“Konservatīvo” pārliecība, ka konkurss bijis tikai formāls, un partijas “Par cilvēcīgu Latviju” aizvainojums, ka tai, viņuprāt, nepamatoti liegts valsts budžeta finansējums, līdzšinējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam Jēkabam Straumem nebūs šķērslis, lai biroju vadītu arī nākamos piecus gadus.
Neveiksmi pēc neveiksmes piedzīvojošajam politiskajam spēkam “Attīstībai/Par!” jātiek galā ar kārtējo ķibeli – Ģenerālprokuratūra pēkšņi kriminālvajāšanai pieprasījusi izdot Mārtiņu Bondaru, kurš, reaģējot uz šīm ziņām, nolēmis nepiedalīties 14. Saeimas vēlēšanās. Viņš uzskata, ka prokuratūras lēmumam ir politiski motīvi.
Nav pagājis pat mēnesis, kopš Latvijas Sociāldemokrātiskā partija un “Par cilvēcīgu Latviju” paziņoja par partiju apvienības “Apvienība Latvijai” dibināšanu, bet šī apvienība jau pašķīdusi. Sociāldemokrāti nolēmuši pievienoties nesen dalīšanos piedzīvojušajai Zaļo un zemnieku savienībai. “Par cilvēcīgu Latviju” pārstāvji dusmas par šādu gājienu gan neturot.
Vjačeslavs Dombrovskis, kas uz lielās politikas skatuves līdz ar Zatlera Reformu partiju uzkāpa pirms 11 gadiem, kopš tā laika savus mērķus centies realizēt četros politiskajos spēkos. Neveiksmīgi. Nu pienākusi kārta piektajam, un šoreiz cerības tiek liktas uz “Attīstībai/Par!”.
Latvijas Reģionu apvienība ir pirmā organizācija, kas kongresā oficiāli apstiprinājusi tās valdes pausto vēlmi 14. Saeimas vēlēšanās startēt vienā sarakstā ar Latvijas Zaļo partiju, Liepājas partiju un būvuzņēmēja Ulda Pīlēna veidoto biedrību.
Ceturtdien Saeima ekonomikas ministra amatā apstiprināja Nacionālo apvienību pārstāvošo Ilzi Indriksoni, kura guva ne tikai koalīciju veidojošo partiju, bet arī Zaļo un zemnieku Saeimas frakcijas atbalstu.
Kamēr Ukraina turpina cīnīties ar tai uzbrukušo Krievijas karaspēku, cīniņš – tikai diplomātisks – notiek arī NATO ietvaros. Zviedrijai un Somijai paziņojot, ka arī tās vēlas pievienoties pasaules varenākajai militārajai aliansei, tās ārlietu ministri vai nu cenšas pārliecināt partnerus, ka šīs valstis būs lielisks sabiedroto rindu papildinājums, vai no paplašināšanās procesa cenšas izsist kādu labumu arī sev.
Par tiesībsargājošo iestāžu vadību rūpi vienmēr turošajiem “Konservatīvajiem” jāsamierinās ar sakāvīti – ne koalīcijas partneri, ne lielākā daļa opozīcijas neuzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izraudzīšanās konkurss bijis neadekvāts, un joprojām atbalsta Jēkaba Straumes pārapstiprināšanu šajā amatā.
Latvijas divkopienu sabiedrībā saasinoties diskusijai par tā dēvētā uzvaras pieminekļa nākotni un Latvijas pilsonim piedienīgām vērtībām, grūti tveramas, bet vismaz kaut kādas aprises iemantojis Nacionālās apvienības valdes locekļa Jāņa Dombravas solītais likumprojekts, kas ļaus Latvijai atbrīvoties no nelojāliem valstspiederīgajiem.
Jau kopš gada sākuma Saeimas opozīcija cenšas panākt PVN samazināšanu pārtikai un piedāvā risinājumus energoresursu cenu straujās kāpšanas kompensēšanai, taču koalīcija šīs iniciatīvas neatbalsta – tiek gaidīts, kad sāksies sarunas par nākamā gada budžetu, kuru apstiprināt gan nāksies jaunajam Saeimas sasaukumam.
Brīdinājumi par to, ka rudenī strauji pieaugs energoresursu cenas un cilvēkiem pat vajadzētu sākt veidot uzkrājumus, lai varētu apmaksāt rēķinus, izskan aizvien biežāk. Tiek prognozēta arī straujāka inflācija, kas ievērojami paaugstinās arī pārtikas cenas, kuras Saeimas opozīcija vēlētos amortizēt ar PVN samazināšanu un pensiju indeksēšanu divas reizes gadā. Taču koalīcijā šādas idejas atbalstu negūst.
Vērojot, kā atrisinās Nacionālās apvienības radītā valdības krīzīte, opozīcijā vēl skaļāks kļuvis viedoklis, ka koalīciju kopā satur vien bailes zaudēt amatus, bet daudzmaz pieņemamu argumentu par labu šādai taktikai nodrošinājis karš Ukrainā.
Ja Nacionālā apvienība, pieprasot iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju, savu rīcību pamatoti varēja skaidrot ar iekšlietu dienestu nespēju uz adekvātu rīcību 9. un 10. maijā, tad premjerministra pieprasītā apvienību pārstāvošā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisija nu ir neapšaubāmi ievīta apvienības priekšvēlēšanu kampaņā.
Krišjāņa Kariņa vadītā valdība ir visilgāk strādājusī valdība demokrātiskās Latvijas vēsturē, taču ministru maiņa tajā bijusi gana bieža parādība. Tiesa, trīs no četriem maināmajiem ministriem līdz šim bijuši no vienas partijas – “Attīstībai/”Par!””. Pirmdien par savu lēmumu demisionēt paziņoja iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Gaidāms, ka šodien Ministru prezidents un koalīciju veidojošās partijas pievērsīsies jautājumam par Nacionālās apvienības pieprasīto iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju. Līdz šim šī vismaz šķietami ir nopietnākā krīze koalīcijā, taču premjeram ultimātu izteikušās partijas nostāja vedina domāt, ka situācija nemaz nav tik ļauna.
Šodien koalīciju veidojošajām partijām iknedēļas sanāksmē būs jāpārrunā ne tikai ierastie jautājumi par likumdošanas procesu, bet jāpievēršas arī šīs valdības nopietnākajai krīzei, kuru, pieprasot “Atīstībai/”Par!”” pārstāvošās iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju, izraisījusi Nacionālā apvienība.
Premjerministram Krišjānim Kariņam atrodoties komandējumā, Nacionālā apvienība valdības vadītājam izteikusi ultimātu, kuru noraidīt būs grūti – jāatlaiž iekšlietu ministre Marija Golubeva, pretējā gadījumā apvienība atsauc savus ministrus. Ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem šobrīd jātiek galā valdībai, premjeram vajadzēs pārcilvēcīgas diplomāta spējas, lai ministri saglabātu amatā, nesagraujot koalīciju.
Jaunais politiskais piedāvājums: Tavars – Smiltēns – Sesks – Šmits un virs viņiem visiem, lai piedod vārdos nenosauktie, – jaunais nācijas tēvs Uldis Pīlēns, izskatās pietiekami iespaidīgi. Vismaz pagaidām šis uznāciens ir 14. Saeimas vēlēšanu lielākā intriga.
Kaut arī ar bažām gaidītais 9. maijs aizritēja mierīgi, daudziem, arī kārtības sargātājiem, 10. maija notikumi nāca negaidīti un neprognozēti. Vieni lēš, ka notikumi pie tā dēvētā uzvaras pieminekļa bija prokremlisko organizāciju organizēti, citi pieļauj, ka tos izprovocēja pirmdien nolikto ziedu novākšana agrā trešdienas rītā.
Latvijai jau tuvākajā nākotnē prognozējot ārkārtīgi sarežģītus laikus, būvuzņēmējs Uldis Pīlēns ap sevi pulcē partijas un bezpartejiskos un sola, ka ar formulu, kas pirms 25 gadiem izrādījusies veiksmīga, izlabos valstī ilgstoši ielaistās problēmas un nepieļaus jaunu rašanos.
Divdesmit gadu ilgušās Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas politlaulības “de facto” ir izirušas. Kaut arī attiecību laušana “de iure” vēl nav noformēta, šodien zaļie ar jaunajiem partneriem jau sola iepazīstināt ar saviem nākotnes plāniem. Laika juridiskajām lietām, ņemot vērā, ka 14. Saeimas vēlēšanas jau klauvē pie durvīm, gan nav atlicis daudz.
