Jūras ērgliene Milda skatījumu un popularitātes ziņā apsteidz dažu labu mūsdienu sociālo tīklu zvaigzni. Mildas dzīves līkločiem seko vairāki tūkstoši skatītāju, kas ir lielisks veids, kā inovatīvā un aizraujošā veidā izglītot sabiedrību par majestātiskajiem jūras ērgļiem. Mildas dzīvesbiedrs saņēmis vārdu Voldis – par godu Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim.
Komentāru par jūras ērgļiem un veiksmīgo projektu sniedz ornitologs Jānis Ķuze.
Pastāstiet, lūdzu, kā aizsākās šis projekts, kas nu jau ir kļuvis par iecienītu dabas seriālu ļoti dažādiem un daudziem skatītājiem.
Šī sistēma darbojas no 2015. gada janvāra. Tā ir īpaša ar to, ka mēs sākām tiešraidi tajā brīdī, kad ērgļi ligzdu būvēja, ligzdas novērošanu sākām no pirmajiem soļiem. Pirmajā gadā tur ligzdoja pavisam cits pāris, bet vēlāk, laika gaitā, ir nomainījušies vairāki citi jūras ērgļu pāri. Citos gadījumos pāru veidošanās nav bijusi sekmīga, ir pazudis viens pāra putns, pēc tam otrs. Pēc tam atkal ir parādījušies citi ērgļi vietā. Ja skaitām tikai putnus, kas ir uzsākuši ligzdošanu, šobrīd vērojam trešo jūras ērgļu pāri. Šo astoņu gadu laikā šajā ligzdā ir notikusi ļoti nozīmīga putnu kustība, kas ir bijusi izteiktāka laikos, kad ligzdā nav pastāvīgu saimnieku. Tas mums ir ļāvis paskatīties nedaudz citādi uz jūras ērgļu ligzdošanas un teritoriālo uzvedību. Ir skaidrs, ka rajonos ar augstu ligzdošanas blīvumu putnu mainība ligzdās var būt ievērojama. Ligzdu novērošanai tiešsaistē neapšaubāmi ir ieguvumi no vairākiem aspektiem, lai gan pašu tiešsaisti vairs nevar uzskatīt par lielu novitāti. Principā tas ir plaši pieejams instruments, ko izmanto daudzās pasaules valstīs. Būtiskākais ir tas, ka šādā veidā var parādīt dzīvnieku uzvedības nianses, kas ar citām metodēm vienkārši nav iespējams. Latvijā Dabas fonds šo projektu sāka 2012. gadā, izveidojot kameras pie zivju un jūras ērgļu ligzdām. Pēc tam projektu esam krietni attīstījuši, gan paplašinot skatīto sugu sarakstu, gan arī ļoti izaugot tehnoloģiskā un kvalitātes ziņā.
Vai viens no jūras ērgļu popularitātes iemesliem ir arī tas, ka cilvēki saskata līdzīgas īpašības ar mūsu sabiedrību?
Var vilkt paralēles ar cilvēku sabiedrību dažādos aspektos, bet ar to, protams, ir ļoti jāuzmanās. Mēs vienmēr esam aicinājuši cilvēkus atcerēties, ka tās ir dabiskas norises. Noteikumi dabā ir nežēlīgi - tev ir jāēd, lai izdzīvotu, dažkārt jānogalina, lai iegūtu partneri vai teritoriju. Ligzdošana var būt nesekmīga, kas dabā mēdz būt visai bieži. Arī mūsu kameru ligzdās šad tad redzam nesekmīgu ligzdošanu. Ar iejaukšanos, piemēram, barības nogādāšanu ligzdās, šādās reizēs var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma, tāpēc mēs principiāli cenšamies to nedarīt. Pēc nesekmīgas ligzdošanas putni nākamajā sezonā var mēģināt ligzdot atkal, savukārt cilvēka iejaukšanās nepareizā laikā var novest pie tā, ka ligzdošanas teritorija var tikt pamesta.
Jūras ērgļi ir plēsēji un pārtiek no citiem dzīvniekiem, parasti - zivīm, retāk dažādiem putniem un nelieliem zīdītājiem, tie vāc arī beigtu dzīvnieku atliekas. Ir bijušas sezonas, kad uz šo ligzdu tiek nesti arī citi plēsīgo putnu mazuļi. Ir bijis gadījums, kad tika atnests dzīvs lapsēns. Daļai skatītāju liekas, ka tas ir nepieņemami, bet putniem tā ir tikai barība, zivis bieži tiek ēstas vēl dzīvas, un tāpat var gadīties arī ar uz ligzdu atnestiem putniem un zvēriem. Ērgļi to nevērtē cilvēcisko vērtību kategorijās, tāpēc mēs aicinām cilvēkus vērot, iedziļināties, saprast un mācīties, bet būt ļoti uzmanīgiem ar pārāk antropocentriskiem vērtējumiem, kas var radīt problēmas.
Putni ir jāpazīst, lai zinātu, kā tos labāk aizsargāt. Bet nevajag kļūt pārāk aizbildnieciskiem, pārsniedzot robežas, kur daba tiek glābta pati no sevis. Jūras ērgļi arī savā starpā mēdz būt atšķirīgi. Arī dažādu ligzdojošu pāru starpā var redzēt, ka uzvedības nianses atšķiras, it īpaši tas, kā putni attiecas viens pret otru. Īsi pēc pāra izveidošanās putnu attiecības ir distancētākas, tomēr tas laika gaitā mainās un attiecības kļūst harmoniskākas, it īpaši pēc sekmīgām ligzdošanas sezonām.
Interesanti, ka jūras ērgļi sāk ligzdot tikai piecu gadu vecumā.
Tas ir tāpēc, ka šis putns vidēji dzīvo ilgu mūžu, pat 20-30 gadu. Jūras ērgļiem ir raksturīga salīdzinoši zemāka produktivitāte, piemēram, salīdzinājumā ar tādām plēsīgo putnu sugām kā zvirbuļvanags vai vistu vanags, kas var sākt ligzdot jau nākamajā dzīves gadā. Parasts perējums vanagiem ir trīs līdz četri jaunie putni. Savukārt jūras ērglim ligzdu parasti atstāj viens līdz divi jaunie putni, retos gadījumos trīs. Vairošanās modelis tādā ziņā ir atšķirīgs.
Kāda ir majestātisko putnu maltīte?
Laikā, kad ūdeņi nav aizsaluši, šie putni pārtiek galvenokārt no zivīm. Daudzām citām plēsīgo putnu sugām tik svarīgo pelīšu šo putnu ēdienkartē nav. Jūras ērglis peļveidīgos grauzējus ēd ļoti retos izņēmuma gadījumos. Pamata barība ir zivis, ūdensputni, retākos gadījumos zīdītājdzīvnieki. Ziemā tie lielā mērā kļūst par maitēdājiem. Maita ir nozīmīga barība laikā, kad dzīvu barību nomedīt ir grūti, šādā laikā pie kritušiem lielākiem dzīvniekiem ērgļi var pulcēties arī lielākā skaitā, pat līdz vairākiem desmitiem vienkopus. Beigtu zvēru atliekas retumis tiek atnestas arī uz ligzdu, tās var būt mednieku atstātu medījumu atliekas, ceļmalās atrasti notriekti dzīvnieki, arī citu plēsēju atstātu medījumu atliekas. Pašu medīti zīdītājdzīvnieki uz ligzdu tiek atnesti samērā maz. Bija jau pieminētais lapsēns. Nesen atnesa Amerikas ūdeli, kas ir salīdzinoši neliels zvērs un dzīvo ūdeņos. Droši vien patrāpījās kā tāds blakusprodukts, medījot zivis vai ūdensputnus.
Kas rada apdraudējumu jūras ērglim?
Jūras ērglim nav dabisku ienaidnieku. Mūsdienās daudzas problēmas ir radījuši cilvēki. Nozīmīgākā no tām ir saindēšanās ar svinu, kas ir problēma ne tikai jūras ērgļiem, bet arī klinšu ērgļiem un, domājams, vēl arī citām putnu sugām. Problēmas pamatā ir tas, ka medībās joprojām drīkst izmantot munīciju, kas satur svinu. Svins medību laikā nonāk apkārtējā vidē dažādos veidos, arī sašautu un neatrastu putnu veidā vai kā apzināti atstātas medījumu atliekas. Kā zināms, svins ir ļoti toksisks. Mūsu rokās regulāri nonāk jūras ērgļi, kas ir saindējušies ar šo metālu, un lielā daļā gadījumu šī grūti ārstējamā saindēšanās beidzas ar to, ka putns nomirst. Diemžēl jūras ērgļi iet bojā arī vēja elektrostacijās, elektropārvades līnijās. Ik pa laikam tiek saņemta informācija par putniem, ko ir notriecis transports.
Vietas, kur visbiežāk ir sastopams jūras ērglis?
Jūras ērglim ir ļoti plašs izplatības areāls, sākot ar Grenlandi, beidzot ar Krievijas Tālajiem Austrumiem, bet blīvums var variēt. Ir rajoni, kur blīvums ir augsts. Arī Latvijā ir blīvi apdzīvoti rajoni. Piemēram, Dienvidkurzemē, austrumu daļā - pie Lubāna ezera, kur attālums starp divām apdzīvotām ligzdām var būt mazāks par diviem kilometriem. Tajā pašā laikā Latvijā ir plaši rajoni, kur neviena apdzīvota ligzda nav zināma. Visticamāk, ka nākotnē redzēsim turpmāku ligzdojošo pāru skaita pieaugumu, jo potenciāls joprojām ir liels. Vidzemē un Latgalē joprojām ir daudz rajonu, kur apstākļi ir potenciāli piemēroti, bet ērgļu ligzdošanas vietas nav zināmas. Aptuveni 70 procenti no Latvijas jūras ērgļu populācijas ir atrodama Kurzemē, kur ir izteikta konkurence par labākajām ligzdošanas vietām. Šī sāncensība var beigties arī ar to, ka jūras ērgļi tiek nogalināti, tādi gadījumi ik pa laikam tiek konstatēti arī pie mums.
Vai par jūras ērgļiem ir arī izskanējuši mīti?
Protams, pasaule ir pilna ar mītiem. Tas ir atkarīgs no tā, kādas ir konkrētās personas zināšanas par dzīvo dabu. Ja izpratne balstīta merkantilās interesēs, daba nereti tika dalīta derīgajā un nederīgajā, kaitīgajā un labākajā gadījumā nekaitīgajā - tāda attieksme bija īpaši raksturīga pagājušā gadsimta pirmajā pusē. Plēsīgie putni tika likti kastītē «kaitīgie», tāpēc ka valdīja uzskats, ka tie nodara postu mednieku saimniecībai. Tātad ēd to, kas cilvēkus varētu interesēt kā medījums. Pat meža nozares aprindās tika runāts, ka ērgļi aiznesot stirnas, lai gan pieaugušu, veselu stirnu ērglis nogalināt nevar, retos gadījumos viņš var aiznest tikko dzimušu stirnēnu. Tomēr ligzdās un zem tām var atrast stirnu atliekas, kas nākušas no mednieku atstātu medījumu atliekām, vai citu plēsēju nogalinātu dzīvnieku pārpalikumus. Varbūt no tādiem gadījumiem arī radies iespaids par ērgļiem kā stirnu medītājiem.
Kā šie putni tiek aizsargāti?
Par ērgļu ligzdošanas vietu aizsardzību runājot, metodes ir dažādas. Latvijā pamatprincips ir tāds, ka tiek saglabāta mežaudze ar ligzdu, kā arī tai apkārt tiek noteikta papildu aizsardzības zona, kurā meža darbus nedrīkst veikt ligzdošanas sezonas laikā. Universāla prasība aizsardzības ziņā ir tas, ka ir aizliegts šos dzīvniekus nogalināt. Lai gan šie ir būtiski soļi, kas palīdzēs nodrošināt šīs sugas saglabāšanu pie mums arī nākotnē, joprojām ir virkne problēmu, kurām ir jāmeklē risinājums. Uzskatu, ka vajadzētu virzīties uz to, lai pilnībā izskaustu svina munīcijas izmantošanu medībās. Ir pieejamas dažādas alternatīvas, tas nav jautājums - būt vai nebūt medībām kā tādām. Svinu saturošas munīcijas izmantošana rada problēmas ne tikai dzīvajai dabai, bet arī pašiem medniekiem, kas ar to indē paši sevi. Svinu vairs neliekam klāt pie krāsām, benzīna, bet medību munīcijas ziņā līdz apgaismībai mēs vēl neesam nonākuši.
Cik lieli var izaugt jūras ērgļi?
Lielākajiem jūras ērgļiem spārnu izpletums var sasniegt pat 2,4 metrus, lai gan parasti tie ir mazāki. Mātītes ir par aptuveni 20 procentiem lielākas nekā tēviņi. Tēviņš var svērt aptuveni 3-5 kilogramus, mātīte 4-5 kilogramus vai retumis vairāk. Vairumam plēsīgo putnu sugu ir raksturīgi tas, ka mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Plēsīgajiem putniem ir savs evolucionārais iemesls, kāpēc tas tā notiek. Tāpēc, ka tēviņi ir galvenie, kas apgādā to ģimeni. Mātīte veic vairumu perēšanas, mazuļu sildīšanas un barošanas darbu. Tēviņam ir izdevīgi būt nedaudz vieglākam, jo tad ir jātērē mazāk enerģijas lidojumā pēc barības. Šī svara atšķirība ir mazāk izteikta maitēdājiem putniem, piemēram, grifiem. Tā ir izteikta aktīviem medniekiem, tādiem kā vanagi, ērgļi, arī piekūni.
****
Latvijas dabas aizsardzības veiksmes stāsts
Jūras ērglis ir viens no nedaudziem dabas aizsardzības veiksmes stāstiem Latvijā. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Latvijā nebija zināma neviena šīs sugas apdzīvota ligzda. Kā ligzdotājs tas atgriezās septiņdesmito gadu sākumā, kad tika atrasta pirmā ligzda Engures ezera apkārtnē. Ligzdojošo pāru skaita pieaugums notika šī gadsimta sākumā, it īpaši otrajā dekādē. Pērn Latvijā kopā bija zināms ap 120 apdzīvotām ligzdām, un kopējais skaits šobrīd tiek vērtēts 150 līdz 200 pāru robežās. Tas joprojām ir ļoti mazs cipars, salīdzinot ar citām plēsīgo putnu sugām, kuru ligzdojošās populācijas ir vērtējamas tūkstošos pāru, tomēr jāatceras, ka runājam par populācijas veidošanos no nulles.
Jūras ērgļi ir vieni no lielākajiem putniem, kādi pie mums ir sastopami. Spārnu izpletuma ziņā līdzīgi liels ir vēl paugurknābja gulbis, kas ir arī ievērojami smagāks. Pieaugušiem putniem aste ir pilnīgi balta, knābis dzeltens, vispārējais spalvu tērps ir gaiši brūns. Pieaugušā putna spalvu tērpu iegūst tikai piecu gadu vecumā, pirms tam izejot cauri vairākām spalvu maiņām, jaunie putni izskatās pilnīgi citādi. Jaunuļiem arī siluets ir nedaudz atšķirīgs, spārni ir platāki un to virsmas laukums lielāks, tas palīdz fāzē, kad putni vēl tikai attīsta lidošanas prasmes. Vēlāk pēc spalvu nomaiņas lidspalvas kļūst īsākas un spārni - šaurāki. Savukārt jaunajiem putniem raksturīgais tumši raibais spalvu tērps pēc vairākām spalvu nomainīšanas reizēm kļūst gaiši brūns, savukārt aste - balta.
