Covid-19 krustugunīs medicīnas maskas
Latvija iegādājusies astoņus miljonus sejas aizsarglīdzekļu – medicīniskās maskas ārstniecības personālam slimnīcās un citām iestādēm, lai sargātos no Covid-19 un ierobežotu vīrusa izplatību. Kādas tieši maskas atbildīgās iestādes iepirkušas un vai tās ir derīgas mediķiem, strādājot ar pacientiem, starp kuriem varētu būt arī koronavīrusa inficētas personas? Uz šiem jautājumiem atbild Nacionālais veselības dienests, Stradiņa slimnīca un Rīgas Austrumu slimnīca.
Lielākā daļa masku - seši miljoni no visām iegādātajām - nav domātas darbā ar Covid-19 pacientu vai aizdomīgu inficēšanās gadījumu, bet ir lietojamas kā papildu aizsardzības barjera. Tās nav nederīgas un nav izmetamas, jo atbilst noteiktiem standartiem un slimnīcās tiks izmantotas, piemēram, ambulatoro konsultāciju laikā, kad mediķim un pacientam nav iespējams ievērot divu metru distanci, bet, kā apgalvo divu Latvijas lielāko slimnīcu ārsti, kur «ķirurģiskās maskas nav nepieciešamas». Savukārt kontaktā ar Covid-19 pacientiem mediķi izmanto respiratorus (jau cits aizsardzības līmenis) un pilno aizsargtērpu.
Medicīniskās maskas iedalās trīs kategorijās. Katrai kategorijai vai tipam, kā to sauc Nacionālais veselības dienests, atbilst noteikta baktēriju filtrācijas efektivitāte. Pirmajam (I) tipam tie ir 95 procenti, otrajam tipam (II) - 98 procenti, bet trešajam (IIR) - arī 98 procenti, bet tai ir arī izturība pret šļakatām. Tātad vislielāko aizsardzību sniedz trešā tipa maskas.
«Ir izskanējis pārmetums, ka mēs iegādājāmies maskas, kas neder medicīnā, bet tas neatbilst patiesībai. Mūsu prasība bija atbilstība EN 14683 standartam un mēs pieļāvām, ka varētu piegādāt visus masku tipus, jo nevarējām atļauties pirkt tikai augstāko - IIR tipu,» situāciju ar masku iepirkumiem skaidro Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs. Viņš skaidro, ka no šobrīd iegādātajām ķirurģiskajām maskām divi miljoni vienību ir otrā tipa maskas (tās piegādāja SIA Saules aptieka) un seši miljoni ir pirmā tipa maskas (pārējie piegādātāji). «Ir vairākas vadlīnijas - Pasaules veselības organizācija, Eiropas slimību kontroles centrs un citas, bet tās nevienā vietā nepasaka, ka mediķi nevar lietot pirmā tipa masku. Ārstniecības iestādēm attiecīgi jāprioretizē tām piešķirtie krājumi, un mūsu uzdevums ir skaidrāk uz šo norādīt,» sacīja E. Labsvīrs, piebilstot, ka mediķiem tagad ir pieejamas gan otrā tipa maskas, kuras var arī izmantot operācijās, un arī pirmā tipa maskas, turklāt operāciju zāle nav vienīgā vieta, kur maskas tiek lietotas. Pasaules veselības organizācijas mājaslapā ir vairāki, ar dažādiem datumiem izdoti skaidrojumi par aizsarglīdzekļu lietošanu, taču vienā no tiem norādīts, ka pirmā tipa maskas ir domātas pacientiem, savukārt otrā un trešā - mediķiem. Mūsu pašu Patērētāju tiesību aizsardzības centra skaidrojumā par masku un respiratoru kvalitāti teikts, ka «pirmās kategorijas (tipa) maskas drīkst izmantot tikai pacientiem un citām personām, lai ierobežotu infekciju izplatību īpaši epidēmijas un pandēmijas apstākļos, bet otrās un trešās kategorijas maskas ir paredzētas medicīnas personālam».
Uz Neatkarīgās jautājumu, kāpēc nav iepirktas augstākās kvalitātes maskas jeb trešās kategorijas (IIR tips), Nacionālajā Veselības dienestā atbildēja, ka
Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs sacīja, ka maskas tiek lietotas dažādiem mērķiem. Slimnīcā ir nodalīts «ikdienas darbs, ārstēšana un Covid-19 pacientu ārstēšana». Strādājot ar Covid-19 pacientiem vai aizdomīgiem gadījumiem, tiekot lietoti pilnīgi cita veida aizsardzības līdzekļi - respiratori, pusmaskas ar gaisa filtriem un pilns aizsargtērps. «Pirmā tipa sejas maskas ir lietojamas ikdienā kopējai drošībai, bet tās neaizvieto un nevar aizvietot tos aizsardzības līdzekļus, kuri ir darbam ar potenciālajiem Covid-19 pacientiem,» sacīja A. Višņakovs.
To Neatkarīgajai vēlreiz apliecināja arī nacionālajā Veselības dienestā. "Strādājot ar Covid-19 pozitīviem un aizdomīgiem gadījumiem, tiek lietoti pavisam citi individuālās aizsardzības līdzekļi, tostarp respiratori FFP2, FFP3 vai sauktās sejas pusmaskas ar atbilstošiem P3 klases filtriem un pilns aizsargtērps," skaidro dienests. Sadzīviskos FFP1 respiratorus dienests neiepirka vispār, jo tie nenodrošina nepieciešamo aizsardzību, nonākot saskarē ar Covid-19 pacientu. Pārējie respiratori ir iepirkti.
Veselības ministre Ilze Viņķele pilnībā uzticas Nacionālā veselības dienesta vadībai, jo saprot, kādos apstākļos pašlaik jāstrādā darbiniekiem. «Ja a priori visus valsts pārvaldes iekārtas darbiniekus uzskata par negodprātīgiem un shēmotājiem, kas tad būtu tas motīvs, lai viņi turpinātu darbu un pieņemtu lēmumus?» retoriski vaicāja ministre. Viņa atgādināja, ka Eiropas Savienība mēģināja noorganizēt kopīgu iepirkumu, bet tas izputējis nedēļu pēc uzsaukuma - ne dalībvalstis spēja vienoties, ne arī varēja atrast piegādātāju. Katra valsts palika ar savām problēmām, un sākās skrējiens pēc maskām.