Veselība. Mūsu "resnākie" paradumi

Kāpēc pamazām kļūstam tuklāki? Ja tam pamatā ir klajas dzīvesveida nepareizības, uztura pārmērības vai kāda slimība, tad atbilde ir acīmredzama. Sarežģītāk ir tad, ja vainojams vesels faktoru kopums, bet lielas lietas – gan labās, gan sliktās – jau bieži vien sastāv no sīkumiem. Katrs fakts pats par sevi šķiet maznozīmīgs, tomēr, mijiedarbojoties ar citiem, dod savu nevēlamo pienesumu, un, skat, atkal kāds kilograms klāt.

Agrāk par čaklu, darbīgu cilvēku teica - strādā, galvu nepacēlis. Mūsdienās, kad vairums darbu ir sēdoši (pēdējā laikā parādījies pat apzīmējums «ultrasēdoši»), tā drīzāk ir kāda cita ķermeņa daļa, kuru ļaudis nepaceļ, kad daudz jāstrādā. Nepaceļ no krēsla. Salīdzinot ar laiku pirms pusgadsimta, «vidējais» cilvēks ik dienu tērē aptuveni par 100 kilokalorijām mazāk. Gadā tas var palielināt ķermeņa masu par 5-6 kilogramiem. Tomēr speciālisti teic: tas nav neizbēgami. Ja liekais svars ir liels, problēma jārisina pašā saknē, iesaistot kompetentus mediķus, bet ikdienā nenāk par ļaunu iedziļināties arī mazāk nozīmīgās detaļās un izvērtēt, cik lielā mērā mums piemīt paradumi, kas raksturīgi cilvēkiem ar lieko svaru.

Aizrauj TV kulinārijas šovi

Kad esi pavērojis šovu, pavēro arī pats sevi. Televīzijā kārdinoši izskatās pat visparastākie produkti, šefpavāri tos ekrānā meistarīgi gatavo, rotā un pasniedz, skatītājam siekalas saskrien mutē, rodas iedvesma izmēģināt piedāvātās receptes, lai iepriecinātu sevi un citus, un vismazāk cilvēks tajā brīdī domā par kalorijām, ar kurām šoviem izvēlētie ēdieni bieži ir pārbagāti. Šo raidījumu faniem caurmērā mēdz būt augstāks ķermeņa masas indekss nekā citiem cilvēkiem, liecina daži amerikāņu pētījumi. Tiem, kuri paši negatavo, risks ir mazāks, bet arī viņi reizēm atzīstas, ka pēc šādas pārraides gribas skriet pie ledusskapja un meklēt kaut ko garšīgu. Kārdinošu, bet neveselīgu ēdienu recepšu netrūkst arī internetā, virtuves žurnālos un pavārgrāmatās. Pavērojiet paši, un redzēsiet, ka arī Latvijā ēdieniem veltītajās sociālo tīklu lapās visbiežāk cilvēki atzīmē ar «patīk» tieši kalorijām bagātas receptes, kur nav žēlots krēmsiers, saldais krējums, sviests, majonēze u.c.

Bailes no svariem

Labāk nezināt, cik rāda svari - tā ir daudzu apaļīgu cilvēku stratēģija, lai šķietami saglabātu sirdsmieru. Ja tomēr gribas svaru samazināt, tad labāk ir to zināt, domā uztura speciālisti. Nav jāsveras katru dienu, nav jākrīt panikā par katriem pārsimt gramiem, bet svēršanās ir gan informatīva, gan audzinoša. Piemēram, sveroties reizi nedēļā, var izvēlēties šim nolūkam pirmdienas rītu. Ja brīvdienās esi atļāvies izēšanos un svari to atspoguļo, tad, iespējams, pieaugs motivācija atkal ēst mērenāk. Ja svēršanās diena ir piektdiena, tad svaru rādījumi var atturēt no gastronomiskām pārmērībām nedēļas nogalē.

Viss jānosvin ar brangu maltīti

Dzimšanas diena, vārdadiena, projekta pabeigšana darbā, jauna auto iegāde, dažādi ģimenes svētki - cilvēkiem ar lieko svaru tas viss labi noder par iemeslu pamatīgam mielastam. Protams, svētku cienasts ir noturīga tradīcija, tomēr der padomāt par citiem svinēšanas veidiem, piemēram, doties nelielā ceļojumā, apmeklēt kādu kultūras pasākumu, atrakciju parku vai zooloģisko dārzu kopā ar bērniem, atpūsties dabā vai izbaudīt SPA procedūras. Protams, ārkārtas situācijā, kad visi tiek aicināti maksimāli palikt mājās, tas ir daudz grūtāk, tomēr der padomāt par alternatīvu.

Traucējošs apģērbs un apavi

Augsti papēži, šauri svārki, lietišķs kostīms, uzvalks, kaklasaite, nevainojami spodras kurpes - dažam to prasa darbavietā pieņemtais ģērbšanās stils, dažam šāds apģērbs vienkārši patīk. Bet figūrai draudzīgāki, izrādās, ir parasti džinsi un ērti apavi. Viskonsinas universitātē šim aspektam savulaik pat ticis veltīts pētījums, kurā noskaidrots, ka džinsos tērptie ļaudis dienā veic par 500 soļiem vairāk nekā tie, kuri valkā formālā stila apģērbu. Vairāk soļu - vairāk kustību, kam ir nozīme liekā svara profilaksē. Tiesa gan, 500 soļu ir labi ja desmitā daļa no tā, ko dienā ieteicams nosoļot katram cilvēkam, bet arī to būs vieglāk izdarīt ērtā apģērbā un apavos, kas neierobežo kustības.

Galējs mazkustīgums

Statistika liecina, ka cilvēku dzīves un darba veids nekad vēl nav bijis tik sēdošs kā mūsu laikmetā, turklāt spēju ilgas stundas nosēdēt pie datora daudzi gandrīz vai uzskata par plusu. Viņi mērķtiecīgi iekārto darba vietu tā, lai viss vajadzīgais būtu pa rokai un pēc iespējas nenāktos piecelties no galda. Viņus kaitina kolēģi, kuri dīdās savā krēslā, ceļas kājās, soļo pa ofisu šurpu turpu. Bet tieši šie pēdējie rīkojas pareizi. Piecelšanās no krēsla pat uz divām minūtēm var mazināt sēdēšanas nevēlamo efektu, kas jūtams ne tikai svara pieaugumā, bet ietekmē arī muguru, locītavas, acis u.c. Pēdējā laikā dzirdami arī ieteikumi sēdēšanu aizstāt ar stāvēšanu, tāpēc progresīvi darba devēji aprīko darba vietas tā, lai būtu iespējams strādāt pie datora, arī stāvot kājās. Aprēķināts, ka stāvēšanai cilvēks tērē par 50 kilokalorijām vairāk nekā sēdēšanai. Eksperti iesaka dienas gaitā izmantot katru iespēju, lai pieceltos, piemēram, atbildot uz telefona zvaniem, aiziet pie kolēģa uz blakus kabinetu, nevis zvanīt viņam un sūtīt elektroniskās vēstules vai īsziņas, lifta vietā izmantot kāpnes; ja ir tāda iespēja - izstaipīties un pavingrot turpat darbavietā.

Ietekmēšanās no galdabiedriem

Kompānija ir laba lieta, bet izrādās - tā stimulē ēst vairāk. Publicēts pētījums, kur teikts, ka viena galdabiedra sabiedrībā cilvēks vidēji apēd par trešdaļu vairāk ēdiena nekā būtu apēdis vienatnē, bet, ja pie galda sanākuši trīs draugi - pat uz pusi vairāk. Tas liek domāt, ka cilvēki, kuriem ir tieksme uz lieko svaru, darītu labāk, ja ēstu vienatnē. Vēl cits viedoklis: viņiem jāpusdieno kopā ar tieviem galdabiedriem, kuri ieturas veselīgi un pieticīgi. Taču liekā svara īpašnieki parasti neapzināti izvēlas tikpat apaļīgu vai vēl apaļīgāku draugu kompāniju, kur lielākas porcijas ir norma. Tāpat ir novērots, ka, dodoties kompānijā uz restorānu vai kafejnīcu, toni neapzināti nosaka tas, kurš pasūta ēdienu pirmais - ja viņš izvēlas lielas porcijas ar neveselīgiem ēdieniem, tad arī pārējie atļaujas tādas pasūtīt.

Mēģinājumi piemānīt organismu

Pētnieki ievērojuši arī šādu dīvainību: ja cilvēks izvēlas kāda ēdiena diētiskās, mazkaloriskās versijas, tad organisms viņu pieķer krāpšanā un var sākt ražot vairāk izsalkuma hormona grelīna, tāpēc ēdājs nejūt sātu. Labāk tomēr izvēlēties nesamākslotus produktus, pat ja tas prasa nopietnu porcijas samazināšanu. Ne tikai apalīšiem, bet arī visiem citiem ieteicams pieradināties veidot ēdienu porcijas tā, lai puse šķīvja būtu aizpildīta ar dārzeņiem, kas cita starpā satur šķiedrvielas, palīdz radīt sāta sajūtu un ilgāk uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs.

Daļa uztura speciālistu skeptiski izturas arī pret mākslīgajiem saldinātājiem, kas ir apritē salīdzinoši nesen, tāpēc var gadīties, ka vēl nav zināmi visi efekti, ko tie spēj izraisīt, lietojot regulāri un gadiem ilgi. Daži jutīgāki cilvēki apgalvo, ka konkrēti mākslīgie saldinātāji viņiem izraisot galvassāpes, nogurumu, gremošanas problēmas u.c.

Riska grupa - fani

Te nav runa par tiem, kuri sporto paši, un pat ne par tiem, kuri aktīvi un kustīgi atbalsta savu komandu stadionā. Lielākā daļa ļaužu skatās sporta spēles TV tiešraidēs, sēžot uz dīvāna un turot pa rokai dzērienus un uzkodas. Kamēr komanda cīnās ar pretiniekiem, līdzjutēji pat nepamana, kā iztukšojuši visus krājumus, nejūtot garšu. Pētījumā Francijā noskaidrots, ka tieši atbildīgāko, saspringtāko un aizraujošāko sporta spēļu laikā faniem ir tieksme uz vislielāko izēšanos. Un, ja iemīļotā komanda zaudē, tad arī sarūgtinājumu remdē ēdieni un dzērieni.

Tam nav obligāti jābūt sportam - arī aizrautīga dinamiskas mūzikas klausīšanās, datorspēle, spriedzes filma vai pat domu apmaiņa tiešsaistē var radīt līdzīgu efektu.