Politika

Saeimas Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs, bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) “Neatkarīgajai” atzina, ka ir dzirdējis par Lietuvas Bankas ieteiktajiem pasākumiem banku sektora sociālās atbildības palielināšanai (proti, kredītu un depozītu procentu likmju sabalansēšanai un kreditēšanas veicināšanai) un Saeimas komisijā “situācija tiks nopietni vērtēta”.  

“Kustības “Par!”” ziedojumu vākšanas kampaņa, izmantojot literātes Aspazijas un uzņēmējas Emīlijas Benjamiņas tēlus, izpelnījusies ne tikai zobgalīgas vīpsnas, bet arī vairākus jautājumus. Pavisam nopietnus. Finansiālus.

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” kongresā sestdien pirmā intriga bija tāda, vai vispār kongresam būs kvorums. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs kopā ar saviem atbalstītājiem kongresa priekšvakarā aicināja boikotēt šo pasākumu, taču, kad tika saskaitītas delegātu balsis, noskaidrojās, ka kvorums ir un kongress būs leģitīms. Rēzekniešu centieni noraut kvorumu nav izdevušies.

Kāpēc ērti dzīvot purvā; kāpēc partija “Saskaņa” iet uz grunti; ko priekšlaicīgi izdarīja Šlesers; kam patīk taisīt selfijus uz ukraiņu karoga fona; kuram no Uldiem laimēsies kļūt par Valsts prezidentu; par vajadzību veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju valsts naudas izlietojumam “airBaltic” – par šīm un citām tēmām saruna ar Saeimas deputātu, partijas “Gods kalpot Rīgai” priekšsēdētāju un bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu.

Diskusija koalīcijas sadarbības padomē par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atjaunošanu amatā nav noslēgusies. Viens no koalīcijas partneriem “Apvienotais saraksts” šajā amatā vēlas redzēt tādu vadītāju, kurš iestādi būs gatavs pārveidot tādu, kāda tā ir Igaunijā, proti, draudzīgu nodokļu maksātājiem, sarunā ar “Neatkarīgo” atklāja AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Saeimas deputātu atalgojums šogad ir būtiski palielināts, savukārt parastie Saeimas darbinieki joprojām tiek turēti “pusbadā” – secina “Neatkarīgā”, salīdzinot publiskoto jauno deputātu algas un Saeimas mājaslapā atrodamo parasto darbinieku atalgojuma sarakstu.

“Apvienotā saraksta” (AS) politiķu ķešā ir pagaidām neizpaužama informācija, kura viņiem ļauj uzstājīgi iebilst pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atjaunošanu amatā – tā sarunā ar “Neatkarīgo” saka AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Neviena no Saeimas frakcijām nepauž klaju atbalstu pašreizējā Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita atkārtotai prezidentūrai, konstatē “Neatkarīgā”, aptaujājot Saeimas frakciju deputātus. Tas nozīmē, ka gan pašam E. Levitam, gan viņa plašajam padomnieku korpusam un tā komandierei Sarmītei Ēlertei būs krietni jāpasvīst, pārliecinot politiķus par pašreizējā valsts galvas neaizstājamību amatā.

Kopš VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanas no amata par iespējamiem pārkāpumiem ir pagājis krietns laiciņš. Visus šos mēnešus Jaunzemes kundze bija izvairīga komunikācijā. Nedroša par savu nākotni, lai aktīvi un publiski komentētu situāciju, to skaidrotu nodokļu maksātājiem un uzņemtos atbildību par kritušo aizdomu ēnu uz viņas reputāciju. Klusītēm, pacietīgi un gudri ir sagaidīts brīdis, kad nevēlamais finanšu ministrs ir nozudis un pēc vēlēšanām apsolītais jaunais ministrs atrotītām piedurknēm ir ķēries pie darba.

“Jaunās Vienotības” (JV) politiķi turpina aktīvi aģitēt koalīcijas partnerus par nepieciešamību kotēt biržā daļu no valsts kapitālsabiedrību akcijām, savukārt Nacionālā apvienība (NA) un “Apvienotais saraksts” (AS) uz “kariņistu” centieniem raugās ar bažām.

Ja Saeimas vairākuma “balsošanas mašīna”, pretēji atbildīgās komisijas lemtajam, šodienas sēdē tomēr skatīs grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, opozīcijai vismaz teorētiski ir vairākas iespējas šo situāciju apstrīdēt.

Valdības veidošana, kas sākotnēji šķita ne pārāk ilga laika jautājums, sāk ievilkties, un šīs potenciālās valdības spējas saskanīgi darboties kļūst arvien apšaubāmākas. Ko darīt?

“Vecos, kuri ir sastrādājuši visus šos mēslus, vajadzētu nedaudz pastumt nost! Tā teikt, pastāvēt pie ratiem, mēs jaunie spēki jums parādīsim, kā vajag saimniekot. Un tas teorētiski ir iespējams. 40 jaunie un 13 vecie deputāti! Kopā 53 – tas ir LPV, Zemnieku savienība, Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA), alternatīvu koalīcijas modeli sarunā ar Neatkarīgo iezīmē kādreizējais premjers un satiksmes ministrs, tagad Saeimas deputāts Vilis Krištopans.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks Neatkarīgajai apstiprināja, ka Polijai trāpījušas divas krievu raidītās raķetes. Raķetes nokritušas netālu no Ļubļinas pilsētas. Divi cilvēki gājuši bojā. „Ja Polija rosinās iedarbināt NATO līguma 4. pantu, mums kā valstij to vajadzēs atbalstīt,” viņš teica.

Krišjānis Kariņš vīsta mazās dūrītes un piedraud visai sabiedrībai, ka viņa otrā valdība varētu izjukt vēl pat neizveidota, bet “Apvienotais saraksts” (AS) šoreiz parāda raksturu un nepakļaujas šādam rupjam spiedienam – apmēram tāds ir “Jaunās Vienotības” un  AS vakardienas sarunu sausais atlikums.

Triju politisko spēku vakar parakstītais memorands neapšaubāmi ir plats solis virzienā, lai pirmo 14. Saeimas apstiprināto valdību vadītu “Jaunās Vienotības” izvirzītais premjers Krišjānis Kariņš. Tomēr politiķu līdzšinējo konsultāciju gaita un tajās dominējošie jautājumi joprojām rada pamatu nelielām šaubām par pozitīvu gala iznākumu – atsevišķu pretrunu saasināšanās pēdējā brīdī pirms parlamenta balsojuma ir visnotaļ iespējama.

Šķietami smagās un pretrunām pārpilnās valdības veidošanas sarunas vakar sasniedza būtisku starpfinišu. Piekrišanu parakstīt Krišjāņa Kariņa jaunievedumu Latvijas politikā – iespējamo koalīcijas partneru sadarbības memorandu – deva līdz šim dumpinieciski noskaņotais “Apvienotais saraksts” (AS).

Pirmdien turpinājās “Jaunās Vienotības” un “Apvienotā saraksta” diskusijas par jaunās Enerģētikas, klimata un vides ministrijas izveidošanu. Šis jautājums palicis vienīgais, par ko politiskie spēki joprojām nav vienojušies, lai vismaz sarunu līmenī “iepūstu dvašu” Kariņa otrajai valdībai. Pretēji gaidītajam, AS, vismaz publiski, neko neatklāja no sava redzējuma par alternatīviem jomas pārvaldības modeļiem, lai gan pagājušās nedēļas nogalē tāds tika solīts. Tā ka pagaidām vienīgais jaunums sarunu kontekstā, kas šķiet ievērības cienīgs, ir Krišjāņa Kariņa atklāsme par “briestošo kompromisa garu”, lai ko arī tas nenozīmētu.

Tūļīgā un brīžam gluži vai absurdā teātra tradīcijās ietvertā jaunās valdības veidošana nedēļas vidū ieguva strauju dinamiku. Līdz tam ieņemot ņerkstošu “Progresīvo” fanu pulciņa lomu, “Jaunā Vienotība” pēkšņi uzņēma pavisam citu dziesmu – precīzāk, to uzņēma tās līderis, pagaidām vēl premjers Krišjānis Kariņš. Pēc kārtējā sarunu raunda ar potenciālajiem partneriem Kariņš ar akmenscietu seju un bez jebkādas ierastā mīlīgā smaida atblāzmas strikti novilka “sarkanās līnijas”, bez kuru ievērošanas, Kariņa vārdiem runājot, “šīs valdības nebūs”.

Konservatīvās Moderātu partijas līderis Ulfs Kristešsons vakar apstiprināts Zviedrijas premjera amatā, šo lēmumu atbalstot 176, bet pret balsojot 173 deputātiem. Mazākuma koalīciju moderāti veidos ar labēji centriskajiem kristīgajiem demokrātiem un liberāļiem, taču tā sadarbosies ar oficiāli ārpus koalīcijas palikušo partiju Zviedrijas demokrāti – galēji labēju politisko spēku, ar kuru vēl pirms četriem gadiem nebija gatava sadarboties neviena no nozīmīgākajām partijām. Opozīcijā palikušie sociāldemokrāti bažījas, ka Zviedrijas demokrātiem, kuri 11. septembra vēlēšanās saņēma 20,5% vēlētāju atbalstu, būšot pārāk liela ietekme uz valdības lēmumiem.

“Apvienotā saraksta” izveidošanas iniciators Uldis Pīlēns pēc amata valdībā it kā netiecas un vēlas uzņemties krīzes centra izveidi un tā iedzīvināšanu. Taču Krišjānis Kariņš, kas uzņēmies jaunās valdības veidošanu vēl pirms koalīcijas izveides, skaidri norādījis – ja valdību vadīs viņš, personām, kas nav ne ministri, ne Saeimas deputāti, teikšanas viņa Ministru kabinetā nebūs.

Uzsākot darbu, 13. Saeima krasi palielināja politisko partiju finansējumu no valsts budžeta. Tas tika darīts, lai it kā attālinātu partijas no turīgiem ļaudīm, kas ar saviem ziedojumiem ietekmēja partiju darbību. Beidzot savu darbu, šī Saeima, līdzīgu motīvu vadīta, savā pēdējā pilnvērtīgajā darba sēdē pieņēma interešu pārstāvniecības atklātības jeb tā dēvēto lobēšanas likumu, kuram teorijā vajadzētu nodrošināt, ka visiem ir skaidrs, kādu personu intereses cenšas virzīt politiķi. Tiesa, ne visi ir optimistiski par šī likuma lietderību.