Mediķi: Kamēr citur "dzīro", mēs ciešam badu

«Aiz Latvijas ārēji spožā veiksmes stāsta cīņā ar Covid-19 un iedzīvotāju pateicības aplausiem slēpjas ne tik skaista un skaudra patiesība. Patiesība par to, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas politiķi aicina sabiedrību ziedot naudu veselības aprūpē strādājošiem, bet pedagogiem ir jāizmanto privātie līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai,» valsts augstākajām amatpersonām norāda Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Jauno ārstu asociācija, kā arī izglītības darbinieki.

Veselības ministrijā Neatkarīgajai atzina, ka šo mediķu aicinājumu ministrijas amatpersonas nav plānojušas komentēt. Šāgada budžetā, kā zināms, nebija pietiekama finansējuma mediķiem apsolītajam algu pielikumam. Veselības aprūpes finansēšanas likumā nav grozīta norma par to, ka 2021. gadam nepieciešami 314,6 miljoni eiro. Šogad veselības nozarei ir piešķirts papildu finansējums, taču tas ir tikai un vienīgi Covid-19 pandēmijas seku apkarošanai. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošiem datiem, divos mēnešos - martā un aprīlī - veselības nozarei piešķirti 36,6 miljoni eiro. Finansējums nācis no diviem avotiem - līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un apropriācijas palielināšanai Veselības ministrijai. Lielākā daļa naudas, kas izlietota vienam mērķim, - 14 miljoni eiro - piešķirta trim klīniskās universitātes slimnīcām iekārtu iegādei. 8 miljoni eiro piešķirti piemaksām (pašlaik izlietots pusmiljons eiro no šīs summas), bet vēl 10 miljoni eiro Finanšu ministrija piešķīrusi visam nepieciešamajam cīņā ar Covid-19.

Tas, par ko satraukti ir mediķi, kuri parakstījuši vēstuli, ir situācijas veselības nozarē pietiekama nenovērtēšana. «Šā gada notikumi parāda, ka lielākais Latvijas neatkarības drauds var izrādīties iekšpolitisks - nepietiekami finansētās veselības aprūpes, izglītības un zinātnes jomas,» teikts vēstulē. Mediķi prognozē, ka veselības aprūpei - ja politiķi nekādi nerīkosies - draud sabrukums. Pēc arodbiedrību domām, nepieciešama steidzama visu iesaistīto pušu kopīga darbības plāna izstrāde, kā nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes un izglītības darbinieku atalgojumu, kā arī minēto nozaru attīstību atbilstoši laikmeta prasībām. «Citā, politiķu radītā, realitātē notiek sarunas par miljardiem, dāsni dalot desmitiem miljonus te vienai nozarei, te atsevišķiem «stratēģiski svarīgiem» uzņēmumiem, bet mediķiem un pedagogiem šajās «dzīrēs» tiek iedalīta vien vērotāja loma,» uzsvērts vēstulē. Mediķi atceras 2019. gada protestus, bet, vērtējot jau šobrīd valsts pārvaldē notiekošo, «kur ar īslaicīgām piemaksām tiek maldināta veselības aprūpes profesionāļu saime», mediķiem ir bažas par politiķu izpratnes trūkumu.

***

Covid-19 ārkārtas situācijā veselības nozarei papildus piešķirtā nauda 2020. gadā 3. martā

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1,74 miljoni eiro

tajā skaitā ES kopējā iepirkuma nodrošināšanai 752 301 eiro

Reaģentu komplektu iegādei 314 960 eiro

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta aprīkojuma, individuālo aizsardzības līdzekļu, medikamentu un vienreizējo materiālu iegādei 196 493 eiro

Veicot apropriācijas palielināšanu Veselības ministrijai 885 805 eiro

Tajā skaitā Rīgas Austrumu slimnīcai dažādu iekārtu, arī mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtu iegādei 775 505 eiro

Rīgas Austrumu slimnīcai polimerāzes ķēdes reakcijas iekārtu iegādei 110 300 eiro

20. martā

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Covid-19 seku novēršanu, 10 miljoni eiro

27. martā

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piemaksām mediķiem 8 miljoni eiro

9. aprīlī

Apropriācijas palielināšanai Veselības ministrijai 14 miljoni eiro

Medicīnisko iekārtu iegādei:

• Bērnu slimnīcai 3,6 miljoni eiro

• Rīgas Austrumu slimnīcai 6,8 miljoni eiro

• Stradiņa slimnīcai 3,7 miljoni eiro

Avots: Veselības ministrija