Latvijā joprojām nav izveidots un nedarbojas vienots onkoloģisko pacientu reģistrs, kas ļautu lietderīgāk izmantot valsts budžeta līdzekļus, norāda Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis. Latvijā kopumā reģistrēti vairāk nekā astoņdesmit tūkstoši vēža pacientu, katru gadu vēža diagnozi nosaka aptuveni 6000 cilvēku, tomēr tas nešķiet pietiekami svarīgi, lai sakārtotu vismaz reģistru, kas ļautu onkoloģiskās slimības ārstēt efektīvāk, mazināt mirstību un vēža izplatību.
Kopējais vēža pacientu skaits Latvijā tuvākajā nākotnē nesamazināsies, tāpēc tā nav tikai veselības jomas problēma, tā ir sociāla un tā ir Latvijas ekonomikas problēma, ‒ diskusijā par to, kā apturēt vēža pandēmiju, atzina Latvijas vadošie onkoloģijas speciālisti.
Kopumā Latvijā reģistrēti 82 000 pacientu ar ļaundabīgiem audzējiem, un katru gadu reģistrē vidēji 11 500 pirmreizējos pacientus ar šādu diagnozi. Katru gadu ar vēža diagnozi nomirst vairāk nekā 5900 cilvēku. Pasaules mēroga pētījumi liecina, ka nākamās desmitgades laikā jaunu saslimšanas gadījumu skaits ar vēzi pieaugs par 70 procentiem, tas ir, līdz 22 miljoniem 2032. gadā. Diemžēl jaunākie pieejamie dati par reģistrēto ļaundabīgo audzēju pacientu skaitu (datus apkopo un publicē atbildīgās valsts iestādes) ir tikai par 2017. gadu, tāpēc aprēķinos par onkoloģiskās saslimšanas ietekmi uz valsts ekonomiku onkologi izmanto vismaz trīs gadus vecus datus. 2017. gadā bija 4528 pirmreizēji reģistrēti ļaundabīgo audzēju pacienti vecumā no 18 līdz 65 gadiem, tas ir, starp ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ņemot vērā datus par darba samaksu un nodokļu nomaksu valstij (sociālās iemaksas, iedzīvotāja ienākuma nodoklis un arī PVN), eksperti aprēķinājuši, ka jauni pirmreizējie onkoloģiskie pacienti katru gadu Latvijas kopbudžetā deva, dod vai varētu dot 42,6 miljonus eiro. “Tāpēc
mums ir divi būtiski jautājumi: vai vēža slimnieki kā nodokļu maksātāji no valsts saņem pretī adekvātu aprūpi un kāds ir kopējais ekonomiskais un fiskālais efekts Latvijas tautsaimniecībai no neefektīvas onkoloģisko pacientu aprūpes?”
norāda onkologs Jānis Eglītis.
Onkologi skaidro, ka daudzi vēža veidi mūsu dienās ir pilnībā izārstējami. Tas ir atkarīgs no tā, kādā stadijā diagnosticē slimību, cik sekmīga ir lokālā terapija (operācija) un kāda ir sistēmiskās terapijas efektivitāte. Piemēram, 2017. gadā Latvijā bija 1500 ādas vēža pacientu. Pasaulē no 25 miljoniem diagnosticēto vēža pacientu vienai trešdaļai bija ādas vēzis. Ādas vēzi var pilnībā izārstēt, ja to laikus diagnosticē. Ja vēzi ar šobrīd pieejamajiem līdzekļiem tomēr nav iespējams izārstēt, var būtiski palielināt dzīvildzi, kas ļauj pacientam turpināt sabiedriski un profesionāli aktīvu dzīvi. Pasaulē un Latvijā izplatītākie vēža veidi ir krūts, priekšdziedzera, resnās un taisnās zarnas, plaušu un ādas vēzis. Diemžēl reģistra trūkuma dēļ Latvija nemaz nevar pilnvērtīgi izanalizēt situāciju valstī.
Onkologi un onkologi ķīmijterapeiti vienoti norāda uz virkni problēmu, turklāt šī nav pirmā reize, kad par šo jautājumu runā mediķi. Latvija ir viena no trīs Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur nav akreditēta vēža centra un nav vēža aprūpes tīkla valstī. “Latvijā nav vienota onkoloģisko slimnieku reģistra, kur būtu apkopota visaptveroša informācija par konkrēto pacientu, veiktajiem izmeklējumiem, ārstnieciskajām manipulācijām. Tas ļautu lietderīgāk plānot un tērēt valsts budžeta līdzekļus,” saka onkologs Jānis Eglītis.
Latvijā īstenotās vēža skrīninga programmas neatbilst Eiropas Savienības rekomendētajiem kvalitātes kritērijiem, un tas ir tāpēc, ka Latvijā nav institūcijas, kas atbildētu par vēža skrīniga rezultātiem un spertu nākamos soļus programmu attīstībā, mums nav izdevies panākt pienācīgu sabiedrības atsaucību piedalīties valsts apmaksātajās vēža skrīninga programmās. Onkologi secina, ka šīs programmas nav efektīvas.
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja ķīmijterapeite Aija Geriņa-Bērziņa uzsver, ka Latvijā nav pietiekama valsts finansējuma komplicētiem radioloģiskiem un morfoloģiskiem diagnostiskajiem izmeklējumiem, sarežģītām ķirurģiskajām manipulācijām un operācijām, jaunākās paaudzes ķīmijterapijas un mērķa terapijas zālēm - tas viss ietekmē ārstēšanas procesu, pacientu izdzīvošanu un dzīves kvalitāti. Piemēram, valsts kompensē 63 jaunākās paaudzes zāles vēža pacientiem, salīdzinājumam - Igaunijā jau simt. Onkoloģijā vērojams speciālistu trūkums ‒ ķīmijterapijā, staru terapijā, visu līmeņu aprūpes personālā...
Nav tā, ka onkologi kritizē un nepiedāvā nekādus risinājumus. Speciālisti ne tikai ierosina izstrādāt Nacionālo vēža apkarošanas plānu tuvākajiem gadiem, bet ir arī gatavi paši piedalīties plāna izstrādē. Savukārt vēža reģistra iedarbināšana ļautu analizēt un pārskatīt budžeta izdevumus, piemēram, mazināt atkārtotu izmeklējumu veikšanu vienam pacientam, tā vietā finansējumu novirzot lietām, kuras akūti nepieciešamas. Viena no tām ir skrīninga programma (krūts, dzemdes kakla un zarnu), kurai nepieciešami aptuveni 10 miljoni eiro, lai darbotos atbilstoši ES vadlīnijām. Papildu finansējums nepieciešams medikamentiem un individuālas terapijas nodrošināšanai pacientiem atbilstoši slimības formai, raksturojumam un audzēja molekulāri ģenētiskajām pazīmēm.
