Veselība

Zāļu ražošana nav tikai uzņēmējdarbība, tās ir rūpes par pacientu, kuram ārstēšanās procesā ir nepieciešami medikamenti. Ar kādiem izaicinājumiem Covid-19 epidēmijas laikā saskāries zāļu ražotājs “Grindeks” un kādi ir uzņēmuma nākotnes attīstības plāni ‒ Neatkarīgās sarunā ar akciju sabiedrības “Grindeks” valdes priekšsēdētāju Dr. chem. Juri Hmeļņicki.

Septembrī visā pasaulē īpašu uzmanību mediķi pievērš uroloģisko slimību profilaksei un ārstēšanās iespējām, kā arī informē sabiedrību par jaunākajām ārstēšanas metodēm. Arī Latvijā uroloģiskas saslimšanas ikdienā sagādā problēmas simtiem sieviešu un vīriešu, dažas no tām var būt arī nāvējošas, uzsver urologs Kārlis Mičulis. No 21. līdz 25. septembrim, Vispasaules uroloģijas nedēļā, Latvijas speciālisti aicina domāt un rūpēties par savu veselību, iespējams, ne tikai izglābjot savu dzīvību, bet arī uzlabojot tās kvalitāti.

Par līdzšinējo pieredzi Covid-19 ierobežošanā un citām aktualitātēm veselības aprūpē intervija ar Ziemeļkurzemes reģionālās Ventspils slimnīcas valdes priekšsēdētāju Juri Lāci.

Mediķu atalgojuma palielinājumam nākamgad un “parāda” atdošanai par šajā gadā neizmaksāto algu pielikumu nepieciešami 211 miljoni eiro, aprēķinājusi Veselības ministrija. Tas ir par aptuveni 30 miljoniem mazāk, nekā nākamgad mediķu algām ir gatava piešķirt Finanšu ministrija un valdība.

Kopš Latvijā ir spēkā jaunā kārtība kompensējamo zāļu izrakstīšanā, pacienti līdzmaksājumos par zālēm katru mēnesi ietaupa vairāk nekā miljonu eiro, kas kopumā pirmajos piecos mēnešos ļāvis pacientiem ietaupīt 5,05 miljonus eiro, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Koronavīrusa epidēmija nav bijis šķērslis, lai medicīnas jomā apturētu attīstības projektus. Rīgas 1. slimnīca atjaunojusi vēsturisku ēku, kurā darbību sākusi Rehabilitācijas klīnika.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome vienbalsīgi nolēmusi neatbalstīt Veselības ministrijas sagatavotās jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības ieviešanu, jo uzskata, ka Veselības ministrija zināmā mērā manipulē ar faktiem par esošo darba samaksas sistēmu.

Par jauno tabakas produktu apkarošanu un Covid-19 ierobežošanu Neatkarīgās intervija ar ārstu Pēteri Apini.

Kārtējo reizi mediķi savu pacientu vārdā vēršas pie valdības un Saeimas politiķiem ar aicinājumu nodrošināt ārstēšanu vēža pacientiem. Šoreiz onkologi aicina palielināt valsts apmaksātu testu skaitu, kas ļauj pacientiem nozīmēt atbilstošu terapiju.

Latvijā trūkst vienas konkrētas politiskas personas bērnu tiesību aizsardzības jomā, no kuras varētu pieprasīt atbildību, norāda Valsts prezidents Egils Levits. Pārvaldes modelis mūsu valstī ir sadalīts dažādos sektoros, kuri ne vienmēr sadarbojas vardarbības novēršanā pret bērniem. Savukārt centra pret vardarbību “Dardedze” vadītāja Laila Balode situācijas raksturojumam velta tēlainu salīdzinājumu: ja kādreiz mēs domājām, ka šī joma Latvijā ir kā kuģis bez kapteiņa, tad tagad redzam, ka mums pat īsti nav kuģa, ko vadīt.

Aptieku īpašnieku asociācija neatbalsta Veselības ministrijas izstrādātos jaunos aptieku izvietojuma kritērijus, jo tie mazinās iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi un iegādāties zāles, kā arī veicinās aptieku slēgšanu. Kādi ir asociācijas galvenie iebildumi un situācijas vērtējums, sarunā ar Neatkarīgo stāsta Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Sākoties Covid-19 krīzei, daudz asāk atklājušās Latvijas slimnīcās ilgstoši nerisinātās problēmas – infrastruktūras nesakārtotība, mediķu trūkums un darbs vairākās slimnīcās, zems informācijas tehnoloģiju līmenis, norāda Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Valts Ābols.

Dažu dienu laikā manabalss.lv iniciatīvu vietnē savākti jau vairāki tūkstoši parakstu, atbalstot dzemdību nodaļas Kuldīgas un Dobeles slimnīcās. Sagaidāmā slimnīcu reforma ir aktualitāte ne tikai iedzīvotājiem, bet to pārtvēruši arī politiķi, izmantojot savā retorikā arī tik jūtīgu jautājumu kā dzemdības un mazuļu nākšana pasaulē.

Labklājības ministrija nolēmusi kārtējo reizi reorganizēt valsts sociālās aprūpes centrus. Apvienojot divus centrus – “Vidzeme” un “Zemgale”, tiks izveidots viens centrs ar daudzām filiālēm. Dokumentā, ko šonedēļ izskata valdība, uzsvērts valsts pārvaldes iestāžu sakārtošanas mērķis, bet nav sniegta atbilde, ko no šādas reorganizācijas iegūs aprūpes centros dzīvojošie cilvēki.

Mazinoties noteiktajiem ierobežojumiem un pieaugot personu skaitam, kas dodas ārpus Latvijas, Veselības ministrija nolēmusi, ka arī turpmāk ikviens, kuram būs aizdomas par inficēšanos, varēs veikt valsts apmaksātu Covid-19 testu. Tāpat arvien vairāk cilvēku skar obligāts noteikums pašizolēties pēc atgriešanās no Covid-19 visvairāk skartajām valstīm, kuru saraksts ar katru nedēļu papildinās.

Nevienā slimnīcā – vai tā būtu prestiža universitātes klīnika Rīgā vai reģionālā slimnīca Latgalē – nepietiek medicīnas darbinieku. Slimnīcas visos iespējamos veidos mēģina atvilināt pie sevis ārstus, māsas un citus mediķus, solot modernu darba vidi, finansiālu atbalstu un dzīvokļus.

Kopš bērnības lielākajai daļai cilvēku mācīts, ka smēķēt ir kaitīgi un labāk to nemēģināt. Kāpēc tomēr tik daudzi kļūst par pīpmaņiem? “Tas ir līdzīgi kā jebkuras atkarības gadījumā – kad cilvēkam dzīvē kaut kā trūkst, viņš meklē viegli iegūstamu baudu un mierinājumu, un tas var būt jebkas – atzinība, “laiki” sociālajos tīklos, ātrais kredīts, alkohols,” skaidro psihoterapeits Andris Veselovskis.

Veselības ministrija ir pārskatījusi pašlaik pastāvošos aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus un secinājusi, ka aptieku skaits pēdējo deviņu gadu laikā palielinājies vismaz par desmit procentiem, lai gan efektīvas sistēmas nodrošināšanai pietiktu ar 480 aptiekām jeb par 37 procentiem mazāk, salīdzinot ar pašreizējo aptieku skaitu. Jaunu aptieku atvēršanai līdz ar to būs plānoti stingrāki noteikumi, piemēram, mazāk apdzīvotās vietās vairs nevarēs atvērt otru aptieku, ja tur jau būs viena.

Vēl aizvien ir daudz aplamu priekšstatu par to, kam un kad būtu nepieciešama medicīniskā rehabilitācija – vieni domā, ka tas domāts tikai cilvēkiem ar smagām diagnozēm, citi turpretim šos pakalpojumus salīdzina ar SPA. Ne viens, ne otrs apgalvojums nav pareizs. Kādas iespējas veselības uzlabošanai piedāvā kūrorta rehabilitācijas centrs “Jaunķemeri” un kam tas var noderēt, ‒ plašāk stāsta centra vadītāja un neiroloģe Elīna Malkiela.

Veselības ministrija, sniedzot pirmo vērtējumu par jaunās kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtības darbību, uzsver pacientu ieguvumus, proti, mazākus līdzmaksājumus par medikamentiem. Tomēr gan aptiekas, gan pacienti norāda uz būtiski problēmu – lētāko zāļu aptiekās nereti vien nav. Izsniegt citas zāles farmaceits nevar un pacientam jānāk vēlreiz vai jāmeklē zāles citās aptiekās.

Finanšu ministrija ziņojumā valdībai iezīmējusi plānu, kā ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Piecu procentu veselības iemaksas jeb veselības nodokli maksās visi darba ņēmēji, turklāt sociālo iemaksu likmi plānots palielināt par diviem procentpunktiem.

Slimnīcas ir tehnoloģiski aprīkotas, izremontētas un renovētas, bet tajās nav pietiekami pamatdarbā strādājošu mediķu un trūkst arī pacientu, šāds secinājums izriet no Veselības inspekcijas ziņojuma. Slimnīcas apguvušas prasmes pakārtot pacientu statistisku līgumam ar Nacionālo veselības dienestu, bet tām nav motivācijas attīstīt mazāk apmaksātus pakalpojumus, pat neskatoties uz lielo pieprasījumu, piemēram, paliatīvo aprūpi. Veselības ministrija visas šīs problēmas vēlas risināt, reformējot slimnīcas un pārskatot tām noteiktos pakalpojumu līmeņus. Konkrētu plānu katras slimnīcas turpmākajam darbam ministrija piedāvās septembrī, taču ir skaidrs, ka vairākām slimnīcām piedāvāts atteikties no ķirurģiskām operācijām un dzemdībpalīdzības.