Latvija pašlaik ir to desmit Eiropas valstu sarakstā, kur saslimstība ar Covid-19 ir viszemākā. Atceļot ārkārtas situāciju Latvijā, Veselības ministrija tomēr nepārtrauc testēšanu uz jauno koronavīrusu, pat vēl vairāk – no šodienas valsts apmaksātu testu var veikt pilnīgi ikviens, kas to vēlas. Pat bez saslimšanas simptomiem.
Astoņus gadus vecs zēns, kurš pirms nedēļas guva smagu rokas traumu, rīkojoties ar zāles pļāvēju, atlabst. Ķirurgiem izdevies saglābt plaukstas būtiskākās funkcijas – satvērienu un jušanu, tomēr atveseļošanās un rehabilitācija pēc šīs traumas ilgs vismaz pusgadu.
Līdz pat šai nedēļai infekciju slimību sarakstā nebija iekļauts jaunais koronavīruss Covid-19. Līdz šim infekcijas slimību reģistrācijā Covid-19 tika reģistrēta kā “cita no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība”, nenosaucot to vārdā. Tagad šī slimība ir sarakstā iekļauta kā “koronavīrusa slimība 2019”, turklāt ierindota bīstamo infekcijas slimību sadaļā.
Lai arī Eiropas Komisija uzslavējusi Latviju par rīcību Covid-19 epidēmijas laikā, ekspertu secinājumi par veselības aprūpes sistēmu kopumā un īpaši finansējumu medicīnas nozarei nav glaimojoši. Zems publiskais finansējums veselības aprūpei ierobežo piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai aprūpei, negatīvi ietekmējot rezultātus veselības jomā, secināts Eiropas Komisijas ziņojumā.
Pašvaldību slimnīcas pauž bažas par Veselības ministrijas plānoto reformu, kuras rezultātā slimnīcās Latvijas reģionos varētu samazināt pašreizējo aprūpes līmeni, tādējādi ciestu pacienti. Veselības ministre Ilze Viņķele izteikusies, ka “Covid-19 ietekmē lielāku nozīmi ir ieguvušas iepriekš nozarē aizsāktās reformas, tostarp slimnīcu līmeņu pārskatīšana un darbs pie jauna mediķu atalgojuma modeļa”, vēlāk precizējot, ka slimnīcu līmeņu reformas gaitā reģionālo slimnīcu un gultas vietu skaits, kā arī speciālistu pieejamība samazināta netiks.
Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes gatavojas pilnībā atsākt darbu pēc Covid-19 ierobežojumiem. Saskaņā ar veselības ministres rīkojumu no 3. jūnija pilnībā tiek atjaunota veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. To pacientu rinda, kas nesaņēma ieplānotās konsultācijas vai izmeklējumus koronavīrusa situācijas dēļ, ir mērāma tūkstošos. Uz atsevišķiem veselības aprūpes pakalpojumiem iedzīvotājus var pierakstīt tikai gada beigās, taču tajā pašā laikā ir pacienti, kuri atsakās no izmeklējuma vai ārsta vizītes, jo nevēlas pašlaik doties uz slimnīcu.
Slimnīcas padomes līdzšinējais darbs ir bijis pakārtots Covid-19 epidēmijas jautājumiem un slimnīcas darbības nodrošināšanai ārkārtas situācijā, uzsver Rīgas Austrumu slimnīcas padomes priekšsēdētāja Tīna Kukka. Lielajās Latvijas slimnīcās – universitāšu klīnikās – kopš šā gada sākušas darbu īpaši izveidotas padomes, uz kurām veselības nozare likusi lielas cerības, lai uzlabotu slimnīcu darbību, izveidotu un īstenotu nākotnes attīstības stratēģiju, kā arī sekotu iepirkumiem.
Zviedrija, Apvienotā karaliste, Beļģija, Īrija, Portugāle un Malta ir valstis, kuras Slimību profilakses un kontroles centrs iekrāsojis sarkanā, lasi – brīdinājuma krāsā, nerekomendējot uz tām doties Covid-19 izplatības dēļ.
Nedēļas laikā sociālās aprūpes centrā “Mārsnēni” ar Covid-19 saslimušo skaits palielinājies līdz 44 cilvēkiem, lielākā daļa ir sirmgalvji, bet saslimuši arī seši darbinieki. Lai arī atbildīgās iestādes turpina apgalvot, ka jaunais koronavīruss sociālās aprūpes centros nav nekas negaidīts, Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par notikušo aprūpes centrā “Mārsnēni”.
Šā gada janvārī Latvijas Onkoloģijas centrā darbu bija jāsāk jaunai tehnoloģijai – ķīmijterapijas zāļu jaucēju robotiem. Tomēr neviens no trim robotiem vēl nav iedarbināts, un zāles vēža pacientiem turpina gatavot māsas. Tas ir sarežģīts un ļoti atbildīgs roku darbs, tieši tāpēc Rīgas Austrumu slimnīca jau 2018. gadā uzsāka projektu zāļu jaukšanas modernizācijai.
Slimību profilakses un kontroles centrs ir konstatējis Covid-19 saslimšanu 12 sociālās aprūpes centros Latvijā – kopumā saslimuši 76 šo centru iemītnieki un darbinieki. Dati rāda, ka atsevišķos pansionātos vīruss izraisījis masveida saslimšanu, bet dažos – saslimuši tikai viens divi cilvēki.
Latvija ir viena no ērču encefalīta endēmiskākajām valstīm Eiropā, tādēļ paaugstināta ērču sastopamība rada palielinātu risku saslimt, “Neatkarīgajai” norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu infektoloģe, Bērnu vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.
Reģionālās slimnīcas pilda visu, ko pašlaik nosaka Veselības ministrijas hospitalizācijas plāns Covid-19 pandēmijas laikā, un nav pamata bažām, ka tās nebūtu gatavas uzņemt koronavīrusa pacientus, norāda Latvijas slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs.
Pašlaik nav nevienu zāļu, kas būtu reģistrētas tieši Covid-19 ārstēšanai, tomēr šīs pandēmijas ietvaros vairākas zāles, kas reģistrētas citu slimību ārstēšanai, tiek izmantotas pacientiem ar Covid-19 infekciju.
Jaunā koronavīrusa epidēmija nav vienīgais, kas pašlaik uztrauc slimnīcas. Nelaimīgā kārtā Covid-19 krīzes karstumā vienam no lielākajiem P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas korpusiem spēcīgs vējš daļēji norāva jumtu.
Pacientus visvairāk satrauc atceltie izmeklējumi un konsultācijas, bailes saslimt ar Covid-19, kā arī izolācija un vientulība, kas veicinājusi trauksmi. Pacienti bailēs no vīrusa nereti novēloti vēršas arī pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības un slimnīcā nokļūst jau kritiskā stāvoklī, “Neatkarīgajai” saka biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa.
Neizbrīna, ka tieši šā gada februārī Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs pieņēma lēmumu atstāt darbu dienestā un valsts pārvaldē vispār. Februārī vēl pirms Covid-19 pandēmijas galvenā aktualitāte Nacionālā veselības dienesta darba kārtībā un, visticamāk, arī E. Labsvīra dienasgrāmatā bija e-veselība.
Valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un budžeta apropriācijas pārdales piešķīrusi 14 miljonus eiro trim lielākajām Latvijas slimnīcām iekārtu un aprīkojuma iegādei. Covid-19 krīzes laiks ļauj slimnīcām ātrāk un ar salīdzinoši mazākiem birokrātijas šķēršļiem iepirkt iecerēto. Tomēr plānotie iepirkumi pievērsuši “korupcijas sargu” un iekšlietu ministra uzmanību.
Latvijā joprojām nav kvalitatīva vēža reģistra, un tas ir viens no sāpīgākajiem posmiem onkoloģijas jomā pašlaik Latvijā. Reģistram ne tikai jāuzskaita, cik mūsu valstī ir onkoloģijas pacientu, bet jābūt pilnvērtīgai informācijai par pacientiem nozīmēto un saņemto terapiju, kas ļautu sekot ne tikai ārstēšanās rezultātiem, bet arī naudas plūsmai, kas tiek novirzīta vēža ārstēšanai. Šādu viedokli pauž Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs onkoķirurgs Jānis Eglītis.
Kad jāatsakās no iecerētajiem ceļojumu plāniem un pat pie radiem tepat Latvijā liegts ciemoties, viena no nedaudzajām iespējām izvēdināt galvu ir doties pastaigā.
