“Tagad konsultējamies ar Saeimas juridiskā biroja vadību, ar citiem juristiem, lai saprastu, ko šī situācija maina kopumā, proti, pēc 10. maija, kad Eiropas Parlaments ir ratificējis Stambulas konvenciju,” uz “Neatkarīgās” jautājumu – vai “Apvienotais saraksts” (AS) ir gatavs Saeimā balsot par Stambulas konvencijas (SK) ratifikāciju, – savu atbildi sāk partiju apvienības AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
“Ja iespējams juridiski korekti no Stambulas konvencijas izolēt atsevišķus pantus un dzimuma definīciju, kā arī EP ratificētā Stambulas konvencija nespiedīs mainīt un ar interpretāciju būs dotas iespējas manevrēt, tādā gadījumā - jā, [konvenciju var ratificēt]. Ja tas neko nedos, tas ir vērtējams jautājums,” uz jautājumu, vai AS atbalstīs Stambulas ratifikāciju, medijam atbild Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).
“Apvienotā saraksta” līderi uzskata, ka vajadzīgs likums, kas interpretētu Stambulas konvenciju, tādējādi pasargājot Satversmes un Latvijas valsts vērtības. Ja nebūs konvencijas interpretācijas, būšot sarežģītāk strādāt ar regulām un direktīvām, kas nāks no ES. Tieši tādēļ AS sācis diskusiju, lai mēģinātu saprast, kā pasargāt Satversmē, Civillikumā un citur iekļautās vērtības.
Tas viss skan pareizi, taču tā vien šķiet, ka daudzi politiķi neko nav dzirdējuši par to, ka attiecībā uz Stambulas konvenciju nav iespējamas atrunas, kur nu vēl likumprojekti, kas kaut kādā veidā interpretētu šo konvenciju.
Protams, Saeima var pieņemt kaut vai likumu paketi, taču tā būs aktuāla vien Latvijā, kamēr dažādas eirokomisijas un konvencijas uzraugošie izpildorgāni vienkārši uzšķaudīs mūsu “interpretējošajiem likumiem”. SK 78. pantā ir ļoti skaidri pateikts: atrunas (līdz ar to arī likumi) pie šīs konvencijas nav iespējamas, izņemot dažas precīzi uzskaitītas normas, kas attiecas uz “tehniskiem” tiesvedības un migrācijas jautājumiem.
“Līdz šim, rūpīgi izlasot SK, esmu bijis pret tās ratifikāciju. Vai Stambulas konvencijā ir iespējams veikt kādas nopietnas atrunas, lai atdalītu neskaidros nosacījumus, kas Latvijai nav pieņemami? Tiešā veidā atrunas nav iespējamas. Ir tikai viena iespēja: ratifikācijas likumprojektā jāiekļauj interpretatīvā deklarācija. Mēs ratificējam visu konvenciju, taču nosakām, ka nav nekāda sociālā dzimuma, par ko stāsta SK, ir tikai divi dzimumi - sieviete un vīrietis,” saka Edgars Tavars, “un nav iespējama nekāda dzimuma lomu maiņa. Ko tas nozīmē? To, ka vīrietis saka: šodien jūtos kā sieviete, tāpēc šodien apmeklēšu sieviešu pirti un piedalīšos sieviešu sacensībās; ja jūs mani sāksiet ierobežot, re, ieskatieties Stambulas konvencijā, jūs par to tiksiet sodīti!” Tāpat Edgars Tavars ir pret SK normu ieviešanu izglītības sistēmā, par ko tiek runāts SK 14. pantā.
Tad ko darīt? Tavars uzskata, ka ir iespēja tomēr ratificēt SK, vēršoties pret konkrētiem tās punktiem un gudri uzrakstot interpretatīvo atrunu. “Ja esam spējīgi pilnīgi skaidri nodalīt šos pantus, uzsverot Latvijas nacionālās pozīcijas, tad - ir jēga to darīt vai ne? No Eiropas jau nāk virsū direktīvas un regulas, bet mums joprojām nav skaidras pozīcijas. Mums ir tikai “bažas” un “satraukums” par mūsu kultūru un identitāti… Piedodiet, tie ir nieki. Mums ir jābūt konkrētai pozīcijai šajos jautājumos. Un, sūtot direktīvas un regulas, ir jāņem vērā katras valsts pozīcija, kam nevar tā vienkārši pārrullēt pāri,” uzskata Tavars.
Daudzi gan pieļauj, ka “pārrullēs” pat nepaskatoties, jo tā notiek visbiežāk. Taču Tavars turpina: “Juristi man saka: šajā brīdī, saliekot visus plusus un mīnusus kopā, pareizāk būtu ratificēt konvenciju - ar interpretatīvajām atrunām pie tiem pantiem, kas mūs satrauc. Ja mēs ratificējam, tad plusu ir vairāk nekā mīnusu. Daudzi saka: ārprāts, ko jūs darāt?! Taču pat mūsu konservatīvais gals sāk pārdomāt. Jo: ja ir skaidras, interpretatīvas deklarācijas, no tām ir lielāka jēga nekā skaļi kliegt - nekādā gadījumā nedrīkst ratificēt!”
Daļa politikas vērotāju uzskata, ka “Apvienotā saraksta” pēkšņā pielaidība Stambulas konvencijas ratifikācijas sakarā ir saistāma ar šīs politiskās apvienības vēlmi palikt koalīcijas sastāvā.
Tavars to gan noliedz: “Vērtību jautājums - tas nav jautājums par palikšanu vai nepalikšanu koalīcijā. Ja partija nodod savas vērtības, tas ir ceļš uz politisko kapsētu. Pa taisno. Saprātīgs konservatīvisms - “Apvienotā saraksta” izpratnē - tiks vairāk pasargāts no iznīcības, nevis bļaujot “nē, nē, nē” SK ratifikācijas sakarā, bet gan ratificējot šo konvenciju ar interpretatīvajām atrunām, kam ir likuma spēks. Šobrīd šādu atrunu nav, līdz ar to - nav arī valsts pozīcijas šajā jautājumā.”
Jā, ir šādas vienpusējās interpretatīvās deklarācijas, ko valsts var pievienot starptautiskam līgumam, lai paziņotu, kā šī konkrētā valsts saprot un iztulko šo vai citu līguma normu. Taču ir kāda bīstamība: ir svarīgs šādas deklarācijas juridiskais formulējums, jo robeža - kā teiktu tiesību zinātņu doktore Baiba Rudevska - starp neatļautu atrunu un vienpusējo interpretatīvo deklarāciju ir ļoti šaura. Ja citas SK dalībvalstis uzskatīs, ka Latvijas deklarācija īstenībā ir slēpta (neatļauta) atruna, tās var pret to iebilst un atteikties to atzīt.
Vai “Apvienotais saraksts” atradīs kompetentu starptautisko tiesību juristu, kas spētu uzrakstīt tādu interpretatīvo deklarāciju, kas būtu izturīga pret citu dalībvalstu iebildēm? Stambulas konvenciju uzraugošā Eiropas Padomes ekspertu grupa - GREVIO - var neatzīt arī šādu deklarāciju. Un tad Latvija būs ratificējusi SK par spīti saviem centieniem norādīt, ka tai, raugi, nepatīk vīriešu centieni iekļūt sieviešu pirtī. Toties GREVIO tas patīk, un vairākām citām valstīm - arī patīk.
Īsi skaidrojot: būsim iegāzušies smirdīgā grāvī, no kura izrāpties ārā būs gandrīz neiespējami. Tāpēc “Apvienotā saraksta” centieni vienlaikus paēdināt kazu un saglabāt vilkam dzīvību ir visai divdomīgi. Ka tik nesanāk tāpat kā ar ZZS, kam “Jaunā vienotība” pirms Valsts prezidenta vēlēšanām pasolīja vietiņu koalīcijā, bet pēc tam - slaidi uzmeta.
Jāatceras tikai viena lieta: mūsu Krimināllikumā jau tagad ir iestrādātas visas nepieciešamās normas, kas atbilst attiecīgajiem (normālajiem) SK pantiem un ir reāli vērstas uz sieviešu aizsardzību pret vardarbību. “Ja tās praksē netiek piemērotas vai tiek piemērotas slikti, tad atbildība par to jāprasa ģenerālprokuroram un Iekšlietu ministrijai; nekādu papīru ratifikācija Saeimā te nepalīdzēs,” “Neatkarīgajai” skaidro Baiba Rudevska, “problēma ir dažos citos SK pantos, kas liek iepludināt Latvijas tiesību sistēmā toksisko t.s. džendera jeb “sociālās dzimtes” ideoloģiju. Tieši šo pantu dēļ SK kopumā ir absolūti nepieņemama.”
