Veselība

Pandēmijas laiks ir pārbaudījums visiem, kas spiesti dienas lielāko daļu pavadīt mājās. Domstarpības un savstarpēji asumi pieder pie lietas, jo diez vai kāds spēj visu laiku būt saulains, smaidošs, visiem piekrītošs un ar visu apmierināts. Taču labāk, lai no sīkas ķildas neizveidojas liels konflikts.

Stingrāks masku lietošanas ieteikums iedzīvotājiem no atbildīgajām iestādēm varētu nākt brīdī, kad valdība lems par ierobežojumu samazināšanu, kā rezultātā varētu palielināties cilvēku aktivitāte veikalos, sabiedriskajā transportā un citās publiskās vietās.

Kompensējamo zāļu izsniegšanas jaunās kārtības pirmajā darbības mēnesī 88 procentos recepšu bija ierakstīts starptautiskais nepatentētais nosaukums jeb aktīvā viela, liecina Zāļu valsts aģentūras dati. Recepšu skaits, kur ierakstīta zāļu aktīvā viela un līdz ar to aptiekā pacientam izsniegts lētākais medikaments, pieaudzis vairākkārt, jo martā šādu recepšu īpatsvars nepārsniedza 15 procentu.

Iziet laukā, saulītē – tas ir viens no nedaudzajiem priekiem, ko šajos apstākļos var atļauties, ja vien neesi nonācis karantīnā un ja spēj atrasties vismaz divu metru attālumā no citiem.

Kāpēc pamazām kļūstam tuklāki? Ja tam pamatā ir klajas dzīvesveida nepareizības, uztura pārmērības vai kāda slimība, tad atbilde ir acīmredzama. Sarežģītāk ir tad, ja vainojams vesels faktoru kopums, bet lielas lietas – gan labās, gan sliktās – jau bieži vien sastāv no sīkumiem. Katrs fakts pats par sevi šķiet maznozīmīgs, tomēr, mijiedarbojoties ar citiem, dod savu nevēlamo pienesumu, un, skat, atkal kāds kilograms klāt.

Ārkārtas situācija mainījusi ierasto dzīves ritmu gandrīz visiem. Problēmas daudziem ir līdzīgas, bet pārdzīvojumi un izjūtas, ko tās rada, mēdz būt visai atšķirīgi, reizēm pašam īsti nesaprotami, pārsteidzoši, pat biedējoši. Psihologi saka: tas ir normāli.

Līdz šim Latvijā miruši deviņi cilvēki, kas bija inficējušies ar Covid-19 – septiņi cilvēki miruši slimnīcā, bet divi – ārpus stacionāra. Visi pacienti miruši aprīlī, bet 11. aprīlī vienā dienā reģistrēti divi nāves gadījumi pacientiem ar Covid-19, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Rīgas Austrumu slimnīca atsākusi pakāpeniski sniegt izmeklējumus un ambulatorās konsultācijas pirmreizējiem pacientiem pie ārstiem-speciālistiem. Arī Stradiņa slimnīca, atjaunojot ambulatoro palīdzību, īpašu uzmanību pievērš drošības pasākumiem, lai nepieļautu Covid-19 izplatīšanās risku, tāpēc, piemēram, pacienti nedrīkstēs pulcēties uzgaidāmajās telpās un visiem būs jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi.

Latvija iegādājusies astoņus miljonus sejas aizsarglīdzekļu – medicīniskās maskas ārstniecības personālam slimnīcās un citām iestādēm, lai sargātos no Covid-19 un ierobežotu vīrusa izplatību. Kādas tieši maskas atbildīgās iestādes iepirkušas un vai tās ir derīgas mediķiem, strādājot ar pacientiem, starp kuriem varētu būt arī koronavīrusa inficētas personas? Uz šiem jautājumiem atbild Nacionālais veselības dienests, Stradiņa slimnīca un Rīgas Austrumu slimnīca.

Šajā laikā, kad rokas tiek intensīvāk mazgātas un dezinficētas, tādējādi arī pakļautas lielākam kairinājumam un noslodzei, ir svarīgi par tām pastiprināti rūpēties.

Par vienu no netiešajām ar Covid-19 saistīto ierobežojumu sekām eksperti atzīst varbūtējo liekā svara pieaugumu. Asprāši atraduši jaunu saukli: paliec mājās – paliec resns. Arī līdz šim taču nav trūcis cilvēku, kuri, tiklīdz jūtas garlaikoti, skumji vai nesaprasti, atrod ēšanā gan laika kavēkli, gan mierinājumu. Taču tas palīdz tikai uz īsu brīdi, toties ātri pāraug neveselīgā ieradumā un noved pie liekā svara.

Ja mājas aptieciņā krājumi patukšojušies, bet jaunus iegādāties neatļauj naudas trūkums, ja nevari acumirklī aizkļūt līdz aptiekai vai arī ārkārtas situācijā, ejot ārpus mājas, bail no inficēšanās, noder atjautīgu cilvēku izdomāti tautas līdzekļi, lai novērstu dažādas ikdienišķas ķibeles, kas atgadījušās kopumā veseliem cilvēkiem. Ja problēmas ir nopietnākas, nekā domāts, šie paņēmieni nebūs efektīvi, taču vismaz nekaitēs.

Piemaksu piešķiršanu mediķiem un citiem nodarbinātajiem ārkārtas situācijas laikā paredz šā gada 27. martā izdotais veselības ministres Ilzes Viņķeles rīkojums. Piemaksām valdība atvēlēja naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem – ne vairāk kā astoņus miljonus eiro.

Pat ja laukā ejam retāk nekā gribētos, jāpatur prātā, ka līdzās citiem faktoriem, kas apdraud veselību, nekur nav pazudušas arī ērces. Suņu un kaķu īpašnieki labi zina, cik daudz šo nejauko radījumu mīlulis reizēm var salasīt pat salīdzinoši nelielas pastaigas laikā. Tas ir signāls, ka piesardzīgiem jābūt arī pašiem, dodoties ārā – mežā, dārzā, arī pilsētas parkā. Tiem, kuri nav čakli dabā gājēji, par ērcēm atgādina vakcīnu reklāmas medijos.

Mājokļa ikdienas un iknedēļas uzkopšana: priecīgi rosīgs pasākums, vienkārši dzīves nepieciešamība vai nomācoša obligāta aktivitāte? Ja pavasaris rosina sasparoties un ķerties pie darba, tad šim impulsam vajag ļauties, bet, ja nerosina – ir vērts pacensties un tomēr mobilizēties. Tīra un kārtīga māja nāk par labu iemītnieku fiziskajai un garīgajai veselībai.

Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad Latvijā gan ar ikdienas, gan speciāli organizētiem lidmašīnu reisiem atgriezās simtiem Latvijas valstspiederīgo, kurus īpaši uz robežas nekontrolēja un neskatījās, vai, kā un uz kurieni šie cilvēki dodas, lai divas nedēļas pavadītu pašizolācijā, tagad atbraucējiem ir nodrošināti arī speciāli autobusu reisi faktiski līdz pat mājām.

Pandēmijas dēļ daudziem sēdoša darba darītājiem nākas pārorientēties uz darbu no mājām, kur ne vienmēr ir iekārtota ideāli piemērota darba vieta. Taču problēmu slogu var un vajag mazināt, ja darba vietu padara maksimāli ērtu un neaizmirst laiku pa laikam izkustēties un pavingrot turpat uz vietas. Tas nāk par labu visam organismam – acīm, muskuļiem, asinsvadiem, elpceļiem, nervu sistēmai un, protams, locītavām. Lai rūpētos par locītavu veselību un lokanību, šis ir arī piemērots brīdis LITOZIN kursam.

Arī pavadot lielāko dienas daļu mājās, it kā neko īpašu pat nedarot un gaidot, kad reiz beigsies pandēmija, ar pārsteigumu jāatzīst – jūtamies paguruši. Bet, ja sasummē kopā visus paveiktos mājasdarbus – pavasara tīrīšanu, drēbju skapja revīziju, logu mazgāšanu un aizkaru nomaiņu, telpaugu pārstādīšanu, ēdienu gatavošanu tā vietā, lai dotos pusdienot ārpus mājas, un neskaitāmus citus pienākumus –, atklājas, ka ir nostrādāta pilna darbdiena un pat vēl vairāk. Dažam cilvēkam, dzīvojot mājās un strādājot attālināti, pavisam izjucis dienas režīms, nez kur pagaisis pilnvērtīgs miegs, negribas kustēties un kur nu vēl gatavot veselīgu uzturu un ievērot regulāras ēdienreizes. Tiem, kuri spēj situāciju mainīt un arī šajos apstākļos ieviest sev noteiktu dienas režīmu, regulāri vingro kaut vai turpat istabā un saprātīgi plāno mājassoli, pašsajūta ir labāka, un tad var pievērsties arī tālākiem pasākumiem, lai justos moži, mierīgi un enerģiski. Viens no tādiem varētu būt koenzīma Q10 uzņemšana.

Pēdējās divās diennaktīs jaunais koronavīruss Covid-19 apstiprināts tikai sešiem pacientiem, kas mānīgi varētu likt domāt, ka Covid-19 izplatība mazinās. Tomēr jāņem vērā, ka arī veikto izmeklējumu skaits šajās dienās bijis vismaz uz pusi mazāks nekā iepriekš, kā arī to, ka bez maksas analīzes uz Covid-19 lielākā daļa sabiedrības nemaz nevar veikt – ne ar, ne bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

«Gadu no gada redzam, ka gan Igaunija, gan Lietuva saviem iedzīvotājiem spēj nodrošināt par trešdaļu lielāku jauno zāļu klāstu nekā Latvija,» norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolēvics. Pēdējo četru gadu laikā, kopš SIFFA apkopo datus par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijā, Latvija nav spējusi mazināt atpalicību no Lietuvas un Igaunijas šajā jomā, secināts asociācijas datu apkopojumā.

Latvijas slimnīcās un noliktavās esošās individuālo aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu rezerves ir aptuveni mēnesim, bet ar to nepietiek – rezerves būtu jātrīskāršo, norāda Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs.

Itālijā jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 upuru skaits pirmdien pārsniedzis 20 000, taču kritiski smagu slimnieku skaits turpina kristies jau desmito dienu pēc kārtas.