Zāļu reforma: receptēs arvien vairāk raksta aktīvo vielu
Kompensējamo zāļu izsniegšanas jaunās kārtības pirmajā darbības mēnesī 88 procentos recepšu bija ierakstīts starptautiskais nepatentētais nosaukums jeb aktīvā viela, liecina Zāļu valsts aģentūras dati. Recepšu skaits, kur ierakstīta zāļu aktīvā viela un līdz ar to aptiekā pacientam izsniegts lētākais medikaments, pieaudzis vairākkārt, jo martā šādu recepšu īpatsvars nepārsniedza 15 procentu.
No šā gada 1. aprīļa ir mainīta kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, un tagad ārsts receptē norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, savukārt aptiekām ir pienākums izsniegt lētākās kompensējamās zāles. Zāļu valsts aģentūra, izvērtējot pirmos jaunās kārtības rezultātus, norāda, ka pāreja uz jauno sistēmu ir notikusi sekmīgi. To apliecina arī aprīlī izrakstīto un aptiekās izsniegto kompensējamo medikamentu statistika - lielākajā daļā recepšu bija minēts starptautiskais nepatentētais nosaukums jeb aktīvā viela, salīdzinājumam martā aktīvā viela bija norādīta tikai 15 procentos izrakstīto un atprečoto kompensējamo zāļu recepšu. «Esam veikuši arī aptieku aptauju, kā arī auditorijas pētījums liecina, ka iedzīvotāji kopumā ir informēti par jauno kārtību,» Neatkarīgajai saka Zāļu valsts aģentūras (ZVA) speciāliste Dita Okmane.
Neatkarīgās lasītāji ir informējuši par dažādām situācijām, kas saistītas ar jauno kārtību, piemēram, ka aptiekas neizsniedz zāles, kuras izrakstītas uz kompensējamo zāļu receptes vēl februārī vai martā un kur nav minēta aktīvā viela. ZVA norāda, ka aptiekas tā nedrīkst rīkoties un zāles ir jāizsniedz. «Zāļu komerciālo nosaukumu ārsts receptē arī pēc 1. aprīļa arvien ir tiesīgs norādīt, ja ir medicīnisks pamatojums konkrēta ražotāja zāļu lietošanai,» skaidro D. Okmane. Turklāt Veselības ministrija pieņēmusi lēmumu ārkārtas apstākļos, ka februārī un martā kompensācijas kārtības ietvarā izrakstītās receptes pēc 1. aprīļa var atprečot «vecajā kārtībā», tas ir, paredzot pacientam piemaksas iespēju par komerciāla nosaukuma zālēm. Šāds lēmums tika pieņemts 2020. gada 1. aprīlī, un par to tika informētas arī visas aptiekas, kuras izsniedz kompensējamās zāles.
Saskaņā ar jauno prasību ārstniecības persona uz īpašas receptes (rozā krāsā) attiecīgajai diagnozei paredzēto aktīvo vielas nosaukumu lieto vismaz 70 procentos gadījumu, bet, nepārsniedzot 30 procentu, ārsts uz šādas pat receptes drīkst lietot zāļu komerciālo nosaukumu, bet tad ir jānorāda medicīnisks pamatojums. Receptes abos gadījumos neatšķiras.
Veselības inspekcija kopš jaunās kārtības stāšanās spēkā pastiprināti uzrauga, kā aptiekas ievēro jauno kārtību, un ir konstatētas atsevišķas situācijas, kurās jaunā kārtība nav ievērota. Inspekcija šos gadījumus apzina, skaidro iemeslus un vēlreiz atgādina par jaunās kārtības darba nosacījumiem. Iesāktās pārbaudes tiks turpinātas arvien plašākam aptieku lokam. «Vienlaikus rūpīgi sekojam kompensējamo zāļu krājumiem valstī, lai laikus konstatētu un mazinātu zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērstu zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas,» skaidro D. Okmane. Tāpēc no 1. aprīļa tām zāļu lieltirgotavām, kas izplata kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles, ir pienākums katru dienu sniegt datus par atlikušajiem visu zāļu krājumiem.
***
Kompensējamās zāles
Šā gada aprīlī 88% izrakstīto un aptiekās izsniegto kompensējamo medikamentu receptēs bija norādīts starptautiskais nepatentētais nosaukums jeb aktīvā viela
Martā šādu recepšu īpatsvars bija vien 15%
Par izmaiņām kompensējamo medikamentu izrakstīšanā un izsniegšanā kopumā ir dzirdējuši 79% iedzīvotāju
Par informētākiem sevi atzīst seniori, kā arī cilvēki, kas regulāri iegādājas medikamentus sev vai saviem tuviniekiem
Avots: Zāļu valsts aģentūra