Praktisks padoms! Izmanto dīkstāvi – sakop māju un jūties labāk

Mājokļa ikdienas un iknedēļas uzkopšana: priecīgi rosīgs pasākums, vienkārši dzīves nepieciešamība vai nomācoša obligāta aktivitāte? Ja pavasaris rosina sasparoties un ķerties pie darba, tad šim impulsam vajag ļauties, bet, ja nerosina – ir vērts pacensties un tomēr mobilizēties. Tīra un kārtīga māja nāk par labu iemītnieku fiziskajai un garīgajai veselībai.

Pasaulslavenā medicīnas māsa, rakstniece un sabiedriskā darbiniece Florence Naitingeila (1820. - 1910.) savulaik atzina, ka saistība starp cilvēku veselību un dzīves apstākļiem ir ļoti svarīga. Mūsdienu pētījumi un statistika to apstiprina.

Sūrojamies par ekoloģiski nelabvēlīgo, piesārņoto vidi ārpus mājokļiem, bet jāredz arī tas, kas notiek iekšienē. Piemēram, gaisa piesārņojums mājokļa iekštelpās var būt līdz pat piecām reizēm lielāks nekā ārā - tur vainojamas putekļu ērcītes, pelējums, mājdzīvnieku spalvas, slikti tīrītas caurules un dažādi toksīni, ko var izdalīt mēbeles, grīdas segumi, nepareizi uzglabāti sadzīves ķīmijas produkti utt.

Tīrot mājokli, jādomā ne tik daudz par to, lai telpas izskatītos spodras un kārtīgas, bet galvenokārt - lai uzkopšana padarītu mūsu dzīves vidi veselīgāku. Cīņai par tīrību vienmēr jābūt arī cīņai par veselību. Ja tā padomā, tā ir arī viena no jaunā koronavīrusa sniegtajām mācībām.

Pret spriedzi un nogurumu

Tīrība un kārtība mājoklī mazina iemītnieku stresu un nogurumu, sniedz pilnvērtīgu atpūtu pēc darba. Dzīvojot pastāvīgā jūklī, visvisādiem krāmiem piebāztās telpās un putekļos, cilvēka zemapziņa ik uz soļa fiksē kādu nepadarītu darbu, nepievilcīgās ainas duras acīs kā apliecinājums paša nespējai tikt galā ar sadzīvi. Kāds starptautisks pētījums apgalvo, ka 50% cilvēku justos laimīgāki, ja viņiem nebūtu tik daudz dažādu mantu. Stresu veicinošs faktors ir arī tas, ka nekārtībā grūtāk atrast vajadzīgās lietas. Lielā pavasara tīrīšana ir piemērota, lai atbrīvotos no apputējušiem suvenīriem, veciem apģērbiem un apaviem, iekaltušas kosmētikas krājumiem, garšu zaudējušām tējiņām, sen salūzušas sadzīves tehnikas, makulatūras utt. Kad tas paveikts, eksperti iesaka turpmāk katru mēnesi pārskatīt mājās esošos priekšmetus, lai kaudzes nesakrātos no jauna. Regulāri, aktīvi mājas tīrīšanas darbi ir arī noderīgs veids, lai izlādētu savas negatīvās emocijas.

Mazina alerģijas risku

Galvenie alergēni, kas sastopami mājokļos, ir mājas putekļu ērcītes, pelējuma sēnītes un, ja ģimenē ir kāds mājdzīvnieks, arī viņa spalvas, sviedri, siekalas u.c. Putekļu ērcītēm, kas nav redzamas ar neapbruņotu aci, sevišķi patīk mīkstie grīdas segumi un dažādas tekstilijas, mīkstās rotaļlietas, veci matrači, segas un spilveni, ilgi nemazgāta veļa. Pelējuma sēnītēm labvēlīgi apstākļi rodas telpās, kur ir lieks mitrums un nav pietiekama vēdināšana. Noteikti jādomā, kā no pelējuma tikt vaļā, jānoskaidro, vai to izraisa kāda plīsusi caurule, plaisa nama sienā u.c., jāveic remonts, sienas jāizžāvē, jāapstrādā ar līdzekli pret pelējumu un jānosiltina. Īpaši jārūpējas par biežu vēdināšanu, arī naktī ieteicams atstāt logu kaut nedaudz pavērtu. Regulāra uzkopšana mazina alerģijas un astmas attīstības risku.

Kārtība un drošība

Biežākie negadījumi mājoklī saistīti ar kritieniem, kuru rezultātā notiek pat nopietnas traumas. Ieviešot kārtību, kļūst mazāk lietu, aiz kurām aizķerties un paklupt, , mazāk nestabilās kaudzēs sakrautu priekšmetu, kas varētu sagāzties. Aizkrautas izejas var kļūt liktenīgas ugunsnelaimes gadījumā.

Uzkopšana kā vingrošana

Ja speciāli par to piedomā, veicot mājas soli, var iegūt vingrāku augumu un pat zaudēt svaru. Lai to panāktu, ieteicams kāpināt darba tempu, ieslēdzot možu, dinamisku mūziku un kustoties tās ritmā, piemēram, grīdas slaucīšanu vai gružu sagrābšanu dārzā veikt it kā dejojot, līdz esi nedaudz aizelsies. Tas pats iespējams, arī stāvot pie plīts un kaut ko maisot katlā. Stāvot var izpildīt plecu atvilkšanas vingrojumus. Ja kaut kas jāpaceļ vai jāuzlasa no grīdas vai no zemes, vislabāk pietupties, nevis liekties vai mesties ceļos. Slaukot grīdu, var ievilkt vēderu un sasprindzināt muskuļus, ar vēzienu virzīt slotu, cik tālu vien iespējams un tad vilkt uz savu pusi. Mazgājot logus, var veikt plecu apļošanas kustības. Dārzā pusstundu čakli grābjot, pļaujot, stādot puķes vai ravējot, iespējams nodedzināt 150 - 190 kcal. Kaloriju patēriņu var palielināt arī, mazgājot grīdu tupus un mazgājot veļu ar rokām. Pieejot šim jautājumam aktīvi un radoši, dienā var tikt vaļā no 300 - 400 kcal, kas būs līdzvērtīgi sporta zāles apmeklējumam.

***

Daži tīrīšanas ieteikumi

• Nepieļaujiet krustenisko piesārņojumu - kad baciļi un netīrumi no vienas mājokļa daļas uzkopšanas gaitā tiek pārnesti uz citām. Tā notiek, piemēram, ja tualetes, virtuves un vēl citu telpu uzkopšanai izmanto to pašu drāniņu vai suku; grīdas mazgājamo vīkšķi vai lupatu visu laiku mērcē vienā un tajā pašā ūdenī u.c. Katrai vajadzībai jālieto atsevišķi piederumi, kas varētu būt dažādās krāsās, lai nesajuktu.

• Ieteicams uzkopšanā izmantot mikrošķiedras lupatiņas. Mikrošķiedra ir īpaši smalks pavediens, ko gatavo no poliestera un poliamīda, pēc šo abu polimēru savienošanas tos atkal sadalot un sastiprinot kopā kā mikroskopiskas ķīļveida šķiedras. Mikrošķiedra var absorbēt septiņreiz vairāk šķidruma, nekā pati sver. Šis materiāls uztver putekļus, augsnes daļiņas un netīrumus, nevis iztriepj tos pa tīrāmo platību; šķiedras atvērtās virsmas, berzējoties cita pret citu, veido statisko elektrību, kas palīdz noķert vissmalkākos puteklīšus. Ieteicams izvēlēties mikrošķiedras drāniņas, kuru blīvums nav mazāks par 1 DEN.

• Ja mērķis ir dažādu virsmu dezinfekcija, tās pēc apstrādes ar dezinfekcijas līdzekli nevajag tūlīt noslaucīt, bet pagaidīt 10 - 20 minūtes, lai preparāts pagūst iedarboties un iznīcināt kaitīgos mikroorganismus.