VAKARA ZIŅAS. Pilsonība – kā prece, kā zeķes, ko mainīt?

Pirmo reizi pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā Saeima piešķīra 1995. gadā. Tad par Latvijas Republikas pilsoņiem kļuva 21 cilvēks – kultūras, medicīnas, valsts iestāžu darbinieki, sportists, uzņēmēji... 2021. gadā Latvijas pilsonība piešķirta tikai uzņēmējam Džonam Martinam Tallijam un neiroķirurgam Baselam Jakubam Vahbem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušajā gadā izbeidza kriminālprocesu, kurā tika pētīts, vai par Krievijas miljardierim un latviešu strēlnieka mazdēlam Pjotram Avenam 2016. gadā piešķirto Latvijas pilsonību tika dots kukulis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam. Pašam Avenam Latvijas pilsonība nozīmē arī pienākumu zināt latviešu valodu, bet vai tādas prasmes viņam ir?

Tagad Krievijas sāktā kara dēļ tieslietu ministrs Jānis Bordāns Saeimas atbildīgajai komisijai nosūtījis grozījumu projektu Pilsonības likumā, kas dotu tiesisku pamatu atņemt Latvijas pilsonību kara noziegumus atbalstošām personām.

Tieslietu ministrijā informē, ka pašlaik Pilsonības likumā paredzētie Latvijas pilsonības atņemšanas pamati ir saistīti ar pārkāpumiem, ko Latvijas pilsonis izdara attiecībā pret valsti un tādējādi grauj tieši Latvijas un šī pilsoņa savstarpējās lojalitātes principu, bet likumā nav paredzēts tāds Latvijas pilsonības atņemšanas pamats, kas saistītos ar vispāratzītu starptautisko tiesību pārkāpumiem pret citu demokrātisku valsti, kas vienlaikus radītu pastarpinātu apdraudējumu arī Latvijas demokrātiskajai iekārtai un konstitucionālajām vērtībām.

Starp citu, baletdejotājam Andrim Liepam 1999. gadā piešķīra Latvijas pilsonību, ņemot vērā viņa izcilos nopelnus Latvijas labā. Bet šogad viņa meita Ilze Liepa tika iekļauta Latvijā nevēlamo personu sarakstā kopā ar citiem, kuri atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Latvijas pilsonības došana un atteikšanās no tās raisījusi neizpratni un sašutumu.

Lielākoties jau sportistiem Latvijas pilsonību meta pakaļ, jo, lūk, nākotnē varētu rasties nozīmīgi apsvērumi, kuru dēļ personai būs nepieciešama Latvijas pilsonība. Skaidrs, kādi šie gadījumi bija - lai sportists varētu startēt kādā no Latvijas komandām.

Ir bijuši kliedzoši gadījumi, kad Latvijas pilsonība tikusi klaji noniecināta. Hokejists Oļegs Znaroks 2001. gadā iesniedza dokumentus, lai atteiktos no Latvijas pilsonības, kas viņam salīdzinoši nesen tika piešķirta par īpašiem nopelniem. Pamatojums: viņš vēlējās kļūt par Vācijas pilsoni (tolaik Latvijā nebija atļauta dubultpilsonība). Starp citu, Znaroks ir saņēmis Krievijas apbalvojumus par lielu ieguldījumu sportā. Un atgādināsim, ka viņš savulaik atļāvās rupju piezīmi, kad preses konferencē viņu uzrunāja latviski.

Latvijas izlases hokejists Oskars Bārtulis 2018. gadā Latvijas Hokeja federācijai ziņoja, ka pieņēmis Krievijas pilsonību un atsakās no iespējas pārstāvēt Latvijas izlasi. Pēc tam viņš klāstīja, ka «nekad nav vēlējies atteikties no Latvijas pilsonības, iegūstot Krievijas pasi. Runa esot bijusi par Krievijas hokeja pilsonību, kas viņam ļautu spēlēt Kontinentālajā hokeja līgā kā vietējam aizsargam, neaizņemot kādu no kluba leģionāru vietām».

Latvijas pilsonības zaudēšana (pieņemtie lēmumi)

Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde