Veselība

Covid-19 pandēmijas radītās ārkārtas situācijas laikā Nacionālais veselības dienests uz vairākiem mēnešiem pārtrauca izsūtīt uzaicinājuma vēstules uz krūts vēža un dzemdes kakla vēža profilaktiskajām pārbaudēm jeb skrīningu, un jaunākie šā gada dati rāda, ka tas būtiski ietekmējis sieviešu atsaucību veikt šos veselībai svarīgos izmeklējumus. Arī kolorektālā vēža skrīningā, ko organizē ģimenes ārsti, vērojams iedzīvotāju atsaucības sarukums, tomēr tas nav samazinājies kritiski.

Lai arī mirstība no alkohola lietošanas un saindēšanās Latvijā pēdējos gados samazinājusies, tomēr nesamazinās grādīgo dzērienu pārmērīga lietošana un pieaug alkohola izraisīto slimību skaits. Veselības ministrija alkoholisma samazināšanas plānā ir iekļāvusi vairākus pasākumus, lai veicinātu pieejamību ārstēšanai tiem cilvēkiem, kuri sirgst ar alkohola atkarību.

Veselības ministrija izstrādājusi jaunu mediķu atalgojuma modeli, ko sāks ieviest nākamajā gadā. Tas paredz pakāpenisku algu palielinājumu vairāku gadu garumā, līdz 2027. gadā ārsta alga sasniegtu gandrīz četrus tūkstošus eiro mēnesī, bet māsu alga – 2259 eiro.

Jau daudzu gadu garumā Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī mērķtiecīgi attīsta vairākus darbības virzienus, veidojot augsta līmeņa veselības aprūpes centrus, kas nepieciešami lielam skaitam Kurzemes iedzīvotāju un speciālistu pieejamībā kalpo kā laba alternatīva Rīgai, bet dažos virzienos pat rada nopietnu konkurenci Rīgas klīniskajām universitāšu slimnīcām.

Lai izskaustu C hepatītu Latvijā, pēc Pasaules veselības organizācijas aprēķiniem, līdz 2030. gadam ir jāpanāk, ka 60 procenti pacientu ir izārstēti un 90 procenti inficēto zina par savu diagnozi. Hepatīta pacientu apvienība uzskata, ka Latvijā būtu laiks ieviest nacionālu skrīninga programmu, lai pārbaudītu pēc iespējas plašāku iedzīvotāju skaitu un, atklājot C hepatītu, uzsāktu savlaicīgu ārstēšanu.

Veselības indeksā par Latvijas iedzīvotāju veselību noskaidrots, ka cilvēki arvien labāk vērtē savu veselību. Taču vienlaikus atklāts, ka 55 procenti iedzīvotāju ārstēšanās procesā nelieto visus ārsta izrakstītos medikamentus.

Eiropas Zāļu aģentūra reģistrējusi Covid-19 ārstēšanai paredzēto jauno medikamentu remdesivīru. Šāda reģistrācija ir spēkā visā Eiropas Savienībā, tai skaitā Latvijā. Līdz ar to teorētiski šīs zāles varētu būt pieejamas arī pacientiem Latvijā, tomēr, kā Neatkarīgā noskaidroja Zāļu valsts aģentūrā, zāļu ražotājs informējis, ka remdesivīra piegādes tas organizē tikai uz tām valstīm, kur tās nepieciešamas visvairāk. Un Latvija nav šo valstu skaitā.

Rinalds Muciņš Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu sāka vadīt īsi pirms Covid-19 epidēmijas. Sarunā ar Neatkarīgo slimnīcas valdes priekšsēdētājs uzsver, ka jaunā koronavīrusa izraisītā ārkārtas situācija bija un ir pārbaudījums ne tikai Stradiņa slimnīcai, bet visai veselības aprūpei. “Latvijā mēs strādājam uz savu spēku izsīkuma robežas un šādas krīzes parāda visas vājās vietas,” saka R. Muciņš, skaidri iezīmējot tos resursus, kas slimnīcā un kopumā veselības nozarē jāstiprina, lai Latvija sekmīgi cīnītos ar šādām epidemioloģiskām krīzēm.

Slimnīcu finansējums, piemaksas mediķiem par darbu Covid-19 ārkārtas situācijas laikā, kompensējamo zāļu budžets, e-veselība, jaunā zāļu izrakstīšanas kārtība – tie ir daži no svarīgiem jautājumiem, kur atslēgas figūra ir Nacionālais veselības dienests. Tomēr kopš Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs pameta darbu dienestā, jauns iestādes vadītājs nav atrasts. Un interesantākais – pagaidām arī nemaz netiek meklēts.

Veselības ministrija ir pieprasījusi 211 miljonus eiro mediķu atalgojuma palielināšanai no nākamā gada, pieteikumu ar prioritāšu sarakstu iesniedzot Finanšu ministrijā. Tomēr mediķus biedē situācija, kādā valdība var nonākt, pēc būtības sākot darbu pie nākamā gada budžeta, kad izrādīsies, ka papildu naudas mediķu algām nav, un pašreizējās sarunas tikai pļāpas vien ir.

„Veselības ministrei Viņķelei ir tikai viens – savējais – viedoklis. Jebkurš cits viedoklis viņā raisa dusmas. Domāju, visi pieņemtie izolācijas, karantīnas, masku lietošanas, medicīnas iestāžu slēgšanas pasākumi lielā mērā bija tikai un vienīgi politiski lēmumi,” uzskata Pēteris Apinis, ārsts, žurnālu „World Medical Journal” un „Latvijas Ārsts” galvenais redaktors. Viņa spriedumi ir loģiski un līdzsvaroti, dažkārt paradoksāli un daudziem nepatīkami, toties – patiesi.

Valdība plānojusi izskatīt Veselības ministrijas priekšlikumu un no naudas neparedzētiem gadījumiem piešķirt vairāk nekā trīs miljonus eiro veselības aprūpes iestādēm par Covid-19 un citu slimību ārstēšanu ārkārtas situācijas laikā.

Papildu finansējums kompensējamām zālēm 2018. un 2019. gadā deva iespēju iekļaut valsts apmaksāto zāļu sarakstā virkni jaunu medikamentu. Taču šogad valsts atvēlētais finansējums kompensējamām zālēm ir mazāks nekā 2019. gadā, turklāt Veselības ministrijas aprēķini rāda, ka kompensējamo zāļu budžetā izveidojies deficīts par 14 miljoniem eiro.

Tiesībsarga vēršanās Satversmes tiesā par Veselības aprūpes finansēšanas likuma neatbilstību Satversmei bija tikai laika jautājums, jo šajā likumā joprojām ir spēkā normas, kuras politiķi negrasās īstenot. Pat Covid-19 epidēmija nebija un joprojām nav pamudinājums izpildīt mediķiem dotos solījumus – katru gadu palielināt atalgojumu par divdesmit procentiem. Tiesībsargs Saeimu jau februārī brīdināja par šī likuma neatbilstību Satversmei, taču līdzīgi kā valdība atļāvās ignorēt tiesībsarga institūciju jautājumā par garantēto minimālo ienākumu, arī par mediķu algām – tā nekustina ne ausi.

Latvijas slimnīcas joprojām nav saņēmušas valdības pirms četriem mēnešiem apsolītās piemaksas par mediķu darbu Covid-19 epidēmijas apstākļos. “Tas ir vēl trakāk nekā absurds,” Neatkarīgajai saka Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs, “jo pirms vēl piešķirta nauda piemaksām par mediķu darbu sarežģītos apstākļos, slimnīcas jau kontrolē inspektori, pārbaudot, vai tiešām mediķi ir strādājuši. Tik lielu neuzticību pret medicīnas jomu vēl neesam redzējuši.”

Ieviešot piecu procentu veselības nodokli, strādājošajiem sola nepalielināt nodokļu slogu, tajā pat laikā politiķi vēlas, lai par valsts veselības apdrošināšanu maksā visi, kuri strādā, un tas nozīmē, ka daļai strādājošo nodokļu slogs pieaugs. Tas attiecas uz cilvēkiem, kuri strādā tā sauktajos alternatīvajos nodokļu režīmos.

Ādažu sākumskolā eksperimentālā kārtā uzstādīta digitālā ķermeņa temperatūras mērīšanas ierīce. Pašlaik skola to izmanto testa režīmā un strādā pie sistēmas, ko darīt brīdī, ja digitālais termometrs pie skolas ieejas durvīm skolēnam fiksēs paaugstinātu temperatūru, kas var liecināt par saslimšanu.

Personalizētās medicīnas ieguvumus pacientiem, ārstiem un kopumā visai valstij neviens vairs neapstrīd, tomēr tā vēl nav ikdiena Latvijas veselības aprūpē. Personalizētās medicīnas pamatā ir datu infrastruktūra, lai būtu iespēja savākt un uzglabāt plaša mēroga datus, un piekļuve šiem datiem, tajā pat laikā, aizsargājot cilvēku privātumu. Tā nozīmē arī inovācijas ‒ uzlabotu diagnostiku, modernu digitālo tehnoloģiju izmantošanu un mērķtiecīgu ārstniecību. Tas ir jāapvieno nacionāla līmeņa darbības plānā, lai personalizēto medicīnu ieviestu pilnībā.

Latvija pašlaik ir to desmit Eiropas valstu sarakstā, kur saslimstība ar Covid-19 ir viszemākā. Atceļot ārkārtas situāciju Latvijā, Veselības ministrija tomēr nepārtrauc testēšanu uz jauno koronavīrusu, pat vēl vairāk – no šodienas valsts apmaksātu testu var veikt pilnīgi ikviens, kas to vēlas. Pat bez saslimšanas simptomiem.

Astoņus gadus vecs zēns, kurš pirms nedēļas guva smagu rokas traumu, rīkojoties ar zāles pļāvēju, atlabst. Ķirurgiem izdevies saglābt plaukstas būtiskākās funkcijas – satvērienu un jušanu, tomēr atveseļošanās un rehabilitācija pēc šīs traumas ilgs vismaz pusgadu.

Līdz pat šai nedēļai infekciju slimību sarakstā nebija iekļauts jaunais koronavīruss Covid-19. Līdz šim infekcijas slimību reģistrācijā Covid-19 tika reģistrēta kā “cita no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība”, nenosaucot to vārdā. Tagad šī slimība ir sarakstā iekļauta kā “koronavīrusa slimība 2019”, turklāt ierindota bīstamo infekcijas slimību sadaļā.

Lai arī Eiropas Komisija uzslavējusi Latviju par rīcību Covid-19 epidēmijas laikā, ekspertu secinājumi par veselības aprūpes sistēmu kopumā un īpaši finansējumu medicīnas nozarei nav glaimojoši. Zems publiskais finansējums veselības aprūpei ierobežo piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai aprūpei, negatīvi ietekmējot rezultātus veselības jomā, secināts Eiropas Komisijas ziņojumā.