Covid-19 dēļ noteiktās ārkārtas situācijas laikā samazinājās onkoloģisko pacientu plūsma uz ārstniecības iestādēm, lai gan ne zaļais koridors, ne vēža ārstēšana nebija nedz apturēta, nedz ierobežota, pamanījusi Veselības ministrija. Valdībai ir steidzami jāzvana lielais trauksmes zvans, jo mums ir bažas, ka pēc gada mēs iegūsim daudz vairāk pacientu vēža vēlīnajās stadijās, kuri nebūs saņēmuši veselības aprūpi laikus, sarunā ar Neatkarīgo uzsver krūts vēža pacientu biedrības “Vita” vadītāja Irina Januma.
Savukārt onkologi ir uztraukti par faktu, ka nākamgad onkoloģisko slimību ārstēšanai nebūs neviena papildu eiro. “Latvija ir viena no valstīm, kurai pat nav efektīva plāna cīņai ar šo slimību,” secina onkologi un onkologi ķīmijterapeiti.
Redz, ka pacienti nesaņem aprūpi
Veselības ministre Ilze Viņķele intervijā Neatkarīgajai, runājot par Covid-19 ietekmi uz veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā, norādīja, ka pašlaik vēl ir vairākas lietas, kuras līdz galam nav saprastas, un kā piemēru minēja veselības aprūpi onkoloģijas pacientiem. “Ierobežojumi veselības aprūpes saņemšanā neattiecās uz onkoloģijas pacientiem, tomēr būtiski ir samazinājusies pacientu plūsma, un tā nav atjaunojusies arī šobrīd,” sacīja ministre. I. Viņķele uzsvēra, ka ministrija un Nacionālais veselības dienests pēta šo situāciju, tomēr ir problēma ar datu apkopošanu. “Mēs pētām šo situāciju, bet mums diemžēl valstī nav tāda sabiedrības veselības institūta, kas šos jautājumus pētītu un analizētu pacientu vajadzības, rīcību un nesaņemto veselības aprūpi Covid-19 dēļ, un tur mums ļoti noderētu speciālistu, ekspertu viedoklis, pilnvērtīgi apkopoti dati un datu analīze,” sprieda ministre.
Zaļais koridors apstājās
Krūts vēža pacientu biedrības “Vita” vadītāja Irina Januma apstiprina Veselības ministrijas secināto, tomēr sagaida ko vairāk par šādiem secinājumiem. “Zaļais koridors gandrīz praktiski apstājās, jo cilvēki ierobežojumu un arī baiļu dēļ nevērsās pie ārstiem,” saka Irina Januma. “Vēzis ir ļoti viltīga slimība, tai sākotnēji nav nekādu simptomu un to nevar pamanīt. Tāpēc situācijā, kad zaļais koridors apstājās, liela daļa pacientu netika pārbaudīti un nesaņēma veselības aprūpi, savlaicīgus izmeklējumus un konsultācijas.
Mums visiem kopā ir jāzvana lielais zvans, jo pēc gada mēs, iespējams, iegūsim lielāku to pacientu īpatsvaru, kuriem onkoloģiska slimība tiks atklāta diemžēl novēloti, tas ir, trešajā vai ceturtajā stadijā.”
Pacientu organizācija uzskata, ka Veselības ministrijai ir jāpārskata visi šāgada izdevumi veselības aprūpei un ikviens ietaupījums ir jānovirza pacientu plūsmas atjaunošanai, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšanai un zāļu apmaksai. “Domāju, ja pacientu skaits samazinājās, iespējams, ir radies ietaupījums, arī tas ir jānovirza pacientu ārstēšanai,” ir pārliecināta Irina Januma. Kā vienu no lielākajām problēmām I. Januma nosauc vēža reģistra trūkumu. “Esam aktualizējuši šo jautājumu jau vairākkārt, tomēr joprojām šāda reģistra nav, tāpat joprojām pat nav datu par onkoloģiskajiem pacientiem. Tad ir jāuzdod jautājums, vai šī reforma datu apkopošanā bija nepieciešama?”
Par pacientu interesēm iestājas arī onkologi. Latvijas Onkologu asociācija un Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija vēstulē Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam, Finanšu un Veselības ministrijai prasa 2021. gada valsts budžetā iekļaut un atbalstīt finansējumu vairāk nekā 40 miljonu eiro apmērā onkoloģijas jomai. Šis palielinājums ir nepieciešams inovatīvām zālēm, biomarķieru noteikšanai, komplicētiem diagnostikas izmeklējumiem un iekārtām, retām un sarežģītām, tostarp rekonstruktīvām operācijām. “Latvija ir viena no trim Eiropas valstīm, kurās onkoloģija joprojām nav noteikta par prioritāti un nav izveidots vienots onkoloģiskās palīdzības tīkls valstī ar starptautiski atkreditētu centru,” norāda Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis. Vēža skrīninga programmas Latvijā neatbilst Eiropas noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. Latvija ir viena no valstīm, kurai nav efektīva plāna cīņai ar šo slimību, lai gan onkoloģiskās slimības, ņemot vērā lielo vēža pacientu skaitu, nevar uzskatīt par vienkāršām slimībām, tā, pēc onkologu domām, ir sociāla un tautsaimnieciska problēma, kurai ir tieša un ļoti būtiska ietekme uz valsts ekonomiku. Eksperti pamanījuši, ka Latvijā notiek aktīvas diskusijas par darbaspēka ievešanu, Latvija īsteno dažādas programmas par atsevišķu grupu iekļaušanu sabiedrībā un darba tirgū, bet vai nav lietderīgi ieguldīt līdzekļus ļaundabīgo audzēju agrīnā diagnostikā un onkoloģisko pacientu efektīvā ārstēšanā, lai iespēju robežās novērstu slimības attīstību, sekmīgi to ārstētu un cilvēki atgrieztos darba tirgū.
Ārstu organizācijas norāda, ka ārstniecības personu atalgojums ir svarīgs, bet tikpat svarīga ir kopējā veselības aprūpes infrastruktūra, tehnoloģijas, medikamenti.
Vēža pacientu biedrība “Onkoalianse” vēstulē Veselības ministrijai un Eiropas Komisijai Latvijas onkoloģisko pacientu vārdā uzsver vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz vēža ārstēšanu Eiropas Savienībā visā slimības gaitā. “Onkoalianses” dibinātāja Olga Valciņa uzsvēra, ka Latvijas vēža pacienti vēlas tikt ārstēti tādā pašā līmenī kā pacienti Igaunijā, Lietuvā, Vācijā vai Francijā, tieši tāpēc alianse aicina Eiropā īpaši pievērsties nevienlīdzības mazināšanai, veidojot vienotas ārstēšanas vadlīnijas, kvalitātes kritērijus un prasības, tostarp izstrādājot papildu atbalsta un konsultatīvos mehānismus un nodrošinot, ka visās dalībvalstīs tiek izpildītas vismaz minimālās prasības.
