Veselības ministrija, sniedzot pirmo vērtējumu par jaunās kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtības darbību, uzsver pacientu ieguvumus, proti, mazākus līdzmaksājumus par medikamentiem. Tomēr gan aptiekas, gan pacienti norāda uz būtiski problēmu – lētāko zāļu aptiekās nereti vien nav. Izsniegt citas zāles farmaceits nevar un pacientam jānāk vēlreiz vai jāmeklē zāles citās aptiekās.
Zāļu valsts aģentūra, Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests risina šo jautājumu un sola turpināt pie tā strādāt.
Veselības ministre: sistēma strādā
No šā gada 1. aprīļa ir mainīta valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība - ārsts receptē tagad norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, savukārt aptiekas no vienādas iedarbības zālēm izsniedz lētākās kompensējamās zāles. Kopš jaunā kārtība stājusies spēkā 88 procentos recepšu ārsti izrakstījuši starptautiski nepatentēto nosaukumu jeb aktīvo vielu. Tas, pēc Veselības ministrijas domām, apliecina, ka pāreja uz jauno kārtību ir notikusi sekmīgi.
Ieviešot šo sistēmu, mēs saskārāmies ar zināmu skepsi, kas, no vienas puses, bija saistīta ar inerci neko nemainīt, bet, no otras puses - ar patiešām rūpēs par pacientu balstītām bažām,” situāciju vērtē veselības ministre Ilze Viņķele. “Tāpēc intensīvi strādājam ar ārstiem, farmaceitiem un pacientiem un tagad varam teikt, ka ir pietiekami augsta atsaucība šīs jaunās sistēmas lietošanā.”
Pacienta makā ietaupīts miljons
Zāļu valsts aģentūra, balstoties arī uz Nacionālā veselības dienesta datiem, apkopojusi datus par jaunās zāļu izrakstīšanas kārtības darbības rezultātiem. Šā gada aprīlī, maijā un jūnijā ārstniecības personas izrakstīto kompensējamo zāļu receptēs ir lietojušas aktīvās vielas nosaukumu, attiecīgi 88 procentos gadījumu, kas salīdzinājumā ar šā gada martu, kad bija vecā sistēma, patiešām ir liels lēciens. Martā aktīvā viela bija ierakstīta tikai 16 procentu recepšu.
Pacientu vidējais līdzmaksājums par vienu recepti aprīlī samazinājies par 40 procentiem, savukārt maijā - par 45 procentiem, salīdzinot ar 2019. gada aprīli un maiju, stāsta Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane. Pacientu kopumā veiktie maksājumi aprīlī samazinājušies par 47 procentiem jeb no 2,11 miljoniem eiro uz 1,11 miljoniem eiro, bet maijā samazinājušies jau par 52 procentiem jeb no 2,16 miljoniem eiro uz 1,02 miljoniem eiro.
“Tas kopumā pacientiem divos pirmajos mēnešos ļāvis ietaupīt 2,14 miljonus eiro jeb vairāk nekā miljonu eiro mēnesī,” uzsver Dita Okmane.
Tiesa, pusprocents pacientu izvēlējušies zāles iegādāties par pilnu samaksu, jo pašlaik ar kompensējamo zāļu recepti nav iespējams piemaksāt par dārgākām zālēm - jāņem lētākās vai arī izvēlētās par pilnu maksu.
Cena samazināta lētākajām
Vēl viena labā ziņa ir tā, ka jau pirms jaunās kārtības spēkā stāšanās 250 kompensējamiem medikamentiem ražotājs samazināja cenu, tai skaitā 50 medikamentiem, kuriem jau pirms tam bija zemākā cena. Savukārt līdz jūlijam samazinātas cenas vēl vairāk nekā simt medikamentiem. Tas rada ietaupījumu kompensējamo zāļu budžetā arī veselības nozarei - pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, tie ir 120 300 eiro mēnesī, ko var novirzīt jaunu zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā.
Dati gan liecina, ka no visām zālēm, kurām samazināta cena, visvairāk - 58 procentos gadījumu - tas noticis zālēm, kuras jau tā bijušas salīdzinoši lētas, proti, līdz diviem eiro. Tāpat 20 procentos gadījumu zāles, kurām sarukusi cena, ir no diviem līdz sešiem eiro. Cenas samazinātas, protams, arī zālēm virs 20, virs 50 un arī virs 100 eiro, tomēr no visu zāļu kopuma, kurām cenas kritušās, dārgāku zāļu īpatsvars ir 15 procenti.
Izsvītro, bet arī iekļauj
No kompensējamo zāļu saraksta (februāris - jūlijs) ir izsvītroti 99 medikamenti, bet vienlaikus iekļauti 70 jauni medikamenti. Šo situāciju Zāļu valsts aģentūra neuzskata par kaut ko ārkārtēju, jo arī tad, kad jaunā sistēma vēl nebija ieviesta, medikamenti izņemti no kompensējamo zāļu saraksta. “Uzskatām, ka nav apstiprinājušās bažas, ka jaunā kārtība veicinās zāļu svītrošanu no kompensējamo zāļu saraksta, gluži pretēji tā veicinājusi zāļu cenu samazinājumu un zemākas cenas zāļu pieejamību,” saka Dita Okmane. Visticamāk, par šo jautājumu detalizētāk varēs spriest, kad jaunā zāļu kārtība būs darbojusies vismaz gadu.
Jaunā kārtība veicinājusi arī mediķu un iedzīvotāju ziņojumu iesniegšanu par zāļu blakusparādībām. Šo ziņojumu skaits audzis trīskārt. No aprīļa līdz jūnijam saņemti 175 ārstu un farmaceitu ziņojumi, kā arī 20 pacientu iesniegumi. Visvairāk ziņojumu ir par hipertensijas ārstēšanai paredzēto zāļu blakusparādībām, un, kā izriet no Zāļu valsts aģentūras datiem, biežāk minētā blakusparādība šo zāļu sakarā ir hipertensija, proti, zāles dzer, bet augsts asinsspiediens saglabājas.
