Slimnīcu finansējums, piemaksas mediķiem par darbu Covid-19 ārkārtas situācijas laikā, kompensējamo zāļu budžets, e-veselība, jaunā zāļu izrakstīšanas kārtība – tie ir daži no svarīgiem jautājumiem, kur atslēgas figūra ir Nacionālais veselības dienests. Tomēr kopš Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs pameta darbu dienestā, jauns iestādes vadītājs nav atrasts. Un interesantākais – pagaidām arī nemaz netiek meklēts.
Veselības ministrijā Neatkarīgajai atbild, ka jaunu direktoru meklēs ar konkursu, bet tā izsludināšanai nekādas steigas nav. Dienestam ir pagaidu vadība.
Nesajuta uzticēšanos
Nacionālā veselības dienesta vadītāja Edgara Labsvīra pēdējā darba diena dienestā bija 31. maijs. Par aiziešanu no dienesta direktora amata pēc vairāk nekā divu gadu darba dienestā E. Labsvīrs paziņoja pavasarī, kad masu medijos bija uzvirmojis skandāls par sejas aizsarglīdzekļu iepirkumu Covid-19 epidēmijas laikā. Intervijā Neatkarīgajai E. Labsvīrs uzsvēra, ka lēmumu neturpināt darbu ne Nacionālajā veselības dienestā, ne valsts pārvaldē vispār pieņēmis jau šā gada februārī. Šis lēmums bijis saistīts ar neuzticību un nenormālu pārslodzi, ar lielu fokusēšanos uz birokrātiju. E. Labsvīrs noliedza, ka viņa aiziešana no amata būtu saistāma ar sejas aizsargmasku iepirkumu, taču atzina, ka tas tomēr ir ietekmējis viņa lēmumu.
“Jautājums ir arī par uzticības mandātu ‒ kā man var būt uzticības mandāts vadīt dienestu ar viena miljarda eiro apgrozījumu gadā, bet tajā pašā laikā man ir jāskaidro centu starpība masku iepirkumā. Tad es nesaprotu, ko es daru šajā amatā,” teica E. Labsvīrs. Masku jautājumā bija sakoncentrējies viss, kas ļoti labi raksturojot sabiedrības attieksmi pret šo darbu.
Dienests bez galvas
Nevar teikt, ka Nacionālais veselības dienests strādātu bez vadītāja. Uzreiz pēc E. Labsvīra aiziešanas viņa vietā Veselības ministrija iecēla pienākumu izpildītāju - E. Labsvīra vietnieci. Iespējams, valsts pārvaldē tā ir ierasta lieta un procedūra, tomēr sabiedrībai varētu būt interesanti zināt, ka pašreizējā Nacionālā veselības dienesta direktora pienākumu izpildītāja ir dienesta direktora vietniece Inga Milaševiča, kura no šī amata tika atcelta sākumā disciplinārlietas, vēlāk disciplinārsoda dēļ.
Viņa dienestu sāka vadīt 2017. gada sākumā (pirms tam arī bija dienesta vadītāja vietniece). 2019. gadā pret I. Milaševiču sāka dienesta izmeklēšanu ‒ disciplinārlieta bija saistīta ar pārkāpumiem informācijas un komunikāciju tehnoloģijas iepirkumos, ka arī par Veselības aprūpes finansēšanas likuma rīka ieviešanu. Veselības ministrija amatpersonai piemēroja disciplinārsodu - pazemināšanu amatā un algas samazināšanu, tomēr faktiski I. Milaševiča turpināja strādāt dienesta vadībā ‒ kā direktora vietniece veselības aprūpes administrēšanas jautājumos. Neatkarīgā rakstīja, ka šajā brīdī viņas amatu ieņēma E. Labsvīrs.
Steigas neesot
Veselības ministrijā Neatkarīgajai skaidroja, ka brīdī, kad dienests palika bez direktora, ministrija vērtēja, kuru amatpersonu iecelt uz laiku dienesta vadītāja amatā, un, kā ierasts, lūkojās vietnieku virzienā. Izvērtējot šo personu līdzšinējo pieredzi, par atbilstošāku šim darbam tika atzīta tieši I. Milaševiča. Tam, vai agrāk bijusi kāda disciplinārlieta, pašreiz neesot bijis nozīmes. Teiksim tā - dienests kādam formāli jāvada.
Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders Neatkarīgajai apstiprināja, ka
jaunu Nacionālā veselības dienesta direktoru meklēs konkursā, tomēr pagaidām šāds konkurss nav izsludināts un nav arī vēl sagatavoti tā noteikumi.
Atšķirībā no citām reizēm šoreiz konkursu nesludinās Veselības ministrija, bet Valsts kanceleja. Kāpēc (un vai tas ir labi) galvenā veselības nozares finanšu institūcija strādā bez pilntiesīga direktora - Veselības ministrijā atbildēja, ka nevar teikt, ka dienestam nav vadītāja, turklāt nekādas steigas pašlaik īsti nav.
Saskaņā ar valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksas kārtību Nacionālā veselības dienesta direktora alga atbilst 15. mēnešalgu grupai, un tas ir līdz 2186 eiro mēnesī. Jāatgādina, ka Nacionālā veselības dienesta mērķis ir īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus. Šie līdzekļi ir ne vairāk un ne mazāk kā miljards eiro.
