Pavasarī piedzīvotā ārkārtējā situācija vairākumā gadījumu ir pasliktinājusi respondentu kopējo labsajūtu, secināts Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) Cilvēka ģeogrāfijas katedras pētnieku veiktajā pētījumā. Turpinoties pandēmijai, 2/3 aptaujāto ir gatavas ievērot piesardzības pasākumus un vajadzības gadījumā pašizolēties. Pārējie, kā var spriest pēc sniegtajām atbildēm, visticamāk, ir neziņā par turpmāko rīcību.
Pētot epidemioloģiskās drošības pasākumu ietekmi uz iedzīvotājiem un viņu paradumu maiņu ārkārtējās situācijas laikā, LU ĢZZF Cilvēka ģeogrāfijas katedras pētnieki secināja, ka 40% Latvijas iedzīvotāju koronavīrusa draudus vērtē kā augstus un jo īpaši pasaules mērogā (tā domā trešdaļa respondentu). Vērtējot situāciju Latvijā, pašvaldībās, ģimenēs un attiecībā uz sevi, šie draudi tiek vērtēti kā nebūtiski. Proti, puse respondentu draudus savā ģimenē un sev pašiem saskata kā mazus.
“Respondentu vērtējumā Latvijas valdības veiktie pasākumi bijuši laicīgi un lēmumi efektīvi, un sniegtā informācija bijusi iedzīvotājiem saprotama. Atzinīgi tika novērtēti medicīnas pakalpojumu sniedzēji valstī. Vispretrunīgāk tika vērtēta izglītības pakalpojumu sniedzēju gatavība un efektivitāte ārkārtējās situācijas laikā. Apmēram trešdaļa respondentu pauda uzskatu, ka izglītības pakalpojumu sniedzēji nebija īsti sagatavoti ārkārtējai situācijai. Apmēram tikpat uzskata, ka izglītības iestādes laika gaitā spējušas piemēroties esošajai situācijai. Tāpat jāņem vērā gan tālmācības tehniskais nodrošinājumus, konkrētās izglītības pakalpojumu sniedzēja spēja pielāgoties situācijai, gan arī ģimeņu, kurās bijuši pirmsskolas vai skolas vecuma bērni, spēja pielāgoties attālināto mācību procesam,” Neatkarīgajai atklāj šī pētījuma autore ‒ LU ĢZZF profesore Zaiga Krišjāne.
Arī pašvaldību darbu iedzīvotāju ikdienas dzīves sakārtošanā ārkārtas situācijas laikā respondenti novērtēja augstu. Tāpat atzinīgi tika novērtēti privātā sektora pakalpojumu sniedzēji, proti, tirdzniecības iestāžu gatavība piemēroties ārkārtējās situācijas apstākļiem, nodrošinot iedzīvotājus ar nepieciešamajām precēm.
Pētot izmaiņas iedzīvotāju paradumos ārkārtējās situācijas laikā, pētnieki secināja, ka vislielākās izmaiņas bija vērojamas kultūras un sabiedrisko pasākumu, restorānu un citus sabiedrisko vietu apmeklēšanā, jo tas ļoti lielā mērā ietekmēja gandrīz 70% respondentu. Ceļošanas aizliegumi un ierobežojumi ietekmējuši vismaz pusi respondentu. Vairumam nācās pārcelt vai atcelt ieplānotos braucienus. Ceļojumu aizliegumu ieviešana pilsētas iedzīvotājus ietekmēja vairāk nekā lauku iedzīvotājus un sievietes vairāk nekā vīriešus.
Tāpat izmaiņas skāra gan pārtikas, gan apģērbu iepirkšanas paradumus. “Sākoties ārkārtējai situācijai, daļa iedzīvotāju pirkumus uzsāka veikt internetā, cenšoties izvairīties no tieša kontakta ar pārdevēju, uz lielveikaliem devās retāk, veikalos ievēroja sociālo distancēšanos,” stāsta LU ĢZZF Ģeogrāfijas nodaļas Cilvēka ģeogrāfijas katedras vadošā pētniece Elīna Apsīte-Beriņa.
Restorānu, bāru, kā arī dažādu kultūras pasākumu apmeklēšanas paradumu maiņu biežāk novēroja Rīgas reģiona iedzīvotājiem. Atklājās, ka iespēja nodarboties ar sporta aktivitātēm iekštelpās īpaši ietekmējis sievietes, Rīgas reģiona iedzīvotājus, kā arī jaunus cilvēkus vecumā no 25-34 gadiem.
.
Diemžēl pētnieki arī secināja, ka vairumā gadījumu ārkārtējā situācija ir negatīvi ietekmējusi respondentu kopējo labsajūtu. Visbūtiskākās izmaiņas bija saistītas ar darba režīmu, kā arī ar nespēju rast līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi. Ar tādām veselības problēmām kā miega traucējumi un trauksme saskārās tie respondenti, kuriem ir hroniskas saslimšanas, kā arī gados vecāki cilvēki. Izteikta vientulības sajūta bija novērojama tiem respondentiem, kuri mājsaimniecībās dzīvo vieni, kā arī nestrādājošiem pensionāriem un studentiem.
Pētījuma rezultāti parāda, ka strādājošiem prioritāras šķiet trīs darba formas, proti, pilns darba laiks attālināti, pilna laika darbs, esot darba vietā, kā arī iespēja strādāt nepilna laika darbu gan attālināti, gan esot darba vietā. Šīs darba formas būtu piemērotākās daļai strādājošo, ja gadījumā tiktu ieviests atkārtots ārkārtas stāvoklis. Kā mazāk piemērotas iespējas epidemioloģisko pasākumu laikā tika minētas noteikta darba izpilde uz autora līguma vai uzņēmumu līguma pamata, darba organizēšana plūsmās, kā arī darba formas, kas saistās ar neregulāru jeb gadījuma darbu izpildi.
Pētījuma veikšanas brīdī - 2020.gada aprīlī bija grūti paredzēt, vai Latvijā ārkārtējais stāvoklis tiks ieviests atkārtoti. Pētnieki, jautājot respondentiem par šādu iespēju, uzzināja, ka, pandēmijai turpinoties, tikai 2/3 no aptaujātajiem ievēros valstī norādītos epidemioloģiskos piesardzības pasākumus un vajadzības gadījumā pašizolēsies. 30% respondentu atzina, ka gadījumā, ja pandēmija turpināsies, viņi nezinās, ko darīs, un atzīst, ka visdrīzāk savā ikdienā neko nemainīs. 10% aptaujas dalībnieku norādīja, ka šādā situācijā pārcelsies uz dzīvi laukos vai ārzemēs, kā arī meklēs citu nodarbošanos.
Šis pētījums veikts valsts pētījumu programmas projekta “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem” un pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta projekta “Latvija kā eskalators: internacionalizācija, jauniešu sniegums darba tirgū, reģionālā un cilvēku kapitāla nelīdzsvarotība Latvijā” ietvaros, aptaujājot 1473 respondentus, no kuriem 49% ir vīrieši un 51% sievietes. Aptaujā piedalījās respondenti no 18 līdz 64 gadiem. Vairums respondentu bija vecumā no 35 līdz 54 gadiem. 1065 respondenti par savu dzīvesvietu bija norādījuši pilsētu, 408 respondenti kā savu dzīvesvietu bija norādījuši laukus. No visiem respondentiem 1156 ir nodarbinātie, pārējie ir darba meklējumos, studē vai saņem pensiju.
Ar pilnu pētījumu var iepazīties šeit.
