Šogad Klīniskajās universitātes slimnīcās mirušo pacientu ir mazāk nekā ierasts

Epidemiologi skaidro, ka lielākā daļa mirušo bija gados veci cilvēki ar nopietnām hroniskām slimībām, kas veicināja smagu Covid-19 slimības gaitu un intensīvās terapijas nepieciešamību. Ne visiem pacientiem Covid-19 bija tiešais nāves cēlonis, dažos gadījumos saslimšana ar Covid-19 atzīta «par nozīmīgu stāvokli, kas veicināja nāves iestāšanos, saasinot hronisko slimību norisi». Veselības ministre Ilze Viņķele, sniedzot ieskatu šo nāves gadījumu statistikas veidošanā, norāda, ka speciālisti ir pārrunājuši nāves gadījumu uzskaites nianses un secinājuši, ka arī pēc nāves cēloņa neskaidrie gadījumi Covid-19 inficētajiem ir ieskaitāmi kopējā statistikā. Viņa minēja šos divus nāves gadījumus, par kuriem tika gaidīts pataloganatoma slēdziens. Tas parādīja, ka primārais nāves cēlonis abiem pacientiem nav Covid-19, bet koronavīrusam tomēr bija ietekme uz cilvēka veselības stāvokli un nāves iestāšanos. Tāpēc arī šos gadījumus iekļaus Covid-19 nāves gadījumu statistikā.

Analizējot šā gada stacionāros kopumā mirušo skaitu, Slimību profilakses un kontroles centrs secinājis, ka nav novērojama mirstības pieauguma tendence. Klīniskajās universitātes slimnīcās gan mirušo skaits, gan letalitātes rādītājs marta mēnesī ir zemāks nekā šā gada janvārī un februārī. Atbilstoši provizoriskajiem datiem, Latvijā šā gada janvārī un februārī ir vērojams ar gripu un pneimoniju mirušo skaita samazinājums, kā arī ir mazāka pacientu mirstība no asinsrites sistēmas slimībām, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu šā perioda vidējo rādītāju.

Slimību profilakses un kontroles centrs, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, informē, ka 2020. gada martā ir reģistrēts par 120 nāves gadījumiem vairāk nekā 2019. gadā. Taču speciālisti te piebilst, ka 2019. gadā bija reģistrēts būtiski mazāks mirušo skaits nekā vidēji iepriekšējos gados. «Ja skatāmies vidējo reģistrēto mirušo skaitu martā trīs gadu periodā (no 2017. līdz 2019. gadam), tie ir 2676 mirušie, savukārt vidēji piecos gados 2646. 2020. gada pirmajā ceturksnī reģistrēto mirušo skaits, salīdzinot ar 2019. gadu, ir samazinājies par 523 jeb 6,8 procentiem,» informē Slimību profilakses un kontroles centrā.

Ar katru dienu pieaug arī to iedzīvotāju skaits, kurus var uzskatīt par veseliem pēc Covid-19 izslimošanas. Līdz šim 133 iedzīvotājiem ir noteikti divi negatīvi kontroles testu rezultāti uz Covid-19, kas liecina, ka šie pacienti ne tikai izveseļojušies no Covid-19, bet arī atbrīvojušies no jaunā koronavīrusa klātbūtnes organismā. Lēmumu par izolācijas pārtraukšanu Covid-19 pacientiem pieņem ģimenes ārsts, un tikai tad šos pacientus var uzskatīt par pilnīgi veseliem. Pašlaik diennaktī vidēji tiek veikti vairāk nekā tūkstoš testu uz Covid-19 un izmeklējumos atklāto pozitīvo testu skaits svārstās no diviem līdz 30. Latvijā kopā līdz šim veikti 37 972 izmeklējumi un infekcija apstiprināta 748 personām. Slimnīcā vidēji ārstējas 40 pacientu (21. aprīlī - 43, no tiem 40 ar vidēji smagu slimības gaitu, trīs - ar smagu slimības gaitu). Kopā no stacionāriem līdz šim izrakstīti 67 Covid-19 pacienti.