Juris Lācis: Covid-19 slimnīcai neļauj zaudēt piesardzību

Par līdzšinējo pieredzi Covid-19 ierobežošanā un citām aktualitātēm veselības aprūpē intervija ar Ziemeļkurzemes reģionālās Ventspils slimnīcas valdes priekšsēdētāju Juri Lāci.

Jau kopš pagājušā decembra Latvijā un visā pasaulē aktuāla ir Covid-19 ierobežošana. Kā, uzzinot par pandēmijas sākumu Latvijā, kad nebija vēl pilnvērtīgi izstrādātas PVO, SPKC un Veselības ministrijas vadlīnijas, rīkojās Ventspils slimnīca?

Gribu uzsvērt, ka pandēmijas sākumā Ventspils pašvaldība un slimnīca ātri noreaģēja un veica virkni pasākumu, lai sagatavotos lielai pacientu plūsmai. Man nav informācijas, vai vēl kāda reģionālā slimnīca bija tik labi sagatavojusies straujam pacientu skaita pieaugumam, kā tas tika noorganizēts Ventspilī. Sadarbībā ar Ventspils pašvaldību bijušās sākumskolas ēkā Brīvības ielā 15, kura bija atbrīvota, lai veiktu tās rekonstrukciju, izveidojām papildu pacientu ārstēšanās vietu, kura uz ārkārtas situācijas laiku bija reģistrēta arī Veselības inspekcijā. Esam pateicīgi, ka apstākļi ļāva šo iespēju neizmantot un cilvēkresursus saglabāt slimnīcā, nevis novirzīt daļu uz sākumskolas ēku, bet kopumā bijām gatavi uz šādu scenāriju, sagatavojot visu vajadzīgo darbam (gultas, māsu posteni, materiālus).

Vienlaikus no visiem tā brīža pacientiem, kas sirga ar citām slimībām, atbrīvojām slimnīcas infekciju slimību nodaļu, kas ir brīvi stāvoša ēka un nav saistīta ar slimnīcas galveno korpusu. Pārprofilējām arī paliatīvās aprūpes nodaļu, kas atrodas šīs ēkas otrajā stāvā.

Bez īpaša pamudinājumu vieni no pirmajiem Latvijā noteicām, ka pacientiem, apmeklētājiem, ārstiem un pārējam personālam slimnīcas telpās obligāti ir jāvalkā sejas maskas. Slimnīcā pacienti joprojām ierodas pēc iepriekšēja pieraksta konkrētā laikā. Vēl arvien slimnīcā ir izveidota atsevišķa ieeja un pie durvīm cilvēkus sagaida apsardze un speciāli norīkots darbinieks, kurš pārbauda, vai konkrētajam cilvēkam šajā laikā tiešām ir pieraksts pie speciālista vai uz izmeklējumu. Tas nozīmē, ka pacientu un apmeklētāju plūsma tiek stingri uzraudzīta un kontrolēta.

Par sejas masku piegādēm bija sacēlusies liela ažiotāža. Vai meklējāt savus ceļus, kur iegādāties sejas maskas?

Īstas skaidrības par piegādēm nebija arī mums, tāpēc no marles krājumiem, kas bija slimnīcā, pasūtījām sašūt 44 tūkstošus masku, katrai maskai paredzot 16 kārtās liktu marli. Masku šūšanai pašvaldība piešķīra papildu finansējumu. Maskas paredzētas vairākkārtējai lietošanai, tās izmazgājot un sterilizējot. Masku sagatavošanu atkārtotai lietošanai organizējam slimnīcas veļas mājā.

Vai piesardzības pasākumi šobrīd ir atviegloti?

Nē! Sejas masku lietošana ir obligāta visu šo laiku. Pacientiem un apmeklētājiem jānāk ar savām maskām, bet, ja tādas nav, tad pie ieejas tā bez maksas tiek izsniegta no slimnīcas krājumiem. Es varu salīdzināt ar citām slimnīcām, un varu droši teikt, ka mūsu noteikumi ir vieni no stingrākajiem, un, manuprāt, tas ir devis rezultātu. Spēkā vēl arvien ir aizliegums apmeklēt pacientus - vienīgais izņēmums ir reanimācijas un paliatīvās aprūpes nodaļas, kur piederīgie var apmeklēt slimniekus ar galvenā ārsta atļauju. Visbiežāk tas ir gadījumos, ja cilvēka dzīvība draud izdzist, būtībā, mēs ļaujam atvadīties. Šie apmeklējumi centralizēti tiek saskaņoti un reģistrēti administrācijā, kur apmeklētāji saņem speciālu caurlaidi. Tātad arī šī apmeklētāju plūsma tiek rūpīgi uzraudzīta un kontrolēta. Pacientu apmeklētājus mēs reģistrējam - mums ir zināmi gan telefonu numuri, gan dzīvesvietas adreses, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams sazināties arī atkārtoti.

Pastāstiet tuvāk par gadījumu, kad ar Covid-19 bija inficējies viens no ārstiem. Kādu iespaidu šis gadījums atstāja uz kopējo slimnīcas darbu?

Nevar noliegt, ka šis gadījums uz slimnīcas darbu atstāja iespaidu, taču mums izdevās sekmīgi tikt galā ar šo situāciju. Arī no šā gadījuma varam secināt, ka visi preventīvie pasākumi, kas slimnīcā vēl arvien ir spēkā, ir bijuši pareizi. Piebildīšu, ka šis ārsts nekādus simptomus nejuta, taču pēc četrām slimnīcā nostrādātām dienām saņēma zvanu, ka viņš ir kontaktpersona cilvēkam, kurš saslimis ar Covid-19. Nekavējoties ārsts nodeva analīzes, kuras izrādījās pozitīvas. Neskatoties uz to, ka ārsts ar pozitīvu Covid-19 analīzi slimnīcā bija nostrādājis pilnas četras dienas, neviens kolēģis, nedz pacients netika inficēts. Veicām epidemioloģisko izmeklēšanu un ap 60 Covid-19 testu, un rezultāti neapstiprināja vīrusa izplatību, tomēr kontaktpersonām noteicām 14 dienu pašizolāciju, kura nu jau ir noslēgusies. Uz dažām dienām bijām spiesti apturēt uzņemšanu reanimācijas nodaļā, kurā ārsts bija veicis sešu slimnieku apskati, jo arī tie bija kļuvuši par kontaktpersonām.

Ar Covid-19 inficētais ārsts kontaktējās ar kolēģiem, tostarp anesteziologiem un cita profila mediķiem, kurus aizvietot nav viegli. Kā atrisinājāt šo jautājumu?

Jā, par kontaktpersonām tika atzīti vairāki speciālisti, tostarp anesteziologi, tāpēc mums nācās meklēt papildu personālu, kas aizvietos mūsu slimnīcas personālu uz pašizolācijas laiku. Aktīvi strādājot, tika piesaistīti rezerves speciālisti - jau pēc dažām dienām slimnīcā bija iespējams atjaunot ierasto darba ritmu. Es uzskatu, fakts, ka ārsts nebija inficējis nevienu pacientu un kolēģi, nav sagadīšanās, bet gan mūsu slimnīcā īstenoto drošības pasākumu rezultāts.

Vai Ventspils slimnīcā ārstējas kāds Covid-19 pacients?

Kurzemes pusē ir salīdzinoši mazāk Covid-19 inficētu personu, tāpēc līdz šim stacionārs ir bijis nepieciešams tikai vienam pacientam. Arī šajā gadījumā rīkojāmies, ievērojot vislielāko piesardzību. Jau no Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes saņēmām ziņu, ka tiek vests pacients ar iespējamām Covid-19 pazīmēm, tāpēc cilvēks uzreiz tika novirzīts uz infekciju slimību nodaļas izolācijas boksu, kur nodrošinām viņam nepieciešamo aprūpi un ārstēšanu. Pacients vēl atrodas stacionārā, bet viņa veselības stāvoklis uzlabojas.

Vai valsts sniedz atbalstu, lai tiktu īstenoti tik strikti pasākumi?

Mums nav iemesla sūdzēties par valsts atbalsta trūkumu, jo paredzētā kompensācija par Covid-19 pacientu ārstēšanu līdz šim nebija nepieciešama. Par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem jāsaka, ka viss tika piegādāts centralizētā iepirkuma ietvaros. Pozitīvi vērtēju to, ka turpinājām saņemt finansējumu gan par ambulatorajiem, gan stacionārajiem pakalpojumiem arī par periodu, kad valstī bija noteikta ārkārtas situācija un uz laiku bija apturēta ambulatoro pakalpojumu un plānveida operāciju sniegšana.

Dienas kārtībā ir lēmumi par līmeņu pazemināšanu vairākām slimnīcām, tostarp Kuldīgā, kas atrodas vistuvāk Ventspilij. Vai esat gatavi uzņemt lielāku pacientu plūsmu?

Varu apstiprināt, ka pavisam noteikti esam gatavi uzņemt lielāku pacientu plūsmu. Tas pats attiecas arī uz citām reģionālajām slimnīcām, kur ir pietiekami liela kapacitāte, tās ir labi aprīkotas, tur ir pieejami ļoti labi speciālisti. Ir jāsaprot, ka daudz efektīvāk ir koncentrēt augsta līmeņa pakalpojumu sniegšanu reģionālajās slimnīcās, kur ir pieejamas gan tehnoloģijas, gan ārsti. Šobrīd plaša spektra pakalpojumus mēģina piedāvāt ļoti daudzas slimnīcas, bet to noslogojums nav pietiekami liels. Būtībā tā ir nelietderīga resursu izmantošana. Tāpat cieš speciālistu kvalifikācija - piemēram, ja ķirurgs reti operē, tad viņa prasmes ar laiku pasliktinās.

Vai nesaskatāt riskus pacientiem, kuriem nepieciešama ļoti ātra palīdzība - ceļā pavadītais laiks var būt izšķirošais...

Parasti visi runā par laiku, cik ilgā laikā pacientu nogādā līdz tuvākai slimnīcai. Bet ir jāsaprot, ka pacientam pēc nokļūšanas slimnīcā nekavējoties ir jāsaņem kvalificēta palīdzība. Ja ārsta nav uz vietas, tad pacientam nāksies gaidīt, kamēr ārsts ieradīsies un spēs sniegt pakalpojumu. Nevienam taču nav noslēpums, ka Latvijā ārstu trūkst un daudzās slimnīcās ir problēmas nodrošināt ārstu dežūras diennakts režīmā, ko arī parādīja Veselības inspekcijas veiktais audits, kura rezultāti ir zināmi publiski. Attālumi nav tik lieli, lai nespētu nodrošināt pietiekami ātru pacienta nogādāšanu līdz slimnīcai, kura ir gatava nekavējoties sniegt nepieciešamo palīdzību.