties no mājām, kad pretī nav skolotāja, kas var paskaidrot vielu, ja ir radušās kādas grūtības.

Ja runājam par ikdienu, tad tā vismaz ir palikusi pozitīva. Kaut gan tas atkarīgs arī no cilvēkiem, viņu raksturiem, kā arī apstākļiem. Es neteikšu, ka mūsu ģimene būtu daudz strīdējusies un sagājusi ragos. Kaut gan zinu un pazīstu pārus, kas pandēmijas laikā izšķīrās. Paldies dievam, mums tas ir gājis secen, jo ar vīru viens otru netraucējam. Es smejos, ka mums māja ir tik liela, ka spējam katrs rast savu privāto telpu un brīdi, lai viens otram neapnīkam. Mūsu attiecībās nemainījās nekas. Vienīgi nevarējām aiziet, kur būtu vēlējušies, jo līdz pašam pēdējam bijām pret obligāto vakcīnu. Rudens izskaņā gan sapratu, ka nevaru un negribu pazaudēt darbu, tāpēc vakcinējos piespiedu kārtā. Sapratām, ka daudz aizgāja gar degunu, bet, neskatoties uz šo situāciju, devāmies ceļojumā uz Ēģipti. Tikko braucu uz Itāliju pie vecākā dēla, tāpēc viss jau notiek. Es vispār cenšos domāt pozitīvi. Dzīvot, lai ir forši. Es negaužos, kas tagad ir un būs. Arī neraudu, jo tas neko nedod. Celies, sapos sevi un ej, dari!»