Kārtējo reizi mediķi savu pacientu vārdā vēršas pie valdības un Saeimas politiķiem ar aicinājumu nodrošināt ārstēšanu vēža pacientiem. Šoreiz onkologi aicina palielināt valsts apmaksātu testu skaitu, kas ļauj pacientiem nozīmēt atbilstošu terapiju.
Rakstām “kārtējo reizi”, jo diemžēl šis nav pirmais gadījums, kad ārsti lūdz iespēju ārstēt savus pacientus tā, kā tas atbilst medicīniskajām vadlīnijām.
Biomarķieru tests ir tagadne
Onkoloģisko slimību pacientiem individuāli piemērota terapija nodrošina labāko iespējamo ārstēšanu, jo tā ir atbilstoša pacienta slimības vēsturei, fizioloģiskajam stāvoklim, audzēja raksturojumam un ģenētiskajām mutācijām. Lai nozīmētu mērķētu ārstēšanu, ir jāveic biomarķiera tests, kas pēta audzēja morfoloģiju vai atrod noteiktas hromosomu izmaiņas, tā ļaujot ārstiem piemeklēt pacientam atbilstošāko terapiju. Turklāt jāņem vērā, ka mūsdienu vēža ārstēšanai paredzētie medikamenti var būt arī neiedarbīgi, ja pacientam ir noteikta veida vēža mutācija.
Onkologi un veselības nozares pārstāvji aicina veselības ministri Ilzi Viņķeli un Saeimas deputātus pievērst uzmanību personalizētiem biomarķieru testiem, kas nepieciešami mērķētas terapijas nozīmēšanai onkoloģisko slimību pacientiem, un palielināt finansējumu šo testu apmaksai.
Pašlaik katastrofāli zemais testēšanas apjoms bremzē audzēju sekmīgu ārstēšanu, un lielai daļai pacientu netiek nozīmēta viņu individuālajam gadījumam atbilstoša terapija, onkologi norāda vēstulē valsts amatpersonām.
Tā rezultātā pacienta ārstēšana nav efektīva, ja vien pacients pats nav apmaksājis testēšanu kaimiņvalstīs, kā tas ļoti bieži notiek, jo nav cita risinājuma.
Maksā pacienti
Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs, asociētais profesors, onkologs Jānis Eglītis stāsta, ka visā pasaulē onkoloģijā pašlaik tiek izmantota personalizētā ārstēšana, kas nodrošina ievērojami labākus rezultātus nekā tad, ja pacienta ārstēšanā izmanto terapiju, kas paredzēta plašam pacientu lokam. “Būtiski saprast, ka ne visiem pacientiem der viena un tā pati terapija. Diemžēl Latvijā valsts apmaksātu testu pieejamība ir fragmentāra, ierobežota un laikietilpīga. Rezultātā cieš pacients, bet valsts jau tā ierobežotie līdzekļi onkoloģijai netiek izmantoti racionāli, jo ļoti daudzos gadījumos tiek tērēts laiks un resursi neefektīvu medikamentu lietošanai,” uzsver Jānis Eglītis.
Latvijā no akūti nepieciešamā 21 marķiera valsts budžets apmaksā tikai nelielu daļu marķieru - mazāk par desmit, tāpēc šo testēšanu visbiežāk apmaksā paši pacienti vai to apmaksā zāļu ražotāji, turklāt testi tiek veikti nevis Latvijā, bet tiek sūtīti uz kaimiņvalstīm, kas prasa papildu laiku, lai uzzinātu rezultātu.
Viena testa cena ir atkarīga no biomarķiera veida un tā noteikšanai nepieciešamās izmantotās aparatūras. Piemēram, biomarķieris, kas nosaka pārmantota krūts vai olnīcu vēža risku (BRCA), izmaksā vidēji 400 eiro, kamēr citu biomarķieru testu cenas variē aptuveni 125-300 eiro robežās.
Papildu 800 000 eiro
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolevics atzīst, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur biomarķieru testēšanas jautājums nav sakārtots daudzu gadu garumā, kas faktiski bloķē personalizētās medicīnas ienākšanu Latvijā. “Tas nozīmē to, ka mūsu pacienti tiek ārstēti ar vecām metodēm, kas ir balstītas uz vienveidīgu masu ārstēšanu, nevis individuālu pieeju katram pacientam,” ar nožēlu piebilst V. Bolēvics.
Nozares pārstāvju aprēķini liecina, ka 2021. gadā bioloģisko marķieru testiem būtu nepieciešams novirzīt aptuveni 800 000 eiro gadā, kas nodrošinātu optimālu biomarķieru testu pieejamību tām pacienu grupām, kam ir vai būtu pieejama pašlaik Eiropas Savienībā reģistrēta mērķterapija vai imūnterapija. Uzlabojot šo sistēmu, varētu panākt pacientu efektīvāku ārstēšanu ‒ gan palielinot pacientu dzīvildzi, gan arī ietekmējot atbildes reakciju uz nozīmēto terapiju. Daļai pacientu, kuriem ir strauji progresējoši audzēji, personalizētā terapija ļautu ietaupīt laiku. Tāpat līdz ar testēšanas pieejamību varētu atvieglot patentbrīvo medikamentu ienākšanu onkoloģijā un onkohematoloģijā, jo patentbrīvajiem ražotājiem ir limitētas iespējas finansēt testu izmaksas.
Vēstuli amatpersonām parakstījuši onkologs Jānis Eglītis, onkoloģe ķīmijterapeite, Latvijas Onkologu un ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Aija Geriņa-Bērziņa, Rīgas Austrumu slimnīcas pataloģijas galvenais speciālists Māris Spergs, kā arī Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes locekle Evita Jaunzeme un SIFFA vadītājs Valters Bolevics.
