Bērnu slimnīcas statistikas dati liecina par nepieņemamu tendenci – bērnu traumu statistika pieaug, neraugoties uz dzimstības samazinājumu Latvijā, norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste Renāte Snipe. Šogad vasarā Bērnu slimnīcā nonācis rekordliels dažādas traumas guvušu bērnu skaits, turklāt liela daļa no šiem bērniem bija zīdaiņi, kuri 72 procentos gadījumu guvuši galvas traumas!
Bērnu slimnīcas mediķi, nespējot klusēt par šo situāciju, aicina valstī īstenot ilgtermiņa bērnu drošības programmu nacionālā mērogā. Kampaņas diemžēl nav palīdzējušas.
Šā gada trīs vasaras mēnešos Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā sasniegts antirekords - vasaras laikā pēc gūtām traumām medicīnisko palīdzību meklējuši turpat 6000 bērni, kas ir par 700 vairāk nekā pērn. “2020. gada augusts - 690 rokas traumas, 568 kājas traumas, 319 galvas traumas, no kurām trešā daļa - zīdaiņiem. Reģistrētas arī 149 plēstas brūces un 39 mugurkaula traumas. Bērnu slimnīcas statistikas dati liecina par nepieņemamu tendenci - traumu statistika pieaug, lai gan dzimstība Latvijā samazinās,” stāsta Bērnu slimnīcas virsārste Renāte Snipe. “Daļa traumu gūtas, krītot no elektropārvietošanās līdzekļiem, kuri mūsu ikdienā ienākuši salīdzinoši nesen, bet daļu traumu, īpaši tas attiecas uz zīdaiņu traumām, mēs vērtējam kā vecāku atbildības trūkumu vai bezatbildību. Jo mazāks ir bērns, jo biežāk viņš gūst galvas traumas.”
Bērnu slimnīca izanalizējusi datus, kādas traumas guvuši bērni atkarībā no vecuma.
Bērni vecumā no dzimšanas līdz gada vecumam visbiežāk - 72 procentos - guvuši galvas traumas,
un tas, visticamāk, saistīts ar mazuļu izkrišanu vai nokrišanu no gultas vai citas virsmas. Mazuļi traumējuši arī kājas un rokas.
Savukārt vecumā no diviem līdz sešiem gadiem bērni galvenokārt guvuši roku traumas (46 procentos gadījumu), bet piektdaļā gadījumu - arī satraumējuši galvu. Vecumā no septiņiem līdz 13 gadiem bērni visvairāk traumējuši rokas, bet šo bērnu vidū reģistrētas arī galvas traumas un kājas traumas. Pusaudža vecumā vislielākais ir kāju traumu īpatsvars, un tas noteikti ir saistīts ar dažādām aktivitātēm, ārstu jau minētajiem dažādiem skrejriteņiem, tostarp elektroskrejriteņiem. Ir arī sportā gūtas traumas. Viens no vasaras traumu pieauguma izskaidrojumiem varētu būt siltais laiks, kad traumu skaits dubultojas, bet tas neizskaidro traumu būtisko pieaugumu attiecībā pret pagājušo gadu. Vēl viens iemesls šogad varētu būt arī Covid-19 apstākļi.
Aiz katras traumas ir bērns, bieži - vēl pavisam mazs, tāpēc Bērnu slimnīcas apkopotie dati nespēj atstāt nevienu vienaldzīgu.
“Bērns, viens gads, termisks pirmās pakāpes apdegums”. “Bērns, viens gads, noripoja no kāpnēm un guva galvas traumu pakausī un pieres daļā”. “Bērns, viens gads, aplējies ar karstu tēju, krūšu kurvja un vēdera apdegums”. “Bērns, pieci gadi, nokrita no koka un guva muguras traumu”. “Bērns, trīs gadi, apēda veļas pulvera kapsulu”. “Bērns, astoņi gadi, lecot no motocikla, apdedzināja kāju”. “Bērns, divi gadi, uzkrita skapis, traumēta galva un kāja”. “Bērns, divi gadi, elektrotrauma rokai”.
Četrdesmit procenti no visiem bērniem, kuri guvuši traumas, ir līdz septiņu gadu vecumā.
“Epizodiskas kampaņas nav devušas vēlamo rezultātu, un nākamais solis - ilgtermiņa bērnu drošības programmas izstrāde un realizācija nacionālā mērogā,” saka ārste Renāte Snipe, kurai pievienojas visi kolēģi Bērnu slimnīcā.
Mediķi uzsver un Veselības ministrija atbalsta viedokli, ka ir nepieciešams kas vairāk nekā atsevišķas kampaņas. Ja joprojām cieš zīdaiņi, kuri gūst traumas, vecāku nepieskatīti, vai bērni, kuri satraumējas, jo nelieto uz ielas drošības rīkus, tas nozīmē, ka iepriekšējām bērnu drošības kampaņām bijis vājš rezultāts.
Bērnu slimnīcas speciālisti un Veselības ministrijas pārstāvji vienojušies, ka ir nepieciešama visaptveroša bērnu drošības veicināšanas programma, kas tiktu realizēta visā Latvijā, iekļaujot gan bērnu, gan jauno ģimeņu, gan izglītības iestāžu, ģimenes ārstu un citu ar bērniem saistītu auditoriju. “Diemžēl joprojām liela daļa bērnu gūst traumas paredzamos un novēršamos apstākļos, un, lai bērnus pasargātu no traumām, kuras var ietekmēt viņu fizisko un mentālo veselību, mēs kopā ar Bērnu slimnīcas komandu īstenosim loģisku turpinājumu jau iepriekš uzsāktajām iniciatīvām, lai ar mērķtiecīgu, pierādījumos balstītu, kā arī ilgtermiņa kampaņu uzrunātu pašus bērnus, jauniešus un viņu vecākus, kā arī mainītu sabiedrības atbildības izjūtu,” saka veselības ministre Ilze Viņķele.
Pašlaik zināms, ka šai programmai viena no pirmajām daļām būs informētības līmeņa celšana. Šim mērķim būs pieejams Eiropas finansējums - aptuveni pusmiljons eiro. Veselības ministrija pašlaik strādā pie tā, lai konkursa kārtībā varētu izvēlēties programmas īstenotājus un pašu programmu sākt īstenot no nākamā gada. Jāizsaka cerība, ka tā nebūs kārtējā informatīvā kampaņa, ko cilvēki aizmirsīs līdz ar citu reklāmas kampaņu parādīšanos televīzijā un uz ielas.
Pie savas nākotnes stratēģijas, kurā viens no būtiskiem aspektiem būs arī bērnu drošība, strādā arī Bērnu slimnīca. “Mūsu nākotnes attīstības vīzija paredz slimnīcu bez robežām - tas nozīmē gan digitālus, attālinātus risinājumus palīdzības sniegšanā, gan zināšanu nodošanu visos līmeņos, lai nodrošinātu uz pierādījumiem balstītu, ērti pieejamu un personalizētu informāciju ikvienam - gan pusaudžiem, gan vecākiem, gan ģimenes ārstiem,” stāsta slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols. “Bērnu slimnīca aicina uz bērnu drošību raudzīties, saprotot, ka atbildība par bērniem ir ne tikai vienai ģimenei, bet sabiedrībai kopumā.”
