Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs par Ordeņu kapitula kancleru iecēlis bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri, Viestura ordeņa lielkrusta komandieri ģenerāli Raimondu Graubi, ziņo “Latvijas Vēstnesis”.
Šī ziņa iekļaujas tajā notikumu plūsmā, kura apliecina: jaunais prezidents netērē laiku, lai “iešūpotos” darbam. Viņš ir gatavs strādāt jau no pirmajām dienām Rīgas pilī.
Ordeņu kapitula kanclera iecelšana ir ne tikai nozīmīgs politisks notikums, bet ne mazāk nozīmīgs signāls. Tas norāda prezidenta prioritātes un vērtību orientierus. Iepriekšējais prezidents Egils Levits ar Ordeņu kapitulu un tā kanclera iecelšanu nesteidzās. Kapitula sastāvs tika nosaukts tikai oktobrī, un par tā kancleru tika iecelta bijusī laikraksta “Diena” galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. Ar visām no tā izrietošajām sekām.
Rinkēvičs par Ordeņu kapitula kancleru ir iecēlis militāro aprindu pārstāvi, kas netieši norāda uz zināmām politiskā kursa pārbīdēm. Ēlerte simbolizēja noteiktas ideoloģijas propagandu, bet Graube simbolizē gatavību aizstāvēt Latviju pret visu veidu apdraudējumiem. Ar visu valsts varas spēku. Gļēvulīgās piekāpšanās un aicinājumu “dzīvosim draudzīgi” laiks ir beidzies.
Graubem nāksies arī izstrēbt Ēlertes laikā pievārīto. Runa ir par augstāko valsts apbalvojumu, pirmām kārtām Triju Zvaigžņu ordeņa, autoritātes atjaunošanu. Ēlertes laikā šis ordenis tika stipri devalvēts, dodot to vairumā un uz svara visiem, kurus vajadzēja drusku “nopirkt”, īpaši netērējoties. Še tev bļembuks, bet neaizmirsti, kam par to esi pateicību parādā. Tāds bija Ēlertes uzstādījums 21. gadsimta divdesmitajos gados.
Cilvēki gan vēl atceras šīs pašas personas norādījumus pirms trīsdesmit gadiem. Toreiz viņa neļāva “Dienā” strādājošiem žurnālistiem ēst cepumus no preses konferenču un prezentāciju galdiem, nerunājot par kaut ko vairāk. Tagad vecie principi atzīti par novecojušiem, “pareizai lietai” traucējošiem pinekļiem. Laiks ieviest jaunu praksi un dāsni dāļāt “savējiem” mediju darbiniekiem ordeņus.
Varam tikai cerēt, ka jaunais Ordeņu kapitula kanclers Graube sakārtos ordeņu piešķiršanas kārtību un noņems no tā šo koruptīvo aizdomu plīvuru.
Taču tās nav vienīgās Rinkēviča aktivitātes. Viņš regulāri tiekas ar atsevišķiem ministriem, absolūti nerēķinoties, ko par to padomās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Atzīmēsim, ka neviens iepriekšējais prezidents ar ministriem divatā un gandrīz visiem pēc kārtas netikās. Jau bijušas tikšanās ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni, izglītības ministri Andu Čakšu, zemkopības ministru Didzi Šmitu un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu.
Tikmēr par pašu premjeru nekas nav dzirdams, izņemot baumas par viņa iespējamo demisiju. Jāņem gan vērā, ka šāda tipa baumas bieži vien speciāli un saskaņoti izplata dažādi politiskie grupējumi un viņus apkalpojošie PR kantori. Šo baumu ticamību neiztirzāsim, bet pats fakts, ka Kariņa prombūtnes laikā viņa saimniecībā/teritorijā visai nekaunīgi laužas iekšā politiski it kā maznozīmīgais (pēc Satversmes) Valsts prezidents, liek nojaust, ka politiskās izmaiņas ir visai ticamas.
Lai nerastos nekādas šaubas, kurš te tagad būs noteicējs, Rinkēvičs aicinājis (licis, norādījis, pavēlējis, katrs pats var izvēlēties darbības vārdu) valdību izmaksāt 50 000 eiro kompensāciju Jēkabpils pusē nogalinātās sievietes bērniem. Rodas jautājums - ko līdz šim gaidīja Kariņš? Kāpēc viņš pats nenāca klajā ar šādu iniciatīvu?
Teorētiski Rinkēvičs jau varēja savam vecajam partijas biedram pa kluso ieteikt - paklau, vajag taču iedot kādu kompensāciju, bet nē. Tas tika izdarīts publiski. Tādā formā, ka Kariņam nav iespējas pateikt: nē, pastāvi pie ratiem, mēs paši zināsim, kas jādara.
Kariņš varēja justies pārliecinošs uz Kaimiņa un Gobzema fona. Viņš pat varēja dominēt pārī ar Levitu, bet uz Rinkēviča fona Kariņš parādās savā patiesajā blāvumā.
Neidealizēsim Rinkēviču. Viņš neapšaubāmi spēlē savu spēli. Kāda tā būs, neviens nevar pateikt. Visādi var gadīties. Katrā ziņā Rinkēviča politika būs citāda nekā Kariņa politika, ja par pēdējo kā tādu vispār var runāt. Tā būs arī citāda nekā Levita politika, par ko liecina Graubes iecelšana par Ordeņu kapitula kancleru.
Pagaidām gan visas Rinkēviča darbības iezīmē tikai šo nākotnes vektoru. Gaidām reālus darbus. Šodien un tagad.
Lai gan zināmi rezultāti ir jau redzami. Saeimas budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētāja, bijušā finanšu ministra Jāņa Reira visai negaidītie izteikumi par banku nepamatoto kredītlikmju paaugstināšanu hipotekārajiem kredītiem, visticamāk, ir sekas prezidenta izteikumiem pēc tikšanās ar finanšu ministru. Rinkēvičs gluži kā prezidentālas valsts vadītājs norādīja, ka no Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas gaida konkrētus priekšlikumus un rīcību attiecībā uz Latvijas komercbanku kreditēšanas nosacījumiem.
Jautājums par banku solidaritātes nodokli vai citiem banku nevaldāmo alkatību iegrožojošiem soļiem atkal ir aktualizējies. Ja valdošā politiskā šķira nepratīsies un ierasti ies banku pavadā, tad prezidentam būs jāsaka kāds smagāks vārds. Nav šaubu, ka tauta prezidentu atbalstīs.
