Iziet laukā, saulītē – tas ir viens no nedaudzajiem priekiem, ko šajos apstākļos var atļauties, ja vien neesi nonācis karantīnā un ja spēj atrasties vismaz divu metru attālumā no citiem.
Ir tikai pats sezonas sākums, un liekas - nav kur steigties, gan jau vēl pagūs iegādāties saules aizsargkrēmu, saulesbrilles, cepuri un ko nu vēl tur vajadzētu. Diemžēl nokavēt īsto brīdi var ļoti viegli, un tad atliek vairs tikai cīnīties ar saules apdeguma sekām.
Ir trīs galvenie ultravioleto staru veidi: UVA, UVB un UVC. Vasaras mēnešos līdz mums nonāk lielāks ultravioletās radiācijas daudzums nekā citos gadalaikos - aptuveni 90% UVA starojuma un 10% UVB starojuma. No UVC starojuma mūs pasargā ozona slānis, kas to absorbē. Taču ozona slāņa samazināšanās, ko ietekmē gaisa piesārņojums, ļauj līdz zemei nonākt arvien lielākām UVB starojuma devām. UVB staru ietekmē pēc uzturēšanās saulē rodas ādas apsārtums, kas skar tikai ādas virsējo slāni - epidermu. UVA stari iekļūst dziļākajos slāņos - dermā, kur izraisa nevēlamas pārmaiņas: šķiedras kļūst blīvākas, cietākas, āda zaudē elastību, un galu galā parādās grumbas. Pa ziemu organisms cenšas, cik iespējams, atjaunot bojātās kolagēna un elastīgās šķiedras, bet pilnīgi novērst saules nodarījumus tas nevar. Katru vasaru āda saņem jaunu starojuma devu, sliktā iedarbība summējas un izraisa priekšlaicīgu ādas novecošanu, veicina ādas sausumu, turklāt ultravioletais starojums nomācoši iedarbojas uz imūnsistēmu gan lokāli, gan vispārēji.
Ultravioletais starojums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina ādas audzēju attīstību. Kancerogēni var būt visi UV starojuma veidi. Ādas audzēji ik gadu tiek diagnosticēti tūkstošiem cilvēku. Īpaši svarīgi ir sargāt no ultravioletā starojuma bērnus, jo viņu āda ir ļoti uzņēmīga. Ja bērnam ir bijuši saules apdegumi, tad tas nākotnē ir ļaundabīgu ādas izmaiņu attīstības riska faktors. Lielāks ādas vēža risks ir cilvēkiem, kuriem daudz dzimumzīmju.
Saules gaisma veicina serotonīna izdalīšanos - tas ir hormons, kas atbildīgs par labu noskaņojumu un pozitīvām emocijām. Jo vairāk saules cilvēks saņem, jo viņam ir priecīgāks prāts, viņš labāk tiek galā ar stresu. Ne velti saulaino zemju iedzīvotāji ir jautrāki un smaidīgāki. Saules staru ietekmē ādā veidojas D vitamīns, kas vajadzīgs, lai organisms varētu pilnvērtīgi uzņemt kalciju, kas savukārt nepieciešams kaulu sistēmas veidošanai, osteoporozes profilaksei un citām svarīgām norisēm. Tāpēc nav jāizvairās no katra saules stariņa, bet, lai pasargātu ādu, gan strādājot dārzā, gan sportojot brīvā dabā, gan vienkārši ejot savās ikdienas gaitās, jāievēro zināmi piesardzības pasākumi un jāizvēlas pareiza saules aizsargkosmētika - gēli, krēmi, eļļas.
Nosacīti tos var iedalīt ķīmiskajos līdzekļos, kas absorbē ultravioletos starus, un fiziskajos, kas šos starus atstaro. Uz iesaiņojuma tiek norādīts SPF (sun protective factor) - saules aizsargfaktors. Lai aprēķinātu šo faktoru, jānosaka ādas minimālā eritēmas doza - tā ir vismazākā ultravioleto staru deva, kas izraisa ādas apsārtumu jeb eritēmu. Minimālo eritēmas dozu nosaka gan bez saules aizsarglīdzekļa, gan ar to un pēc tam aprēķina abu šo lielumu attiecību, tādējādi iegūstot SPF. Jo augstāks ir SPF, jo lielāka ultravioleto staru deva vajadzīga, lai izraisītu ādas apsārtumu. Pretiedeguma krēmi sargā gan no UVA, gan no UVB stariem, bet SPF attiecas tikai uz UVB stariem. Modernie saules aizsarglīdzekļi ir nekaitīgi ādai, ar minimālu alerģijas risku. Tie neiesūcas ādā, bet darbojas tikai vietēji.
