Covid-19 slimnīcās: robeža nav sasniegta, bet tuvojas

SLIMNĪCĀS kritiskā robeža uzņemt visus Covid-19 pacientus bez veselības aprūpes nozares pārkārtojuma strauji tuvojas. Vai Veselības ministrijai ir plāns? © Kaspars Krafts/F64

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Latvijā, būtiski palielinājies slimnīcās ievietoto pacientu skaits. Slimnīcās ar vidēji smagu un smagu slimības gaitu ārstējas vairāk nekā simts pacientu. Lai arī Veselības ministrija norāda, ka slimnīcu spēja uzņemt un ārstēt visus Covid-19 pacientus, kuriem tas nepieciešams, ir pietiekamā līmenī, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs uzsver, ka mediķi ir pārslogoti un uz izsīkuma robežas.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka viens no inficēšanās ceļiem ar Covid-19 pašlaik ir medicīnas iestādes, un tas dara epidemiologus ļoti bažīgus.

Puse no kritiskās robežas

Covid-19 pacientu skaits slimnīcās katru dienu mainās, tomēr kopējais skaits ar katru dienu pieaug. Pēc aktuālākajiem Nacionāla veselības dienesta datiem, stacionāros atrodas vairāk nekā simt Covid-19 pacienti, no kuriem smaga slimības gaita ir septiņiem. Veselības ministrija analizējusi datus par slimnīcās ievietotajiem pacientiem un slimnīcu kapacitāti, nonākot pie secinājuma, ka pie esošās inficēšanās dinamikas gultasvietu slimnīcās pietiek. Veselības ministrijas nostāja pašlaik ir tāda, ka pagaidām nekādi pārkārtojumi vai ierobežojumi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā nav jāievieš. Veselības ministre Ilze Viņķele norāda, ka 250 Covid-19 pacientu gultasvietas ir robeža, pie kuras nav būtiski jāpārkārto visu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.

Veselības ministrija norāda, ka slimnīcām pašlaik svarīgi īstenot vienotu pieeju Covid-19 pacientiem un sekot hospitalizācijas plānam. Vienlaikus,

ja pieaugs saslimšana un pacientu skaits ar smagu veselības stāvokli, ārstniecības iestādēs ir izveidoti gultu un nodaļu pārprofilēšanas plāni,

pēc kuriem iespējams nodrošināt papildu gultas gan pacientiem ar vidēji smagu slimības gaitu, gan ar smagu slimības gaitu.

Stacionēto skaits aug

INFEKTOLOĢIJAS centrā Rīgā pašlaik ārstējas lielākā daļa Covid-19 pacientu, taču slimnīcas spēja uzņemt vēl vairāk pacientu ir atkarīga ne tik daudz no gultasvietām, cik no mediķu resursa / Kaspars Krafts/F64

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis, norādot, ka katru dienu slimnīcā ievietoto pacientu skaits ir mainīgs, atzīst, ka pēdējās dienās stacionēto pacientu skaits patiešām audzis. Latvijas Infektoloģijas centrā, kas ir viens no Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāriem, kur primāri ievieto Covid-19 pacientus, ārstējās vidēji 70 pacienti. Rīgas Austrumu slimnīcā ir izstrādāti kritēriji, kā organizēt pacientu stacionēšanu, ja ar Infektoloģijas centra jaudu nepietiktu. Tādā gadījumā pacienti tiktu nogādāti Tuberkulozes un plaušu slimību centrā un stacionārā “Gaiļezers”, izmantojot tā Toksikoloģijas un sepses klīniku.

Kopējais Covid-19 pacientiem plānotais slimnīcas gultasvietu skaits pašlaik precīzi nav pasakāms, jo tas nav saistīts tikai ar gultasvietām. Lai ārstētu arvien pieaugošu pacientu skaitu ar Covid-19, attiecīgi jābūt medicīnas darbiniekiem. Slimnīcai ir nepieciešami papildu resursi, un, ja ārstiem, māsām un atbalsta personālam lielāka uzmanība jākoncentrē uz Covid-19 pacientiem, iespējams, slimnīcai būtu jāierobežo ambulatorie pakalpojumi vai plānveida uzņemšana.

Mediķi pārslogoti

Saprotams, ka mediķi strādā un pilda savus pienākumus arī bez piemaksām, tomēr ir atšķirība no ārkārtas situācijas pavasarī, kad mediķiem, kuri strādāja ar Covid-19 pacientiem, tika piešķirtas piemaksas. Pašlaik šādu piemaksu nav. Uz to norāda Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs. Viņš arī uzsvēra, ka mediķi ir pārslogoti un faktiski nekāda risinājuma pašlaik nav. Viens no risinājumiem būtu papildu darba samaksa par darbu pastiprinātas slodzes apstākļos, kā arī pārkārtojumi veselības aprūpē. Vairākās slimnīcās resurss Covid-19 pacientu ārstēšanai jau tuvojas izsīkumam, jo jāņem vērā, ka koronavīrusa pacientu ārstēšana prasa pilnīgi citus epidemioloģiskās drošības pasākumus un tas ietekmē visu stacionāru.

Slimību profilakses un kontroles centra pēdējo dienu dati rāda, ka pieaug inficēšanās risks ārstniecības iestādēs, un arī šis apstāklis būtiski ietekmē slimnīcu spēju uzņemt pacientus - ar Covid-19 vai bez.

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais