VAKARA ZIŅAS. Dodamies ceļojumā uz Lietuvas Aglonu

 
Dievnamam ir deviņi altāri! Katram no tiem ir savs nosaukums. Tie ir dekorēti vēlīnā baroka un rokoko stilistikai raksturīgās formās, izņemot ērģelēm tuvākos altārus, kas izpildīti agrīnā klasicisma stilā. ©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Ja brīvdienās nolemsiet izskriet ārpus Latvijas uz dienu vai divām, tad daudziem, iespējams, joprojām nezināms būs Tītuvēnu Vissvētākās jaunavas Marijas baznīcas un bernardīniešu klostera ansamblis Lietuvā.

No Šauļiem - apmēram pusstundas brauciena attālumā. Tītuvēnu Aglona - mēs sacījām. Tītuvēnu svētceļnieku centra vadītāja Sandra Sabaļauskiene ar smaidu uzņēma šo komplimentu un uzsvēra, ka šis tiešām ir viens no interesantākajiem un lielākajiem 17.-18. gadsimta Lietuvas sakrālās arhitektūras paraugiem. Baznīca, kas veltīta svētajai jaunavai Marijai - eņģeļu karalienei, iesvētīta 1635. gada 1. novembrī.

Kas ir Tītuvēni? Maza pilsētiņa, kuru ievērojamu padarīja baznīca un klosteris. It kā jau 13. gadsimtā šajā vietā atradusies koka pils, tomēr rakstītos avotos Tītuvēni kā apdzīvota vieta minēti tikai 16. gadsimta sākumā. Tolaik - ar 33 viensētām, muižu un, protams, baznīcu.

Pēc gadsimta te ieradās bernardīniešu mūki un uzbūvēja klosteri. Mazā pilsētiņa sāka attīstīties un augt, un tika iekārtota arī skola. Laika grieži ietekmēja klostera un mūku dzīvi, bet, par laimi, ēkas netika nopostītas, lai kādi kari šai vietai brāzās pāri. Tītuvēni aizvien ir vieta, kurp plūst svētceļnieki, un arī šajos Kristus augšāmcelšanās svētkos Tītuvēnos sabrauks ticīgie. Mums patika, kā tas skan lietuviski - piligrimi.