Kopš februāra ļoti bieži dzirdēts sauklis. Tā pirmsākumi meklējami nebūt ne šajā gadsimtā. Uzsaukums «slava Ukrainai» ir sastopams ukraiņu dzejnieka, modernās ukraiņu literatūras un ukraiņu valodas pamatlicēja Tarasa Ševčenko darbos 19. gadsimta vidū, piemēram, dzejolī «До Основ’яненка»: «Слава України!».
Šis lozungs Ukrainā te parādījies, te pieklusis, tomēr pavisam pazudis tas nav bijis. Zināms, ka to aktīvi izmantojuši Harkivas studenti 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Sasauksme skanēja: «Slava Ukrainai! - Pār visu zemi slava.» Un, jā, putinistu piesauktie banderovieši pagājušā gadsimta četrdesmitajos šo lozungu pārveidoja par sveicienu «Slava Ukrainai! Varoņiem slava!».
Pagājušā gadsimta 80.-90. gados šo lozungu aktīvāk sāka izmantot atsevišķi Ukrainas politiķi - tie, kuri uzskatīja, ka Ukrainai jākļūst neatkarīgai, nevis jāpaliek PSRS sastāvā. Tomēr līdz pat 2004. gadam šo saukli pārāk bieži neizmantoja. To gaismā izcēla Viktors Juščenko Oranžās revolūcijas laikā, un jau 2008. gada 9. maijā Juščenko vārdā Ukrainā bija izvietoti daudzi plakāti ar daļu no saukļa - «Varoņiem slava!».
Sveicienu «Slava Ukrainai! Varoņiem slava!» plaši izmantoja Eiromaidana jeb Pašcieņas revolūcijas laikā 2013. gadā. Vēlāk ukraiņi to sāka lietot kā patriotisku sasveicināšanos. Kopš 2018. gada tas ir oficiāls sveiciens Ukrainas armijā un policijā.
