Znotiņš kā pēdējā nagla "Konservatīvo" zārkā

© Neatkarīgā

Bijušais jaunākais 13. Saeimas deputāts Reinis Znotiņš, kurš dzimis 1992. gadā, ir izrādījies melis, provokators un naida kurinātājs.

Diemžēl gadu skaits nav kritērijs politiķiem, ka viņi noteikti būs sparīgi, progresīvi un gudri - mēdz būt jauneklīgi cilvēki pat 90 gados un otrādi - ir arī vecišķi jaunuļi, kuriem maz saprašanas un kas brauc uz priekšu pa dzīvi bez aizturēm.

Reinis Znotiņš bija deputāts no “Konservatīvo” partijas. Tagad viņš no partijas ir izstājies. Var arī teikt tā, ka “sievasmāte” Znotiņam ir palūgusi iet. Tā ir grandioza ziņa, jo partija “Konservatīvie” patlaban ir marginālākā no marginālajām - 14. Saeimā tā neiekļuva, un reitingi tai arī ir zem jebkādām izredzēm atkopties. “Konservatīvie” gan vēl pastāv un cenšas iznesties kā milzīgi nacionālisti, taču šajā nišā viņiem jau priekšā ir Nacionālā apvienība.

Gods kam gods, savā mājaslapā “Konservatīvie” ir ierakstījuši: “Reinis Znotiņš ir uzņēmies atbildību par savu neētisko rīcību un vairs nav partijas biedrs. Sagaidām līdzīgu rīcību arī no citiem partijas biedriem, kas pārkāpuši ētiskas uzvedības normas.” Tagad jāgaida, kuri vēl “Konservatīvie” paši varbūt pieteiksies...

Bija reiz kaut kā tā, ka šis politiķis Znotiņš atļāvās kaut ko nelabu paust arī par laikrakstu “Neatkarīgā”. Mēs toreiz nereaģējām. Jau toreiz apjautām: politiķiem pārlieku zems intelekts - diskutēt nav jēgas. Atspoguļot populista, zīmētiesgriboša politikāņa izbļāvienus nozīmētu viņa popularizēšanu.

Jau Konfūcijs reiz teica tā, ka nevajag dzērumā, ar vīna apmiglotu prātu svarīgus darbus darīt, mūsdienās, piemēram pie “Twitter“ iet klāt. 30. jūlijā Znotiņš sociālajā tiešsaistes vietnē “Twitter” atstāja šādu ziņojumu: “Es uzstāju, ka Latvijā jārunā latviski, krievu izcelsmes kaimiņi sāka mani žņaugt kāpņutelpā. Pirmo reizi dzīvē biju situcijā, kad nevarēju paelpot.. atbrauca @tiško un partneris no @Valsts_policija un teica, ka es esmu vainigs, ka izprovicēju krievus...”

Taču žurnālists Lato Lapsa “YouTube” kanālā ir ievietojis video, kas parāda R. Znotiņu kā meli, maldinātāju un naida kurinātāju. Sižetu skatiet šeit. Neviens nekādu Znotiņu nav žņaudzis, turklāt krievu tautības kaimiņš ar viņu runā korekti, ļoti labā latviešu valodā, ko nevar teikt par Znotiņu, kurš lieto krievu “mātes vārdus”. Znotiņš lielās, ka “vadījis šo valsti”, jo bijis parlamenta deputāts. Tas ir īpaši nožēlojami, ka šādas personas ir spējušas tiešām kļūt par Saeimas deputātiem. Varbūt tāpēc Latvija turpina būt viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm un Rīga dzīves līmeņa ziņā bezcerīgi atpaliek no kaimiņu galvaspilsētām?

Znotiņš savas īsās politiskās karjeras laikā bija kareivīgi noskaņots pret visiem tiem, kuri varētu būt potenciālie korumpanti, korumpētāji tirgoņi ar ietekmi. Tagad kļūst saprotams, kādēļ Znotiņš tik ļoti dedzīgi pret viņiem vērsās. Izrādās, ka pats labprāt gatavs patirgoties ar ietekmi varas struktūrās un vēl etnisko naidu pakurināt. Ne velti atsaucas uz iekšlietu ministru Māri Kučinski. Interesanti, kas gan, pēc Znotiņa domām, Mārim Kučinskim būtu jādara - jānāk Znotiņam

palīgā pieklapēt kaimiņus vai jāizmanto politiskā vara un jānorīko Znotiņam palīgā pieklapēt kaimiņus Valsts policijas speciālā vienība? Kādēļ gan Znotiņš apelēja pie Kučinska, nevis pie, piemēram, Valsts drošības dienesta priekšnieka Normunda Mežvieta vai KNAB šefa Jēkaba Straumes? Šis ir tikai viens nofilmēts un publiski redzams gadījums. Bet teorētiski varam pieļaut, ka šāds gadījums nav vienīgais un nav saistāms tikai ar vienu vienīgu Znotiņu. Jautājums - ko ar notikušo darīt? Nodot aizmirstībai un teikt - kam dzērumā negadās? Tā jau arī varētu domāt, ja vien Znotiņš nebūtu bijis Saeimas deputāts, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs - tātad vēl nesen par vienu no visgodīgākajiem uzskatītais deputāts. Vienīgais, ko noteikti varam darīt - nākamajās vēlēšanās ļoti rūpīgi caurlūkot kandidātu sarakstus un izpētīt tajos atspoguļoto personu paveiktos darbus. Tas, ko varētu veikt atbildīgās amatpersonas - pēc likuma gara un būtības izvērtēt Znotiņa atbildību par notikušo.

Komentāri

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais