„Mūsu valdībai un fanātiskajiem panikas cēlājiem Pasaules veselības organizācijas (PVO) dokumenti būtu jālasa, lietojot smadzenes. Bet viņi lasa PVO dokumentus burtiski, rada drausmīgus ierobežojumus bērniem mācīties, slimniekiem – ārstēties, ražotājiem – eksportēt, bet pārējiem cilvēkiem – domāt. Visiem ir jānotic valdības hipohondriķiem un jāvelk maskas, it kā mums būtu jāiespiežas pārpildītā Honkongas metro vai Indijas starppilsētu vilciena vagonā,” spriež ārsts Pēteris Apinis. Šodien intervija ar viņu.
Valdīkļi beidzot ir ķērušās tev klāt, viņi sāk tevi nievāt un zākāt.
Kā tu to domā?
Patiesības ministrija „Re:Baltica” tavus tekstus ir izanalizējusi un atradusi, ka tu melo.
„Re:Baltica” ir mana reklāmas aģentūra, kas mani popularizē. Tie, kuri nebija lasījuši manus rakstus, beidzot tos izlasīja. Mani raksti un raidījumi, pateicoties „Re:Baltica”, beidzot kārtīgi sasniedz savu auditoriju. Un kas svarīgi - „Re:Baltica” mani reklamē bez maksas. Būtu mēs pieslēguši tās meitenes laikus, būtu vinnējuši Rīgas vēlēšanas, Viktors Valainis šobrīd sēdētu Rīgas mēra krēslā un mēģinātu saprast, ko ar to bankrotējušo uzņēmumu iesākt.
Skaidrs par Rīgu, bet tu mums pasaki godīgi: tas vīruss eksistē vai ne?
Koronavīruss eksistē, un šādi vīrusi sugu barjeru (no dzīvnieka uz cilvēku un atpakaļ) pārvar regulāri. Citi ir bīstamāki, citi mazāk bīstami. Esmu lasījis ļoti autoritatīvu virusologu apgalvojumus, ka koronavīrusi no citām dzīvnieku sugām cilvēkus sasnieguši allaž un itin bieži radījuši lokālas epidēmijas jau gadsimtiem ilgi. Pēc tam viņi pašlimitējušies, gluži tāpat kā pašlimitējās un izzuda SARS-Cov-1. Cilvēki šos vīrusus neatklāja, jo vīrusu pasaulē ir miljoniem, bet katra cilvēka viroms (vīrusu kopums, kas „dzīvo” cilvēkā) ir vismaz 300 vīrusu. Un cits aspekts - agrāk pasaule nebija tik saistīta un integrēta, ka vīrusus īsā laikposmā var izplatīt pa visu zemeslodi. Agrāk vīruss uzreiz nebija globāla problēma. Vēsture zina itin daudz stāstu, kad kādā vietā, reģionā, valstī savulaik cilvēki baisi slimojuši un miruši no kādas kaites.
Vai tu gribi teikt, ka mēs jau agrāk esam ar koronavīrusiem slimojuši?
Vismaz četri koronavīrusi nav pašlimitējušies. Pirms 2003. gada bija atklāti divi cilvēku koronavīrusi: alfa - koronavīruss HcoV-229E un beta - koronavīruss HcoV-OC43. 2004. gadā Nīderlandē tika reģistrēts pirmais HcoV-NL63 gadījums, bet 2005. gadā Honkongā pirmais HCoV-HKU1 pacients.
Cilvēkos šie četri koronavīrusi izraisa aptuveni 15% no parastās saaukstēšanās gadījumiem. Lielākajā daļā gadījumu slimība norit vieglā formā ar iesnām un augšējo elpceļu iekaisumu. Dažos gadījumos šie vīrusi var izraisīt smagu slimību, galvenokārt veciem cilvēkiem. Katrā ziņā koronavīrusu pārslimošana izveido cilvēkā antivielas, bet tās, jādomā, krusteniski mūs aizsargā arī pret SARS-CoV-2.
Viena no teorijām apgalvo, ka Austrumeiropas cilvēki itin viegli pārslimo Covid-19 tādēļ, ka jau ir slimojuši ar šiem četriem koronavīrusiem, vai jau iepriekš pārslimojuši kādu koronavīrusu, kas pašlimitējies, pirms zinātnieki to pamanīja.
Vai Covid-19 izraisošais vīruss arī pašlimitēsies?
Ir daudz pretrunīgu viedokļu pasaules izcilāko virusologu un infektologu vidū, tāpēc pareizo atbildi nezinu. Daudzi prominenti prāti apgalvo, ka - jā, pašlimitēsies un pazudīs dažu gadu laikā, citi saka nē, turklāt mutāciju ceļā mainīsies, un divām trešdaļām zemeslodes iedzīvotāju nāksies to pārslimot. Es spēju noticēt viedoklim, ka vīruss vairs nav tik bīstams un neizraisa tik smagu slimību, jo uzskata mūs par savām mājām un nav ieinteresēts sagraut savas mājas, proti, cilvēku nonāvēt. Pat ļoti prominenti eksperti šodien piekrīt, ka mirstība no SARS-CoV-2 bija un vēl joprojām ir pārspīlēta, un realitātē ir zemāka par mirstību no gripas, proti - 0,14%. Lielākajā daļā iedzīvotāju vīruss neizraisa nekādus simptomus, kaut literatūrā šie skaitļi variē no 20% līdz 95%. Mūsu zināšanas vēl ir diezgan fragmentāras un balstās uz veterinārmedicīnas pieredzi.
Tu asi iestājies pret valdības lēmumu aizliegt Rīgas maratonu.
Mani ļoti pārsteidza ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš pēkšņi kļuva par cīnītāju pret ļaužu pulcēšanos. Ja pareizi atceros, vēl pirms divām nedēļām viņš jūsmoja par ielu gājieniem Minskā ar simtiem tūkstošu demonstrantu. Ielu gājienā cilvēku ir daudzkārt tuvāk cits citam nekā maratonu skrienot un pat pulcējoties startam (10 minūtes - maksimums). Man jāpaskaidro Rinkēviča kungam, ka vīrusam nav robežu un ka vismaz par Latvijas - Baltkrievijas robežstabiem vīruss nav informēts. Ja jau pulcēšanās ārā būtu tik infekciju raisoša, Vācija būtu izmirusi pēc Berlīnes protestiem, bet ASV - pēc demonstrācijām un grautiņiem „rasu nevienlīdzības mazināšanai”.
Bet pret maratonu nobalsoja valdība, nevis tikai Rinkēvičs.
Mūsu ministru prezidents, izskatās, ir hipohondriķis, tādēļ viņš būtu jātur pastāvīgā karantīnā līdz 2022. gada oktobrim. Visiem tas nāktu par labu, un ceru, ekonomika valstī atlabtu. Valdības lēmums aizliegt maratonu bija vienkārši ļaunprātība un tautas veselības graušana. Mani iepriecināja Ilga Šuplinska un Ilze Viņķele ar skaidru sapratni par to, ka sports nozīmē ne tikai fizisko, bet arī mentālo veselību, kā arī izglītību.
Kādēļ tu tik ļoti iestājies par sportu?
Sports ir nācijas veselības pamats. Lai no pacientiem attālinātu vēzi un infarktu, mans pienākums ir katram savam pacientam likt trenēties un sportot. Sākot no rītdienas - katru dienu. Kustības un sports rada laimes izjūtu tikai tiem, kas paši piedalās sacensībās. Sportojot izdalās virkne ķīmiski aktīvu vielu, kas ietekmē smadzeņu darbību. Intensīvas sporta slodzes laikā cilvēka smadzenēs izdalās endorfīni. Tie, kas sporta sacensībās piedalās siltajās čībās pie televizora, pozitīvās emocijas lielākoties spiesti iegūt ar alkohola līdzestību. Tādēļ mūsu valdība pazemina alkohola akcīzi un atļauj to tirgot internetā. Kustības uzlabo imūnsistēmas aktivitāti, samazina saslimstību ar elpošanas un gremošanas slimībām, bet - kas būtiski - samazina krūšu vēža, kuņģa vēža un resnās zarnas vēža iespēju. Un tas ir ar ļoti nopietniem pētījumiem pierādīts.
Tu esi Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis.
Mani tur ievēlēja, lai būtu kāds, kas aizstāv tautas sportu un bērnu sportu. Stājoties amatā, es apsolīju uz olimpiskajām spēlēm nebraukt, bet plāno sporta finansējuma deķīti vilkt tautas sporta virzienā. Mans mērķis ir viena sporta jeb fiziskās kultūras stunda katram bērnam skolā katru dienu. Te man ir Olimpiskās komitejas prezidenta Žorža Tikmera atbalsts. Viņš ir aizairējis līdz olimpiskai sudraba medaļai un zina, ka dižus sportistus var atrast un olimpiskās medaļas valstij var izcīnīt, ja sporto visi bērni vai vismaz iespējami daudz bērnu. Olimpiskajā komitejā pieņēmām stratēģiju: mums jāpanāk, ka 2030. gadā 50% Latvijas iedzīvotāju nodarbojas ar sportu. Šobrīd tie ir 17%. Minimālais apjoms ir Pasaules veselības organizācijas (PVO) ieteiktais - piecas reizes nedēļā vismaz pusstundu, neskaitot iesildīšanos un atsildīšanos.
Runājot par PVO... Vai šīs organizācijas ieteikumos ir manāmas muļķības par koronavīrusu?
Domāju, ka valdībai un fanātiskajiem panikas cēlājiem PVO dokumenti būtu jālasa, lietojot smadzenes. PVO saka - ar vīrusu var inficēties telpās, atrodoties tuvāk par vienu metru un 80 centimetriem, seju pret seju ne mazāk kā 15 minūtes. Tur nav neviena vārda par to, ka var inficēties, skrienot pa Brīvības ielu. Būtiskā problēma ar PVO ir tā, ka viņiem ir jārada viens dokuments visām valstīm. Bet pasaule nav vienādi apdzīvota. Pirmkārt, ir atšķirības starp pilsētu un laukiem.
Visvairāk iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru dzīvo Kairā - 153 606 cilvēki. Ņujorkā dzīvo 38 242 un Mehiko - 31 598 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru. Jāpiebilst, ka gan Ņujorkā un Honkongā, gan Šanhajā un Pekinā, gan Mehiko un Mumbajā pilsētas centrā iedzīvotāju blīvums tāpat pārsniedz 100 tūkstošus uz vienu kvadrātkilometru. Rīgā dzīvo 627 487 iedzīvotāju 304 kvadrātkilometru platībā, tātad 2064 tūkstoši iedzīvotāju uz kvadrātkilometru. Ir taču neliela atšķirība, vai ne? Tas ir blīvums pilsētās. Ko rāda cilvēku blīvums valstīs?
Mongolijā uz kvadrātkilometru dzīvo 2 iedzīvotāji, Austrālijā - 3, Kanādā - 4, Krievijā - 9, Honkongā - 6732, Singapūrā - 7796, Monako - 18 960, Makao - 20 027. Latvijā dzīvo 1,92 miljoni iedzīvotāju (tie ir 2019. gada oficiālie dati) uz 64 589 kvadrātkilometriem, kas nozīmē aptuveni 29 iedzīvotājus uz kvadrātkilometru.
Pasaules Veselības organizācijai tad nu atliek gatavot vienu dokumentu, un viņi gatavo to Kairai, Makao un Mumbajai, nevis Mongolijai vai Latgalei. Bet mūsu valsts varas pārstāvji lasa šo dokumentu burtiski, rada drausmīgus ierobežojumus bērniem mācīties, slimniekiem - ārstēties, ražotājiem - eksportēt, bet pārējiem cilvēkiem - domāt. Visiem ir jānotic valdības hipohondriķiem un jāvelk maskas, it kā mums būtu jāiespiežas pārpildītā Honkongas metro vai Indijas starppilsētu vilciena vagonā.
Bet kāpēc visa pasaule, tostarp Latvijas iedzīvotāji, tic valdību, preses un sociālo tīklu apgalvojumiem un krīt panikā?
Es neesmu sazvērestības teoriju cienītājs, bet man vienmēr patīk padomāt - kam tas ir izdevīgi? Nesen ieskatījos Blumberga biljonāru indeksā. Mēs taču zinām, ka visā pasaulē apgrozījums un kopprodukts krities par vismaz 10%, cilvēki kļuvuši ievērojami nabagāki. Bet ne visi - desmit pasaules turīgāko cilvēku bagātības vērtība 1. oktobrī sasniegusi 990,7 miljardus ASV dolāru - no biljonāru saraksta 10 bagātākajiem cilvēkiem pasaulē astoņi šogad kļuvuši ievērojami bagātāki - kopējā desmit turīgāko cilvēku bagātība šogad pieaugusi par 221,87 miljardiem ASV dolāru.
Džefs Bezoss, „Amazon” īpašnieks, šogad ir kļuvis par 78,68 miljardiem ASV dolāru bagātāks, tas ir - viņš kļuvis bagātāks vairāk nekā par sešiem Latvijas budžetiem. Ievērojami savu bagātību šogad vairojuši Bils Geitss un Stīvs Balmers ar „Microsoft”, Marks Zakerbergs ar „Facebook”, Lerijs Peidžs ar „Google”, Lerijs Elisons ar „Oracle”. Visi nosauktie ir saistīti ar IT tehnoloģijām. Iespējams, ka globālo histēriju dēļ pandēmijas ir radījis mākslīgais intelekts, jo cilvēkam pašam nebūtu viegli projektēt tik grandiozu panikas kampaņu nu jau vairāk nekā pusgada laikā.
Katrā ziņā 2020. gada pandēmija ekonomiski ir raksturojama šādi - nabagie kļuva nabagāki, vidusslānis nabagāks, nenozīmīgie ražošanas un tirdzniecības miljonāri cieta zaudējumus, ko daļēji kompensēja valdības uz iedzīvotāju rēķina, bet superbagātnieki kļuva ievērojami bagātāki.
Gribi teikt, ka šādas panikas turpmāk būs regulāras?
Nē, viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Globālais bizness jau ir trenējis cilvēku smadzenes un gatavojis mūs šai pandēmijai: 2001. gadā mums bija C hepatīts, tā vēl joprojām ir bīstama slimība, bet neesmu dzirdējis Jāni Reiru sakām, ka būtu jādod vairāk naudas šīs slimības ārstēšanai. 2003. gadā mums bija priona izsaukta sūkļveida encefalopātija jeb Kreicfelda-Jakoba slimība, Anglijā izkāva simttūkstoš govju, panika bija baisa. 2005. gadā mūs sasniedza SARS, kurš bija pasaules ziņu virsrakstos, bet tad pašlimitējās, 2007. gadā pasaule tika biedēta ar putnu gripu, 2009. gadā ar cūku gripu, par godu Riodežaneiro olimpiādei visa pasaule tika baidīta ar Zika vīrusu, kuru joprojām arī šodien pārnēsā odi, bet par vīrusu vairs neviens neuztraucas. Protams vēl var atcerēties cīņu ar Ebolas vīrusu, kas ir problēma endēmiskā rajonā. Neizgriez, lūdzu, laukā manus turpmākos vārdus - nākamo pandēmiju mēs „spēlēsim” 2023. gadā.
Pilnīgi iespējams, ka šīs pandēmijas plānotāji ir pārrēķinājušies, un tagad būs pārāk noturīga institucionālā un publiskā atmiņa, lai nākamo pandēmiju noorganizētu pēc gada...
Tad no Covid-19 nevajag baidīties?
Nevajag baidīties, bet vajag sevi sargāt un būt gatavam šo vīrusa infekciju pārslimot iespējami bezsimptomātiski vai vieglā formā.
Termins „bezsimptomātiski” mulsina daudzus, jo slimība tomēr ir organisma disfunkcija, kas izpaužas simptomos.
Ir dažādi varianti: cilvēks var būt gan vienkārši vīrusu nēsātājs, gan arī viņam var būt virēmija, pašsajūtai saglabājoties labai. Turpināšu par Covid-19. Principi paliek iepriekšējie - distancēties, mazgāt rokas, iet ārā no telpām un nepalikt mājās, skriet - varbūt ne uzreiz maratonu, bet sev pieņemamu distanci vislabāk mežā vai gar jūru, veicināt imunitāti ar D vitamīnu, ar cinku, kā arī ar saknēm un dārzeņiem uzturā, ārstēt savas hroniskās slimības, labticīgi lietojot ārsta izrakstītos medikamentus. Galvenais - mīlēt savu ģimenes ārstu.
Bet kā ir ar vakcīnu? To taču sola ļoti karsti un daudz.
Tas ir atsevišķas intervijas apjoma temats. Īsumā tā - vakcīna būs, taču nepietiekami pārbaudīta. Par vakcīnas izstrādāto antivielu noturību mēs varēsim pārliecināties pēc kādiem pieciem gadiem. Bērniem un grūtniecēm vakcinēties - kategoriski NĒ. Mazkustīgiem vecāka gadagājuma ļaudīm ar lieko svaru un ar trim četrām hroniskām slimībām un pazeminātu imunitāti es ieteikšu vakcinēties.
