Tiesībsarga vēršanās Satversmes tiesā par Veselības aprūpes finansēšanas likuma neatbilstību Satversmei bija tikai laika jautājums, jo šajā likumā joprojām ir spēkā normas, kuras politiķi negrasās īstenot. Pat Covid-19 epidēmija nebija un joprojām nav pamudinājums izpildīt mediķiem dotos solījumus – katru gadu palielināt atalgojumu par divdesmit procentiem. Tiesībsargs Saeimu jau februārī brīdināja par šī likuma neatbilstību Satversmei, taču līdzīgi kā valdība atļāvās ignorēt tiesībsarga institūciju jautājumā par garantēto minimālo ienākumu, arī par mediķu algām – tā nekustina ne ausi.
Tā vietā valdība un Saeima zināmā mērā koķetē gan ar mediķiem, gan ar veselības aprūpes sistēmu kopumā, kurai ārstu, māsu un sanitāru darba adekvāts finansiāls novērtējums ir ārkārtīgi būtisks, gan paši ar sevi. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride sarunā ar Neatkarīgo norāda, ka solījumu nepildīšana un diskusiju par jauno atalgojuma modeli mediķiem vilkšana garumā (jauno sistēmu plānots ieviest vien 2023. gadā) var novest pie valdības gala.
Nebeidzamajam stāstam par mediķu algu palielinājumu sākums meklējams pašā Saeimas lēmumā pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad Veselības aprūpes finansēšanas likumā deputāti iekļāva normu par mediķu algu palielinājumu par divdesmit procentiem turpmākos trīs gadus - 2019., 2020. un 2021. gadā. Vienīgi attiecībā uz 2019. gadu likums tika izpildīts, savukārt pēc ilgām diskusijām 2019. gadā un ņemot vērā nelielo Veselības ministrijas izprasīto papildu finansējumu 2020. gadā mediķu atalgojums (precīzāk - zemākās mēnešalgas) tika palielinātas par desmit procentiem.
Cik ilgi var aicināt sakārtot sistēmu?
Šī nav pirmā reize, kad tiesībsargs aktualizē mediķu atalgojuma jautājumu. Jau kopš 2005. gada ārstniecības personas cīnās par atalgojuma palielināšanu, un Satversmes tiesa jau izskatījusi cita likuma neatbilstību Satversmei, proti, par pagarināto normālo darba laiku, kas ļāva mediķus izkalpināt, nemaksājot par virsstundu darbu dubultā. Analizējot situāciju medicīnā, tiesībsargs Juris Jansons pamatoti norāda, ka, “nodrošinot taisnīgu, konkurētspējīgu atalgojumu ārstniecības personām - gan ārstiem, gan atbalsta personālam ‒ māsām, ārstu palīgiem un citiem, palielināsies to personu skaits, kas vēlas strādāt veselības aprūpē Latvijā, bet to nedara tieši zemā atalgojuma dēļ”. Veselības ministrija atzinusi, ka adekvāta atalgojuma trūkums uzskatāms par vadošo un principā visbūtiskāko izdegšanas sindroma riska faktoru valsts ārstniecības personu vidū.
“Kamēr nebūs atrisināts šis jautājums, visas citas mediķu izdegšanas sindroma profilakses un ārstēšanas metodes būs neefektīvas,” norāda J. Jansons.
Tiesībsargs secinājis, ka gan 2018. gadā, gan 2019. gadā ārstniecības personu darba samaksa tika palielināta atbilstoši plānotajam, taču ne 2020. gadā. Līdzīgi kā žurnālisti, arī tiesībsargs izsekojis lēmumu pieņemšanai - vēl 2019. gada augustā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas deputāti nobalsoja cieši turēties pie uzstādījuma nebalsot par 2020. gada valsts budžeta apstiprināšanu, ja tajā nebūs ietverts Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktais, proti, veselības aprūpei atvēlēt ne mazāk kā četrus procentus no iekšzemes kopprodukta un nodrošināt līdzekļus veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā.
Tomēr Saeimas deputātu balsojums par 2020. gada valsts budžetu uzskatāmi parādīja pretējo ‒ iepriekš pieņemtā likuma ignorēšanu un nepildīšanu. “Turklāt uzsverams, ka šajā gadījumā nevar aizbildināties, ka tas bijis tikai “solījums”, jo tā ir ar likuma spēku nostiprināta tiesību norma,” uzsver tiesībsargs. Viņš skaidri pamato, kāpēc likuma normas neatbilst Satversmei.
Ignorē tiesībsargu, ignorē likumu
Vēl jāpiebilst, ka iezīmējas līdzīga tendence atbildīgo ministriju rīcībā, kā novērots citos gadījumos, piemēram, sociālās drošības jomā. Arī uz to norāda tiesībsargs, aiz ziņojuma rindiņām paslēpjot sarūgtinājumu. Veselības ministrija prezentē Saeimā stāstu “Reformas veselības aprūpē” - kā uzlabot sistēmu un cik būtiski palielināt atalgojumu veselības aprūpē, taču (..) prezentācijā skaidri redzams, ka arī 2021. gadam plānotais finansējums darba samaksas pieaugumam atšķiras no likumā paredzētā, turklāt tas ir pat mazāks nekā 2020. gada budžetā piešķirtais.
“Valsts rīcība arī nākamā gada budžeta izstrādāšanā būs nekonsekventa un likumā ierakstītais netiks pildīts,” secina tiesībsargs, piebilstot, ka “diemžēl uz tiesībsarga informācijas pieprasījumu par Veselības ministrijas rīcību 2021. gada budžeta plānošanas ietvarā, ministrija noteiktajā termiņā atbildi nesniedza.” Pēc tiesībsarga domām, jāakcentē likumdevēja rīcība, kas radījusi būtisku valsts un sabiedrības interešu apdraudējumu.
Valdība var klupt
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride tiesībsarga lēmumu vērsties Satversmes tiesā atbalsta, bet saskata arī nepilnības pašu deputātu darbā. “Situācija ir duāla - no vienas puses, ir bail kaut ko mainīt likumā, jo tas var izraisīt skandālu un lielu neapmierinātību, bet no otras puses - pārāk maz spēka un vēlmes izcīnīt šo cīņu līdz galam un panākt apsolīto atalgojuma palielinājumu mediķiem,” saka A. Skride. Viņaprāt, šovasar, gatavojot nākamā gada budžetu, ir jāpārskata visi budžeta izdevumi un jārod finansējums medicīnai, izpildot solījumus, kas doti mediķiem. “Situācija ar Covid-19 nevar būt arguments, kāpēc mēs nepalielinām mediķiem atalgojumu, īpaši situācijā, kad mediķu darbs epidēmijā ir svarīgs visas valsts drošībai,” sacīja A. Skride.
Solījumu neizpildīšana var novest līdz valdības krišanai, uzskata politiķis.
Nākamnedēļ Saeimas deputāti plānojuši uzklausīt finanšu ministru.
Savukārt Veselības ministrijā Neatkarīgajai apgalvo, ka mediķu atalgojuma palielināšana ir viena no galvenajām prioritātēm un pašlaik ministrija gatavo iesniegšanai pieprasījumu papildu finansējumam atalgojuma palielināšanai no 2021. gada.
Kas ir noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likumā?
Pārejas noteikumu 11. pants
Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā: 2019. gadā ‒ 87 483 708 eiro, 2020. gadā ‒ 191 227 820 eiro un 2021. gadā ‒ 314 599 953 eiro
