Mediķu atalgojuma palielinājumam nākamgad un “parāda” atdošanai par šajā gadā neizmaksāto algu pielikumu nepieciešami 211 miljoni eiro, aprēķinājusi Veselības ministrija. Tas ir par aptuveni 30 miljoniem mazāk, nekā nākamgad mediķu algām ir gatava piešķirt Finanšu ministrija un valdība.
Turklāt politiskajā retorikā - kā jau tas pienākas budžeta veidošanas sarunām - parādījies jauns “piedāvājums” - aicinājums mediķiem padalīties, proti, vienoties par mazāku algu kāpumu tā, lai kāds miljons eiro paliktu arī citām veselības nozares vajadzībām. “Situācija ir tāda, ka mediķiem, ja valdība piešķir visu likumā noteikto saistību izpildei paredzēto finansējumu, būs viss, bet pacientiem nulle,” intervijā Neatkarīgajai saka veselības ministre Ilze Viņķele. Faktiski tas ir aicinājums mediķiem piekrist mazākam atalgojuma kāpumam. Vai tas ir pareizais veids, kā risināt valsts budžeta jautājumus, proti, zināmā mērā atbildību uzliekot uz ārstu un māsu pleciem, un vai mediķi tam piekritīs, parādīs šī nedēļa.
Veselības ministrija apkopojusi medicīnas jomas prioritātēm nepieciešamo papildu finansējumu nākamajam, 2021. gadam, un kopumā tas ir visai iespaidīgs. Četri simti astoņdesmit miljoni eiro ir vajadzīgi papildus veselības nozarei nākamgad. Lielākā summa - 211,5 miljoni eiro - ir nepieciešami tieši ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai.
“Mūsu pieprasījums ir 211 miljoni eiro tieši mediķu algām, ietverot šajā gadā neiedoto un nākamgad nepieciešamo, un tas ir vairāk, nekā ierakstīts Veselības aprūpes nozares finansēšanas likumā,” sarunā ar Neatkarīgo saka veselības ministre Ilze Viņķele. Veselības ministrija aprēķinājusi, cik naudas ir nepieciešams, lai mediķu algas palielinātu, atdodot, teiksim tā - parādu, jo 2020. gadā solījums līdz galam netika izpildīts un mediķu algas tika palielinātas daļēji.
Tomēr, kā zināms, Finanšu ministrija budžeta sarunās paziņojusi, ka veselības nozare var pretendēt uz aptuveni 183 miljoniem eiro - jo tieši tik ir nepieciešams algu palielinājumam un tieši tik naudas papildus vispār ir pieejams. Veselības ministre to apstiprina, norādot, ka dokumenta veselības sadaļā ir ieraksts - “likumā noteikto prasību izpildei atalgojuma palielināšanai”. Tomēr situācija izveidojusies tāda, ka mediķiem, ja valdība piešķir visu likumā noteikto saistību izpildei paredzēto finansējumu, “būs viss, bet pacientiem nulle”, ar nožēlu saka Ilze Viņķele.
Uz jautājumu, kādi tad ir varianti situācijas risinājumam, lai gan mediķi saņemtu sen gaidīto algu pielikumu, gan paplašinātos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kompensējamo zāļu saraksts, ministre pauda viedokli: risinājums būtu, ja mediķi “solidāri dalītos”. “Administratīvi mēs to nevaram izdarīt, tikai tādā gadījumā, ja mediķu saime pati piekristu šādam risinājumam,” teica ministre. Tas nozīmētu samazināt prasību apmēru, tātad algu pieauguma procentus. No Veselības ministrijas aprēķiniem par nākamā gada atalgojuma pieaugumu izriet, ka saruna par cita veida atalgojuma pieaugumu reāli ir iespējama, pat ja mediķi tikai nedaudz piekāptos prasībās un nedaudz samazinātu iespējamo procentuālo pieaugumu.
Bez mediķu algu palielinājuma prioritāšu sarakstā otra lielākā prioritāte ir saistīta ar veselības nozares stiprināšanu Covid-19 apstākļos. Tam nākamgad vajadzīgi 183,5 miljoni eiro. Veselības ministrijā Neatkarīgajai stāsta, ka pasākumi tiks apkopoti ziņojumā, bet jau pašlaik ir zināms, ka nauda būs vajadzīga tādiem pasākumiem kā: efektīva un noturīga epidemioloģiskā dienesta attīstīšana; veselības nozares noturība, kur iekļauts, piemēram, tāds pasākums kā pietiekama intensīvās, reanimācijas un infekcijas gultu skaita nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs, laboratorijas dienesta stiprināšana un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas tarifu pārrēķins. Šis ziņojums vēl nav publiskots.
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai nākamgad nepieciešami 36,5 miljoni eiro, bet kompensējamiem medikamentiem ‒ 40 miljoni eiro. Visi pasākumi veselības nozarei ir ļoti būtiski. Piemēram, par veselības pakalpojumu tarifiem - tie jāpalielina, jo neviens tarifs valsts finansētajā veselības aprūpē vairs neatbilst realitātei. “Turklāt demotivējoši un degradējoši ir tas, ka speciālisti strādājuši un pārrēķinājuši šos tarifus, ieguldot darbu un laiku, bet nauda tam pagājušajā gadā papildus nebija,” saka Ilze Viņķele. Tāpat būtiski papildu naudu piešķirt arī kompensējamiem medikamentiem, lai iekļautu jaunas zāles valsts apmaksāto sarakstā, kā arī būtiski ir turpināt psihiatriskās veselības programmu.
Veselības ministres piedāvājums ir pieņemt situāciju tādu, kāda tā ir, un, ja papildus pieejamā nauda nākamgad ir tikai šie nosauktie ap 180 miljoni algām, diskutēt par to sadali. “Retorika, ka ir “nepareizs diskusijas ietvars un ir jāprasa vairāk” neiztur kritiku, jo
šīs nav bļaušanas sacensības. Ja ar bļaušanu varētu izbļaut vairāk, tad veselība sen jau peldētos naudā un būtu apzeltīta,”
ministre neskopojas ar tēlainiem salīdzinājumiem.
Ilze Viņķele Neatkarīgajai saka, ka diemžēl tā ir laika tērēšana ‒ rezonēt par to, vai pieejamā finansējuma rāmi var paplašināt, jo kopumā esošajā situācijā tas nemaz neesot slikts piedāvājums. “Tagad ir jautājums, vai nozare ir spējīga dalīties,” saka ministre, kurai jau bijušas sarunas ar trim mediķu organizācijām - Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju.
